LU Senāta lēmums Nr. 22, 25.10.2004.
Grozījumi: LU Senāta lēmums Nr. 193. 29.12.2008.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1.  Latvijas Universitātes Goda tiesa (turpmāk – Goda tiesa) ir patstāvīga institūcija, kuras uzdevumi ir:
1.1.1. izšķir strīdus LU studējošo, darbinieku vai darbinieku un studējošo starpā;
1.1.2. veicināt LU personāla saliedētību.

1.2. Goda tiesa darbojas saskaņā ar LU Satversmi, šo nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem. Tā savā rīcībā pamatojas uz vispārpieņemtajiem ētikas principiem un morāles normām.

1.3. Goda tiesa pienākumus veic godprātīgi, darbojas neatkarīgi un objektīvi.

2. Goda tiesas izveidošana un sastāvs

2.1.  Goda tiesu ievēlē LU Senāts piecu cilvēku sastāvā uz trim gadiem no LU akadēmiskā un vispārējā personāla. Tajā nevar tikt ievēlētas personas, kas ieņem LU administratīvus amatus. Divus studējošo pārstāvjus ievēlē Studentu padome.

2.2.  Goda tiesā var tikt ievēlēti tikai tādi akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvji, kuriem LU ir pamatdarbavieta un kuri tajā nepārtraukti nostrādājuši ne mazāk kā 10 gadus.

2.3.  Goda tiesa no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru uz visu pilnvaru laiku.

3. Goda tiesas pilnvaras un lietu izskatīšanas kārtība

3.1.  Goda tiesa izskata:
3.1.1. iesniegumus par LU darbinieku un studējošo goda un cieņas aizskārumiem;
3.1.2. sūdzības par kolēģu, struktūrvienību un LU amatpersonu goda un cieņas aizskārumu.

3.2. Goda tiesa var ierosināt un izskatīt lietu pēc savas iniciatīvas, balstoties uz publicētiem materiāliem vai citu informāciju, kas ir tās rīcībā un liecina par konkrētiem personas goda un cieņas aizskāruma faktiem.

3.3.  Goda tiesas kompetencē neietilpst izskatīt civiltiesiskos, darba un cilvēktiesību strīdus, kas piekritīgi LU Šķīrējtiesai, LU Darba strīdu komisijai vai tiesu varas iestādēm ārpus LU.

3.4.  Goda tiesai adresētos iesniegumus, tiem pievienotos materiālus iesniedz LU Lietvedības departamentā, kas reģistrē saņemtos dokumentus un nodod tos Goda tiesas sekretāram.

3.5.  Goda tiesas sekretārs ar saņemtajiem dokumentiem trīs dienu laikā iepazīstina Goda tiesas priekšsēdētāju un Goda tiesas locekļus.

3.6.  Goda tiesa darbu veic sēdes. Tās sasauc un vada tiesas priekšsēdētājs, kurš ir atbildīgs par tiesas sēžu procesuālo norisi. Goda tiesas priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā aizvieto priekšsēdētāja vietnieks.

3.7.  Goda tiesa ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 5 Goda tiesas locekļi.

3.8.  Goda tiesa izskata lietu atklāti vai aizklāti – desmit dienu laikā, skaitot no iesnieguma reģistrācijas dienas. Lēmums par atklātu vai aizklātu tiesas sēdi tiek pieņemts, Goda tiesas locekļiem balsojot.

3.9.  Nepieciešamības gadījumā Goda tiesas priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu par lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu, bet ne vairāk par 10 dienām.

3.10.  Goda tiesa uz sēdi konkrētā jautājumā uzaicina iesnieguma iesniedzēju, strīdīgās puses un vajadzības gadījumā arī lieciniekus. Neierašanās bez attaisnojoša iemesla uz Goda tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla nav pamats lietas izskatīšanas atlikšanai un lēmuma pieņemšanai.

3.11.  Visi tiesas sēdes procesa dalībnieki ir tiesīgi sniegt paskaidrojumus, liecības un aizstāvēt savas tiesības.

3.12. Goda tiesas sēdes notiek valsts valodā un tās tiek protokolētas. To gaitas protokolēšanu, lietvedību un dokumentu saglabāšanu nodrošina Goda tiesas sekretārs.   

3.13.  Personai vai personu grupai, kuru rīcību izskata Goda tiesa, ir tiesības izteikt Senātam pamatotu tiesas sastāva noraidījumu. Lēmumu par tiesas sastāva pagaidu maiņu pieņem Senāta priekšsēdētājs.

3.14.   Goda tiesas locekļiem ir pienākums atturēties no piedalīšanās sēdē, ja tie tieši vai netieši ir ieinteresēti apspriešanas rezultātos vai ir citi iemesli, kas var apgrūtināt objektīvu lēmumu pieņemšanu. Šāda atteikšanās un tās pamatojums tiek noformēts ar iesniegumu Goda tiesas priekšsēdētājam.

4. Goda tiesas lēmumi un to izpilde

4.1.  Goda tiesas lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu tiesas sēdes slēgtā daļā, balsojot visiem klātesošajiem Goda tiesas locekļiem.

4.2.  Goda tiesa var pieņemt šādus lēmumus:
4.2.1. par pušu mierizlīguma apstiprināšanu – mierizlīgumu puses iesniedz rakstveidā tiesas norādītajā termiņā;
4.2.2. atzīt, ka izvirzītie pārmetumi ir nepamatoti;
4.2.3. izteikt aizrādījumu;
4.2.4. izteikt nopēlumu konkrētās personas  rīcībai vai uzvedības faktam;
4.2.5. izteikt nosodījumu, prasot publisku atvainošanos vai bez tās.

4.3.  Goda tiesa pamato savu lēmumu vienīgi ar tiem pierādījumiem, kas pārbaudīti un iegūti tiesas sēdē.

4.4.  Goda tiesas lēmumu paraksta visi tās locekļi un tam jābūt likumīgam un pamatotam. Ja kāds Goda tiesas locekļiem neparaksta lēmumu, tajā jānorāda iemesls, kāpēc nav šī locekļa paraksta. Goda tiesa pamato savu lēmumu vienīgi ar tiem pierādījumiem, kas pārbaudīti un iegūti tiesas sēdē.

4.5. Goda tiesas lēmumu pasludina tiesas sēdē, un puses to apliecina ar saviem parakstiem. Lēmumu rakstveidā izsniedz pēc pušu pieprasījuma. Tajā jānorāda:
4.5.1. lēmuma pieņemšanas vieta un laiks;
4.5.2. tiesas sastāvs;
4.5.3. problēmas vai konflikta īss apraksts;
4.5.4. motīvi, uz kuru pamata pieņemts lēmums.

4.6.  Goda tiesas lēmums ir galīgs, nav pārsūdzams un stājas spēkā no tā pasludināšanas brīža.

4.7.  Goda tiesas lēmums pusēm ir saistošs, un tas jāpilda labprātīgi.