1.1. Nolikumā lietotie termini

1.1.1. Rezidentūra ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu medicīnā. (Ārstniecības likums, 1. pants, 19. punkts).

1.1.2. Rezidents medicīnā ir LU studējošais, otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmā “Medicīna” imatrikulēts ārsts, kas specializējas kādā no Latvijas Republikas profesiju klasifikatorā iekļautām ārstniecības specialitātēm.

1.1.3. Specializācija - pēcdiploma izglītības daļa, kas ietver Latvijas Republikas Veselības ministrijas apstiprinātajam specialitātes nolikumam atbilstošu zināšanu un iemaņu kopu kādā no Latvijas Republikas profesiju klasifikatorā iekļautām specialitātēm.

1.2. Rezidentūras studijas tiek organizēta saskaņā ar Ārstniecības likumu, Augstskolu likumu, Izglītības likumu, Likumu par prakses ārstiem, Ministru kabineta noteikumiem par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanu ārstniecības iestādēs, Latvijas Republikas Veselības ministrijas apstiprinātiem pamatspecialitāšu vai apakšspecialitāšu nolikumiem.

1.3. LU rezidentūra medicīnā tiek realizēta sadarbībā ar apmācīttiesīgajām ārstniecības iestādēm atbilstoši programmai.

1.4. Rezidentūras mērķis ir sniegt zināšanas un praktiskās iemaņas, kas, pēc pilnas rezidentūras programmas apguves, dod tiesības kārtot sertifikācijas eksāmenu.

1.5. Apmācīttiesīga ārstniecības persona – ārsts speciālists ar ne mazāk kā 5 gadu ārstniecības stāžu un sertifikātu specialitātē, kurš strādā medicīnas iestādē ar materiāli tehnisko bāzi, kas atbilst attiecīgās profesijas specialitātes nolikumam, un kuram ir sertifikāts, kas apliecina apmācību specialitātē ārvalstu klīnikā vai piedalīšanos starptautiskās konferencēs, vai arī ārstam jābūt publikācijām starptautiskos vai Latvijas profesionālos izdevumos (Ārstniecības likums , 8. pants).

1.6. Apmācīttiesīga ārstniecības iestāde – ārstniecības iestāde ar tādu materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumu,  kas atbilst attiecīgās profesijas specialitātes nolikumam un garantē adekvātu apmācību specialitātē (Ārstniecības likums, 8. pants).

1.7. Rezidentu praktiskā apmācība, atbilstoši rezidentūras programmai, tiek īstenotas apmācīttiesīgā ārstniecības iestādē apmācīttiesīga ārsta vadībā. Pie viena apmācīttiesīga ārsta praksē vienlaicīgi var atrasties tikai viens rezidents.

1.8. Rezidentu teorētiskās studijas notiek LU vai apmācīttiesīgā ārstniecības iestādē. Teorētiskās studijas nodrošināšana augstskolu docētāji un apmācīttiesīgie ārsti.

2. Rezidentūras programmas vadība

2.1. LU rezidentūras studiju programmu vada programmas direktors, kurš var būt LU rezidentūras studiju programmas padomes (tālāk – Padome) priekšsēdētājs (tālāk – Priekšsēdētājs). Padomes un Priekšsēdētāja darbību reglamentē LU noteikumi par rezidentūras programmas vadību.

2.2. Priekšsēdētājs nodrošina rezidentūras studiju programmas izpildi, sadarbībā ar atbilstošo specialitāšu vai apakšspecialitāšu rezidentūras virzienu vadītājiem, apmācīttiesīgiem ārstiem, kuri koordinē rezidenta studijas medicīnas specialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs (tālāk kopā – virzienos).Apmācīttiesīgo ārstu kandidatūras LU rezidentūras virzienu vadībai apstiprina Padome.

2.3. Padomes sastāvu reglamentē LU rīkojums pēc LU vadības priekšlikuma. Tajā tiek proporcionāli pārstāvētas rezidentūras studiju programmu īstenojošās institūcijas: medicīnas fakultāte, profesionālās studiju programmas “Medicīna” virzienu vadītāji, apmācīttiesīgās ārstniecības iestādes. Padomes sastāvā tiek iekļauts vismaz viens studējošais - rezidents medicīnā. Padomes priekšsēdētājs ir LU akadēmiskā personāla pārstāvis. Priekšsēdētāju apstiprina LU Senāts. Padomes sastāvu maina pēc Priekšsēdētāja vai LU rektora priekšlikuma.

2.4. Rezidenta studiju programmu praktisko realizāciju, studiju rezultātu uzskaiti, studiju procesa organizatorisko atbalstu un lietvedību organizatoriski nodrošina Padomes sekretārs (tālāk – Sekretārs) sadarbībā ar LU administrācijas departamentiem, atbilstoši to pienākumu sadalījumam.

2.5. Rezidentūras nodrošināšanai pēc Priekšsēdētāja ierosinājuma var tikt piesaistīts papildu tehniskais personāls – atbilstoši p.1.6.

3. Rezidentūras programma

3.1. Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programma rezidentūrā “Medicīna” ir pamats akadēmiskā darba organizēšanai rezidentūrā un finansējuma saņemšanai attiecīgā specialitātē.

3.2. Rezidenta studiju programmu veido:

3.2.1. kopējā daļa;

3.2.2. virzienu daļas, kas izstrādātas, balstoties Latvijas Republikas Veselības ministrijas atbilstošo specialitāšu nolikumiem ,Latvijas Republikas profesiju klasifikatoru (LR LM 2004. gada 22. jūnija Rīkojums Nr. 77).

3.3. Rezidenta studiju programmā ir iekļauti:

3.3.1. teorētiskie studiju kursi;

3.3.2. praktisko studiju cikli apmācīttiesīgajās ārstniecības iestādēs;

3.3.3. rezidentūras noslēguma darbs – zinātnisks pētījums.

3.4. Rezidentūras studiju programmu studējošie apgūst pēc individuāla plāna, ko apstiprina virzienu koordinējošais apmācīttiesīgais ārsts un Priekšsēdētājs. Rezidenta individuālo studiju plānu pievieno rezidenta studiju kartei.

3.5. Rezidenta studiju programmas kopējo un virzienu daļas izstrādā Padome sadarbībā ar apmācīttiesīgām ārstniecības iestādēm un ārstu profesionālām asociācijām.  Tās apstiprina LU Medicīnas fakultātes Dome, LU Studiju programmu kvalitātes novērtēšanas komisija un LU

Senāts. Rezidenta studiju programmas licencēšana un akreditēšana notiek Latvijas Republikas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Rezidenta studiju programma ir publiski pieejama LU noteiktā kārtībā.

3.6. Veidojot rezidenta individuālo studiju plānu, virzienu koordinējošais apmācīttiesīgais ārsts, saskaņojot ar rezidentu, var mainīt programmā paredzēto prakses ciklu kārtību.

4. Studijas rezidentūrā

4.1. Rezidentu uzņemšana un rezidentūras finansēšana no valsts budžeta dotācijas daļas notiek atbilstīgi Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem. 

4.2. Rezidentūras programmas apguve par valsts budžeta līdzekļiem tiek uzsākta ar katra gada septembra pirmo darba dienu.

4.3. Konkursu uz rezidentūras vietām par privātpersonu līdzekļiem organizē LU pēc rezidentu uzņemšanas par valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši brīvām vietām, iespējām nodrošināt kvalitatīvu rezidentūras programmas apguvi un ārstniecības iestāžu pieprasījumam.

4.4. Rezidentūras programmas apguve par privātpersonu līdzekļiem tiek uzsākta ne vēlāk kā ar kārtējā gada oktobra pirmo darba dienu.

4.5. Par valsts budžeta līdzekļiem rezidents var apgūt tikai vienu rezidentūras programmu pamatspecialitātē, izņemot gadījumus, kad ģimenes medicīnas  rezidentūru beigušais ārsts turpina studijas kādā no internās medicīnas apakšspecialitātēm.

4.6. Rezidenti slēdz līgumu par studijām ar LU un tiek imatrikulēti LU noteiktajā kārtībā.

4.7.      Rezidentūras noslēguma darba publiska aizstāvēšana notiek pēdējā studiju semestra laikā Valsts pārbaudījuma komisijā, kuras lēmumu apstiprina Padome.

4.8.      Pēc sekmīgas rezidenta studiju programmas izpildes, studējošajiem, kas nokārtojuši paredzētos pārbaudījumus teorētiskajos priekšmetos, absolvējuši plānotos praktiskos ciklus, kā arī izstrādājuši un aizstāvējuši rezidentūras noslēguma darbu, ar Valsts pārbaudījuma komisijas lēmumu piešķir ārsta speciālista kvalifikāciju un izsniedz profesionālās augstākās izglītības diplomu. Diplomā tiek norādīta medicīnas specialitāte, apakšspecialitāte vai papildspecialitāte, kurā apgūta ārsta profesionālās kvalifikācijas programma.

4.9.      Par daļēju programmas izpildi rezidentam tiek izsniegta izziņa – izraksts no studiju kartes.

4.10. Rezidents, saņemot Padomes piekrišanu, uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, var pārtraukt studijas slimības, bērnu piedzimšanas, ilgstoša komandējuma vai cita dibināta iemesla dēļ. Studiju pārtraukuma laikā rezidents saglabā studējošā statusu un iespēju turpināt rezidentūras studijas.

4.11. Rezidentam ir tiesības apstrīdēt Padomes lēmumus pie rektora LU noteiktajā kārtībā.

5. Rezidentūras finansēšana

5.1. Studijas rezidentūrā finansē no valsts budžeta vai no privātpersonu līdzekļiem.

5.2. Rezidentūrai domāto budžetu var papildināt privātpersonu mērķa ziedojumi. Mērķa ziedojumus izlieto tikai rezidentūras vajadzībām atbilstoši ziedotāja noteiktajiem mērķiem.

5.3. Rezidenta studiju maksu par privātpersonu līdzekļiem apstiprina LU noteiktajā kārtībā.

5.4. Padomes, Sekretāra un cita rezidenta studiju apkalpošanā iesaistītā personāla apmaksa notiek no rezidentūras studiju finansējuma. Pieskaitāmās izmaksas LU kopējās infrastruktūras uzturēšanai un no rezidentūras studiju finansējuma veido LU noteiktajā kārtībā.

6. Citi noteikumi

Rezidentūras studiju programma kopumā un rezidentūras studiju kursu programmas medicīnas pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs ir LU un apmācīttiesīgo ārstniecības iestāžu intelektuālais kopīpašums. LU var deleģē tiesības apmācīttiesīgām ārstniecības iestādēm izmantot LU akreditēto 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu rezidentūrā “Medicīna” konkursos par valsts budžeta finansējumu rezidentūrai, ja ir noslēgts sadarbības līgums starp LU un ārstniecības iestādi par rezidentu studijām.