Apstiprināts ar LU 27.12.2011. Senāta lēmumam Nr.183

1. NOLIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

1.1. Bakalaura darbs – studenta veikts pētījums, kas apliecina teorētisko, praktisko zināšanu un metodisko iemaņu apguvi zinātņu nozaru grupā vai nozarē studiju programmas noteiktā apjomā.

1.2. Diplomdarbs – studenta veikts pētījums, kas apliecina teorētisko, praktisko zināšanu un metodisko iemaņu apguvi izvēlētās profesijas standarta un studiju programmas paredzētajā apjomā, kā arī spēju iegūt rezultātus ar praktiskā lietojuma elementiem, patstāvīgi izdarīt secinājumus.

1.3. Gala pārbaudījums – pārbaudījums bakalaura (maģistra) akadēmisko studiju programmas noslēgumā, kura sastāvdaļa ir bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

1.4. Kvalifikācijas darbs – studenta veikts datu apkopojums un analīze, kas apliecina teorētisko un praktisko zināšanu un metodisko iemaņu apguvi izvēlētās profesijas standarta un studiju programmas paredzētajā apjomā.

1.5. Maģistra darbs – studenta veikts pētījums, kas apliecina teorētisko un praktisko zināšanu, metodisko un organizatorisko iemaņu apguvi zinātnes nozarē vai apakšnozarē studiju programmas noteiktā apjomā, kā arī spēju veikt pētījumu ar novitātes vai praktiskā lietojuma elementiem, patstāvīgi izdarīt secinājumus.

1.6. Noslēguma pārbaudījumi – valsts un gala pārbaudījumi.

1.7. Noslēguma darbs – bakalaura (maģistra) darbs, diplomdarbs vai kvalifikācijas darbs, kura izstrādāšana un aizstāvēšana ir priekšnosacījums akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai.

1.8. Pārbaudījumu komisija – personu grupa, kurām LU noteiktā kārtībā piešķirtas tiesības novērtēt akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju pretendentu zināšanas visas apgūstamās studiju programmas apjomā, noslēguma darba kvalitāti un atbilstību programmas prasībām, kā arī lemt par noslēguma pārbaudījuma vērtējumu un grāda (kvalifikācijas) piešķiršanu.

1.9. Valsts pārbaudījums:

1.9.1. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas noslēguma pārbaudījums – kvalifikācijas eksāmens, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana;

1.9.2. otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas noslēguma pārbaudījums, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba izstrādāšana un aizstāvēšana;

1.9.3. profesionālā bakalaura (profesionālā maģistra) studiju programmas noslēguma pārbaudījumi, kuru sastāvdaļa ir bakalaura darba (maģistra darba) izstrādāšana un aizstāvēšana.

 

 

2. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2.1. Nolikums reglamentē noslēguma pārbaudījumu organizēšanas, norises un vērtēšanas kārtību LU akadēmisko un profesionālo studiju programmās, izņemot doktora un rezidentūras studiju programmas, lai kompleksi izvērtētu grāda (kvalifikācijas) pretendentu akadēmiskās (profesionālās) sagatavotības atbilstību studiju programmu prasībām un augstākās izglītības valsts standartiem.

2.2. Noslēguma pārbaudījumu veidi ir:

2.2.1. gala pārbaudījumi:

2.2.1.1. bakalaura gala pārbaudījumi;

2.2.1.2. maģistra gala pārbaudījumi;

2.2.2. valsts pārbaudījumi:

2.2.2.1. profesionālā bakalaura valsts pārbaudījumi;

2.2.2.2. profesionālā maģistra valsts pārbaudījumi;

2.2.2.3. profesionālās izglītības studiju programmu valsts pārbaudījumi (t.sk. kvalifikācijas eksāmeni).

2.3. Noslēguma pārbaudījumu atbilstoši studiju programmas prasībām var veidot:

2.3.1. noslēguma darba aizstāvēšana;

2.3.2. noslēguma eksāmens(-i) (bakalaura (maģistra) gala eksāmens(-i) vai valsts eksāmens(-i)) – teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude visas studiju programmas vai fakultātes domes akceptētas programmas daļas apjomā;

2.3.3. noslēguma darba aizstāvēšana un noslēguma eksāmens(i).

2.4. Visa veida noslēguma darbus studenti izstrādā LU noteiktā kārtībā apstiprinātu speciālistu vadībā:

2.4.1. bakalaura darba vadītājam akadēmisko un profesionālo studiju programmās un maģistra darba vadītājam maģistra profesionālo studiju programmās jābūt vismaz maģistra grādam vai tam pielīdzināmam augstākās izglītības diplomam;

2.4.2. maģistra darba vadītājam maģistra akadēmisko studiju programmās jābūt doktora zinātniskajam grādam vai vismaz docenta akadēmiskajam nosaukumam,

bet maģistra darbiem atļauts apstiprināt konsultantus – profesionālās darbības jomā atzītus speciālistus, kuriem ir vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināms augstākās izglītības diploms;

2.4.3. diplomdarbu un kvalifikācijas darbu vadītāji ir LU akadēmiskā personāla locekļi vai profesionālās darbības jomā atzīti speciālisti.

3. NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMU KOMISIJAS

3.1. Akadēmisko studiju gala pārbaudījumu komisijas ir:

3.1.1. bakalaura gala pārbaudījuma komisija;

3.1.2. maģistra gala pārbaudījuma komisija.

3.2. Profesionālo studiju valsts pārbaudījumu komisijas ir:

3.2.1. valsts pārbaudījuma komisija otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās;

3.2.2. valsts kvalifikācijas eksāmena komisija pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās.

3.3. Priekšlikumu par noslēguma pārbaudījumu komisijas (turpmāk – Komisija) sastāvu sagatavo studiju programmas direktors vai akadēmiskās struktūrvienības (katedras, nodaļas) vadītājs un iesniedz apstiprināšanai fakultātes domei. Pamatojoties uz domes lēmumu, domes sekretārs sagatavo rīkojuma projektu par Komisijas sastāvu un ne vēlāk kā četras nedēļas pirms Komisijas pirmās sēdes iesniedz LU akadēmiskajam sekretāram. Komisijas sastāvu katram akadēmiskajam gadam ar LU rīkojumu apstiprina mācību prorektors.

3.4. Komisijas sastāvā jābūt: priekšsēdētājam, vietniekam, sekretāram un vismaz diviem locekļiem. Sēdē piedalās vismaz priekšsēdētājs vai vietnieks, sekretārs un viens Komisijas loceklis.

3.5. Komisiju izveido katrā studiju programmā. Nepieciešamības gadījumā vienā studiju programmā var veidot vairākas komisijas.

3.6. Gala pārbaudījumu komisijas sastāvu veido studiju programmas akadēmiskā personāla locekļi. Komisijas sastāvā var iekļaut ar studiju programmas izpildi nesaistītus ekspertus.

3.7. Gala pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs un vietnieks ir personas ar doktora grādu. Bakalaura gala pārbaudījumu komisijas locekļiem jābūt akadēmiskā personāla pārstāvjiem, kuriem ir vismaz maģistra grāds. Maģistra gala pārbaudījumu komisijas locekļiem, izņemot sekretāru, jābūt doktora zinātniskajam grādam vai docenta akadēmiskajam nosaukumam.

3.8. Gala pārbaudījumu komisijas sekretārs ir akadēmiskā personāla pārstāvis, kuram ir vismaz maģistra grāds. Komisijas sekretāram ir balss tiesības.

3.9. Profesionālo studiju noslēguma pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji. Maģistra profesionālo studiju programmās noslēguma pārbaudījumu komisijās vismaz pusei no locekļiem jābūt doktora zinātniskajam grādam.

3.10. Komisijas priekšsēdētāja un sekretāra pienākumus apstiprina mācību prorektors ar LU rīkojumu.

4. NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMU SAGATAVOŠANAS KĀRTĪBA

4.1. Noslēguma pārbaudījumus var organizēt visa akadēmiskā gada laikā.

4.2. Noslēguma pārbaudījumus var kārtot visi studenti, kuri ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms Komisijas sēdes izpildījuši studiju programmas teorētisko daļu (tajā skaitā programmā paredzētās prakses), kā arī nokārtojuši finansiālās saistības ar LU.

4.3. Fakultātes dekāns ar norādījumu “Par studiju programmas izpildi un atļauju kārtot noslēguma pārbaudījumus” apstiprina to studentu sarakstu, kuriem atļauts kārtot noslēguma pārbaudījumu.

4.4. Atkārtotai noslēguma pārbaudījumu kārtošanai pretendenti tiek imatrikulēti pēc studiju programmas direktora priekšlikuma.

Tiem pretendentiem, kuri pirms eksmatrikulācijas ir izpildījuši atbilstošās studiju programmas teorētisko daļu (tajā skaitā programmā paredzētās prakses), papildu akadēmiskās saistības nav jākārto.

4.5. Komisijas darba grafiku sastāda Komisijas sekretārs, saskaņojot to ar studiju programmas direktoru un Komisijas priekšsēdētāju, informējot par to studējošos ne vēlāk kā divas nedēļas pirms pārbaudījuma.

4.6. Noslēguma darbu tematus, ko students iepriekš saskaņojis ar potenciālo darba vadītāju, apstiprina akadēmiskās struktūrvienības (katedras vai nodaļas) vadītājs vai studiju programmas direktors ne vēlāk kā:

4.6.1. 10 nedēļas pirms darba iesniegšanas termiņa bakalaura un profesionālo studiju programmās;

4.6.2. 20 nedēļas pirms darba iesniegšanas termiņa maģistra studiju programmās.

4.7. Temata neapstiprināšanas gadījumā akadēmiskās struktūrvienības (katedras vai nodaļas) vadītājs vai studiju programmas direktors sniedz studentam argumentētu atbildi.

4.8. Noslēguma darbu nosaukumus (latviešu un angļu valodā), darbu vadītājus un recenzentus ar norādījumu apstiprina fakultātes dekāns pēc akadēmisko struktūrvienību (katedru, nodaļu) vai studiju programmas direktora priekšlikuma.

4.9. Noslēguma darbu students iesniedz divos iesietos datorizdrukas eksemplāros un vienas elektroniskas kopijas veidā fakultātes dekāna pilnvarotajai personai dekāna noteiktajos termiņos, bet ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas dienas.

4.10. Noslēguma darbu paraksta darba vadītājs, norādot, vai darbs ir rekomendējams vai nav rekomendējams aizstāvēšanai. Ja darba vadītājs nerekomendē darbu aizstāvēšanai, viņš sagatavo rakstisku slēdzienu un iesniedz dekāna pilnvarotajai personai.

4.11. Dekāna pilnvarotā persona organizē darba nodošanu recenzentam un nodrošina iespēju studentam pirms darba aizstāvēšanas iepazīties ar recenziju.

4.12. Recenzenta un darba vadītāja vērtējums ir rekomendējošs.

4.13. Noslēguma darbu izstrādes un aizstāvēšanas kārtību un termiņus apstiprina rektors.

 

5. NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMU NORISE UN VĒRTĒŠANA

5.1. Par noslēguma pārbaudījumu prasību un vērtēšanas kritēriju izstrādi ir atbildīgs studiju programmas direktors. Tos izskata studiju programmu padome un ne vēlāk kā 20 nedēļas pirms pārbaudījuma apstiprina fakultātes dome.

5.2. Noslēguma pārbaudījumu vērtē ar vienu atzīmi 10 ballu skalā. Noslēguma pārbaudījumu atsevišķo daļu (noslēguma darba un eksāmena) vērtējuma īpatsvaru kopējās atzīmes veidošanā pēc studiju programmu padomes ierosinājuma ne vēlāk kā 20 nedēļas pirms pārbaudījuma apstiprina fakultātes dome.

5.3. Zemākais sekmīgais vērtējums katrā noslēguma pārbaudījuma daļā ir 4 (gandrīz viduvēji).

5.4. Noslēguma pārbaudījumi jākārto un noslēguma darbi jāizstrādā valsts valodā.

5.5. Citu valodu lietošana pieļaujama:

5.5.1. ārvalstu studējošajiem;

5.5.2. valodu un kultūru studiju programmu studējošajiem;

5.5.3. citos ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

5.6. Noslēguma eksāmens notiek rakstiski vai mutiski visas studiju programmas prasību vai fakultātes domes akceptētas studiju programmas daļas apjomā.

5.7. Studiju programmas direktors vismaz 20 nedēļas iepriekš iepazīstina studentus ar eksāmena prasībām.

5.8. Noslēguma darbus izpilda un vērtē individuāli. Ja tas paredzēts studiju programmā, noslēguma darbu var izstrādāt studentu grupa, precīzi norādot katra grupas dalībnieka ieguldījumu gala rezultātā. Komisija vērtē katra grupas dalībnieka darba rezultātus ar savu atzīmi.

5.9. Noslēguma pārbaudījumu atsevišķo daļu vērtējumu izskata slēgtā Komisijas sēdē pēc visu noslēguma pārbaudījuma sēdes dienas kārtībā paredzēto studentu noklausīšanās un/vai rakstisko eksāmena darbu izvērtēšanas.

5.10. Noslēguma pārbaudījumu galīgo vērtējumu, kā arī grāda un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu izskata slēgtā Komisijas sēdē pēc visu studentu noslēguma darbu un eksāmenu rezultātu izvērtēšanas.

5.11. Komisija pieņem lēmumus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja “par” un “pret” balsu skaits ir vienāds, noteicošā ir Komisijas priekšsēdētāja balss.

5.12. Vērtējumu studentiem paziņo, nodrošinot vērtējuma konfidencialitāti.

5.13. Visām Komisijas sēdēm sekretārs Latvijas Universitātes Informatīvajā sistēmā (LUIS) sagatavo protokolus. Pēc Komisijas sēdes sekretārs protokolus izdrukā, un tos paraksta visi Komisijas locekļi, kuri piedalās sēdē. Noformētus noslēguma pārbaudījumu protokolus Komisijas sekretārs iesniedz LU akadēmiskajam sekretāram, bet grāda un kvalifikācijas piešķiršanas protokolus – fakultātes domei un pēc apstiprināšanas domē – LU akadēmiskajam sekretāram.

5.14. Komisijas lēmums par noslēguma pārbaudījuma vērtējumu nav jāapstiprina citās LU institūcijās.

5.15. Komisijas lēmumu par grāda vai profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu apstiprina atbilstošo zinātnes nozari pārstāvošās fakultātes dome.

5.16. Komisija var veikt noslēguma pārbaudījuma sēžu audioierakstus, iepriekš par to informējot klātesošos.

5.17. Lēmumu par atkārtotu noslēguma pārbaudījumu kārtošanas laiku pieņem dekāns pēc studiju programmas direktora ierosinājuma. Studentus, kuri nav izturējuši noslēguma pārbaudījumus vai nav ieradušies uz tiem, eksmatrikulē kā noslēguma pārbaudījumus nenokārtojušus.

5.18. Studentus, kuri noslēguma eksāmenā izmanto neatļautus palīglīdzekļus vai kuru noslēguma darbs ir plaģiāts, atstādina no pārbaudījuma un eksmatrikulē kā noslēguma pārbaudījumus nenokārtojušus, un izdara atbilstošu ierakstu pārbaudījuma protokolā. Par neatļautu palīglīdzekļu lietošanu pārbaudījumā sastāda aktu, ko paraksta Komisijas locekļi, kas piedalās pārbaudījumā.

Atkārtota noslēguma pārbaudījumu kārtošana tiek atļauta ne agrāk kā nākamajā akadēmiskajā gadā.

5.19. Students ir tiesīgs iesniegt apelāciju:

5.19.1. ja dekāns viņam nav devis atļauju kārtot noslēguma pārbaudījumus;

5.19.2. par noslēguma pārbaudījuma norisi.

5.20. Apelācija jāiesniedz fakultātes apelācijas komisijas priekšsēdētājam triju darba dienu laikā pēc noslēguma pārbaudījuma rezultātu paziņošanas vai atteikuma iekļaut to studentu sarakstā, kam atļauts kārtot noslēguma pārbaudījumus.

5.21. Fakultātes apelācijas komisijas sastāvu ne vēlāk kā divas nedēļas pirms pārbaudījuma apstiprina ar dekāna norādījumu.

5.22. Apelācijas komisijas funkcijas ar fakultātes domes lēmumu var deleģēt studiju programmu padomei.

5.23. Izskatot apelāciju, komisijas sastāvā jābūt priekšsēdētājam un vismaz diviem locekļiem.

5.24. Lai izslēgtu interešu konflikta iespējamību, attiecīgās apelācijas skatīšanā kā komisijas locekļi nedrīkst piedalīties personas, kuras ir piedalījušās konkrētā noslēguma pārbaudījuma vērtēšanā (noslēguma pārbaudījumu komisijas locekļi, darba vadītājs un recenzenti vai fakultātes dekāns, ja apelācija ir par atteikumu iekļaut to studentu sarakstā, kam atļauts kārtot noslēguma pārbaudījumus).

Ja attiecīgās apelācijas komisijas priekšsēdētājs nav tiesīgs piedalīties konkrētās apelācijas skatīšanā, tad dekāns ar norādījumu no apelācijas komisijas locekļu vidus par priekšsēdētāju attiecīgajā lietā apstiprina citu apelācijas komisijas locekli.

5.25. Apelācijas komisija izskata studenta iesniegumu triju darba dienu laikā pēc apelācijas saņemšanas. Uz komisijas sēdi uzaicina apelācijas iesniedzēju un noslēguma pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku.

Paskaidrojumu sniegšanai konkrētā lietā uz komisijas sēdi var uzaicināt noslēguma pārbaudījumu komisijas locekļus, darba vadītāju un recenzentu. Komisijas lēmumu studentam izsniedz rakstveidā.

5.26. Apelācijas komisijas sēdes protokolē sekretārs. Komisija var veikt sēžu audioierakstus, iepriekš par to informējot klātesošos.

5.27. Students var iesniegt mācību prorektoram sūdzību par procedūras pārkāpumiem fakultātes apelācijas komisijas darbā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc lēmuma saņemšanas, pievienojot fakultātes apelācijas komisijas lēmumu.

5.28. Mācību prorektors rakstveidā izskata studenta sūdzību septiņu darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un rakstiski informē studentu par pieņemto lēmumu. Prorektors ir tiesīgs pieprasīt fakultātei papildu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami situācijas izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.

-----

• Prasības noslēguma darbu ( bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kvalifikācijas darbu) izstrādāšanai un aizstāvēšanai Latvijas Universitātē