1. Latvijas Universitātes Senāts ir LU personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas LU darbības sfēras, izņemot tos, kuri ar LU Satversmi nodoti LU Satversmes Sapulces pārziņā.

2. LU Senātu ievēlē Satversmes sapulce uz trim gadiem no LU personāla locekļiem:

• 38 akadēmiskā personāla pārstāvjus, nodrošinot katras fakultātes pārstāvniecību, no tiem 25 profesorus vai asociētos profesorus;
• 2 vispārējā personāla pārstāvjus;
• 10 studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē LU Studentu padome.
• Akadēmiskā personāla, kā arī vispārējā personāla pārstāvjus Senāta Satversmes sapulcē vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi.

3. LU Senāta locekļus sauc par LU senatoriem.

4. Senātā neievēlētajiem fakultāšu dekāniem un citu pamatstruktūrvienību vadītājiem ir padomdevēju tiesības.

5. Ja senators miris, izslēgts no Senāta sastāva vai pārtraucis darba attiecības ar LU, Senāta priekšsēdētājs uzaicina šā senatora vietā iestāties Senāta sastāvā nākamo kandidātu, kurš ir saņēmis lielāko LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu skaitu uzreiz pēc ievēlētajiem senatoriem, izņemot gadījumus, ja šis senators bijis vienīgais fakultātes pārstāvis, un paziņo par to nākamajā Senāta sēdē. Senāts lemj par minētā kandidāta senatora pilnvaru apstiprināšanu.

Ja minētais senators bijis fakultātes vienīgais pārstāvis, tā vietu ieņem attiecīgās fakultātes nākamais senatora amata kandidāts, kurš saņēmis lielāko LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu skaitu uzreiz pēc ievēlētā senatora. Ja tāda nav, attiecīgās fakultātes dome izvirza jaunu kandidātu, kura pilnvaras apstiprina Senāts.

6. Senatoram uz grūtniecības un / vai dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir tiesības nolikt senatora mandātu. Saņēmis iesniegumu par mandāta nolikšanu, Senāta priekšsēdētājs uzaicina šā senatora vietā iestāties Senāta sastāvā nākamo kandidātu, kurš ir saņēmis lielāko LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu skaitu uzreiz pēc ievēlētajiem senatoriem, izņemot gadījumus, ja mandātu nolikušais senators ir vienīgais fakultātes pārstāvis, un paziņo par to nākamajā Senāta sēdē. Senāts lemj par minētā kandidāta senatora pilnvaru apstiprināšanu.

Ja minētais senators ir fakultātes vienīgais pārstāvis, tā vietu ieņem attiecīgās fakultātes nākamais senatora amata kandidāts, kurš saņēmis lielāko LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu skaitu uzreiz pēc ievēlētā senatora. Ja tāda nav, attiecīgās fakultātes dome izvirza jaunu kandidātu, kura pilnvaras apstiprina Senāts.

7. Grūtniecības un / vai dzemdību atvaļinājumā, atvaļinājumā adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā esošs senators, kurš šajā nolikumā noteiktajā kārtībā nolicis senatora mandātu, var to atjaunot, ja ir nolēmis pārtraukt grūtniecības un / vai dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu. Iesniegums par senatora pilnvaru atjaunošanu iesniedzams Senāta priekšsēdētājam ne vēlāk kā septiņas dienas pirms kārtējās Senāta sēdes. Senāts lemj par senatora mandāta atjaunošanu. Senatora mandāta atjaunošanas brīdī senatora mandātu zaudē senators, kurš par tādu tika apstiprināts uz senatora grūtniecības un / vai dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

8. Senāta sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no senatoru kopējā skaita.

9. LU Senāts:

9.1. ievēlē

• LU Goda doktorus un Goda biedrus;
• LU Goda tiesu;
• LU Padomnieku konventu.

9.2. ievēlē un atsauc

• Senāta priekšsēdētāju (profesoru) un viņa vietnieku (-s);

9.3. organizē rektora vēlēšanas;

9.4. pēc rektora priekšlikuma apstiprina

• LU budžetu;
• prorektorus un LU direktorus;
• LU kancleru;
• dekānus, LU zinātnisko institūtu direktorus un citu LU akadēmiskā darba pamatstruktūrvienību vadītājus;
• Padomnieku konventa nolikumu;
• Nolikumu par LU administrāciju.

9.5. apstiprina

• studiju programmas un to direktorus;
• Senāta sekretāru (pēc Senāta priekšsēdētāja priekšlikuma);
• Universitātes pamatstruktūrvienību, padomju un citu institūciju statūtus vai nolikumus;
• LU dibināto biedrību, nodibinājumu, publisko aģentūru, komercsabiedrību, iestāžu u.c. Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai dibināto institūciju nolikumus un statūtus;
• Nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem;
• LU Studentu padomes Satversmi;
• konceptuālos studiju procesu reglamentējošus dokumentus;
• LU Goda tiesas nolikumu;
• LU Iekšējās darba kārtības noteikumus;
• LU Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus.

9.6. lemj

• par citiem nozīmīgiem Universitātes darbības jautājumiem;
• par fakultāšu, zinātnisko institūtu un citu pamatstruktūrvienību, kā arī biedrību, nodibinājumu, publisko aģentūru, komercsabiedrību, iestāžu u.c. institūciju izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;
• par Universitātes nosaukuma un atribūtikas izmantošanu;
• par saimnieciskās darbības būtiskiem jautājumiem, t.sk. nekustamo īpašumu iegādāšanu, ieķīlāšanu un atsavināšanu;
• par Satversmes sapulces sasaukšanu.
• LU Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Universitātes darbības jautājumus, kā arī dot skaidrojumu par Satversmes normu piemērošanu.

10. Senāts lēmumu parasti pieņem ar klātesošo senatoru vienkāršu* balsu vairākumu. Absolūts** klātesošo senatoru balsu vairākums nepieciešams sekojošos gadījumos:

• Senāta priekšsēdētāja un viņa vietnieka(-u) ievēlēšanai, Senāta sekretāra apstiprināšanai;
• prorektoru, direktoru un kanclera apstiprināšanai;
• Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukšanai;
• Senāta reglamenta apstiprināšanai vai grozīšanai.

Lēmumu veto jautājumos pieņem ar ne mazāk kā divām trešdaļām klātesošo senatoru balsu.

11. Senāta sēdes parasti ir atklātas. Sēde vai sēdes daļa ir slēgta, ja to pieprasa ne mazāk kā divas trešdaļas klātesošo senatoru.

12. Senāts parasti lēmumus pieņem balsojot atklāti. Visas personālās vēlēšanas Senātā ir aizklātas.

13. Senāta lēmums, ja lēmumā nav noteikts citādi, stājas spēkā nākošajā dienā pēc tā pieņemšanas.

14. Rektoram ir atliekošā veto tiesības Senāta lēmumiem. Studējošo pārstāvjiem ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Studējošo veto ir spēkā, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas studējošo pārstāvju - senatoru skaita. Par veto piemērošanu paziņo uz vietas Senāta sēdes laikā. Rakstiski iesniedz vienas diennakts laikā. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāta priekšsēdētājs pēc paritātes principa. Veto jautājumā Senāts pieņem lēmumu ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

15. Senāts atbilstoši LU darbības galvenajiem virzieniem veido pastāvīgas komisijas, kuras izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmumu projektiem.

16. Senāta sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos. Ārkārtas Senāta sēdi var sasaukt Padomnieku konvents, rektors, Senāta priekšsēdētājs, Studentu padome vai trešā daļa senatoru. Senāta sēdes dienu izziņo vismaz nedēļu pirms sēdes, izsūtot personiski katram senatoram adresētu paziņojumu ar Senāta sēdes darba kārtību. Ārkārtas sēdēm šis laiks var tikt samazināts. Studējošiem - senatoriem paziņojumus nosūta ar Studentu padomes starpniecību.

17. Senāta sēdes atklāj un vada Senāta priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Senāta sēdes protokolē. Senāta sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

18. Senāta sēdes darbu un materiālu sagatavošanu organizē Senāta sekretārs. Visiem Senāta darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem jābūt iepriekš izskatītiem atbilstošā Senāta pastāvīgajā komisijā, kurai jādod savs atzinums par izskatāmo jautājumu.

19. Jautājumus izskatīšanai Senātā var iesniegt rektors, prorektori, LU direktori, kanclers, senatori, Padomnieku konvents, Studentu padome un patstāvīgo struktūrvienību vadītāji vai Domes. Jautājuma pieteikums un materiāli jāiesniedz Senāta sekretāram ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms Senāta sēdes.

20. Senāta darbam tiek izdalīti LU budžeta līdzekļi. Līdzekļu izmantošanu kontrolē Revīzijas komisija.19. Senāta dokumentācija tiek iekļauta LU lietu nomenklatūrā kā patstāvīgas struktūrvienības lietas.

* Vienkāršs balsu vairākums nozīmē, ka "par" balsojušo skaits ir lielāks par "pret" balsojušo skaitu un par atturējušos skaitu
** Absolūts balsu vairākums nozīmē vairāk par pusi iespējamo balsu