1. LU Akadēmiskās  šķīrējtiesas izveidošana, kompetence un darbības vispārējie noteikumi

1.1. Latvijas Universitātes Akadēmiskā šķīrējtiesa ir patstāvīga institūcija, kas izveidota strīdu izskatīšanai starp Universitātes amatpersonām, struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumu izskatīšanai par LU Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata LU personāla apstrīdētos LU izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību.

1.2. Akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no četriem akadēmiskā personāla locekļiem, kuriem LU ir ievēlēšanas vieta, un viena studējošo pārstāvja. Tās sastāvā nedrīkst būt LU personāla locekļi, kas ieņem administratīvus amatus. Akadēmiskā personāla locekļus Akadēmiskajā šķīrējtiesā uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce. Studējošo pārstāvi Akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde. No sastāva Akadēmiskā šķīrējtiesa ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru.

LU Satversmes sapulce bez četriem Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļiem ievēlē arī divus Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu kandidātus, kuriem LU ir ievēlēšanas vieta un kuri gadījumā, ja kāds no ievēlētiem Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļiem nevar pildīt savus pienākumus, ir tiesīgi ieņemt atbrīvojušos Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļa vietu. Par Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu kandidātiem kļūst tie divi akadēmiskā personāla locekļi, kuri ir saņēmuši lielāko LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu skaitu uzreiz pēc ievēlētajiem Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļiem.

Par Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu kandidātiem nedrīkst būt LU personāla locekļi, kas ieņem administratīvus amatus.

1.3. Izspriežot lietas pēc būtības, Akadēmiskā šķīrējtiesa vadās no LR spēkā esošās likumdošanas, LU Satversmes, Satversmes sapulces un Senāta lēmumiem, LU vietējiem un starptautiskajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Lietu izskatīšanas kārtību Akadēmiskajā šķīrējtiesā nosaka šis nolikums. Procesuālos jautājumus, kas nav noregulēti šajā Nolikumā, izlemj pati  Akadēmiskā šķīrējtiesa. Akadēmiskā šķīrējtiesa var atteikt mantisko strīdu izskatīšanu, ja tie atbilst tiesu institūciju kompetencei.

1.4. Šķīrējtiesnešiem, izpildot savus pienākumus, jābūt neatkarīgiem un objektīviem. Nav pieļaujama nekāda iejaukšanās Akadēmiskās šķīrējtiesas darbā un šķīrējtiesnešu ietekmēšana. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild LU Satversmes sapulcei. Vienīgi tā ir tiesīga izlemt jautājumu par šķīrējtiesnešu atbildību un pirmstermiņa atcelšanu. Pēc darba devēja iniciatīvas šķīrējtiesnešus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

1.5 Lietas Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata koleģiāli, ne mazāk kā trīs šķīrējtiesnešu sastāvā. Šķīrējtiesnešus konkrētās lietas izskatīšanai pēc pušu izvēles nozīmē Akadēmiskās šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš tieši vai netieši ir ieinteresēts iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas viņa objektivitātei. Ja šķīrējtiesnesis nav sevi atstādinājis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt viņam motivētu noraidījumu.

1.6. Lietas Akadēmiskajā šķīrējtiesā izskata atklāti. Pēc motivēta šķīrējtiesas lēmuma lietu var izskatīt slēgtā sēdē.

Lietas tiek izskatītas ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas, izņemot laika posmu no 1. jūlija līdz 31. augustam.

1.7. Tiesvedība Akadēmiskajā šķīrējtiesā notiek valsts valodā.

1.8. Akadēmiskā šķīrējtiesa atrodas LU - Rīgā, Raiņa bulvārī 19. Savas sēdes tā notur Mazajā aulā, bet nepieciešamības gadījumos fakultāšu vai citu struktūrvienību telpās. Akadēmiskajai šķīrējtiesai vajadzīgo materiāltehnisko nodrošinājumu piešķir un visus ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus sedz LU.

1.9. LU Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu un grozījumus tajā apstiprina LU Satversmes sapulce.

2. Lietu izskatīšanas kārtība  Akadēmiskajā šķīrējtiesā

2.1. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata lietas pēc to personu pieteikuma, kas norādītas šī Nolikuma 1.punktā. Pieteikumā jānorāda:

   1) strīda puses;
   2) strīda priekšmets un apstākļi, kas pamato prasījumu;
   3) pierādījumi, kas apstiprina norādītos apstākļus;

   4) prasījums;
   5) strīda izšķiršanas vēlamais termiņš;
   6) ierosinājums par šķīrējtiesnešiem;
   7) pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts.

Lietas Akadēmiskās šķīrējtiesas izskatīšanai var nodot Universitātes vadības institūcijas.

2.2. Personām, kas piedalās lietā, ir tiesības: iepazīties ar tiesas materiāliem, piedalīties tiesas sēdēs, sniegt pierādījumus, dot mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, grozīt prasījuma pamatu un priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījuma apmēru vai atteikties no prasības, atzīt pilnīgi vai daļēji pretējās puses prasījumu. Puses var izbeigt lietu ar mierizlīgumu. Tās var vest savu lietu ar pārstāvju starpniecību.

2.3. Akadēmiskajai šķīrējtiesai vispusīgi, pilnīgi un objektīvi jānoskaidro lietas patiesie apstākļi. Šai nolūkā Akadēmiskā šķīrējtiesa var prasīt no visām Universitātes iestādēm un amatpersonām nepieciešamos dokumentus vai iepazīties ar tiem uz vietas, izsaukt uz sēdēm jebkuru LU personāla locekli, lai viņš sniegtu paskaidrojumus, kas attiecas uz lietu. Ja lietas nozīmīgu apstākļu nodrošināšanai nepieciešamas speciālas zināšanas, Akadēmiskā šķīrējtiesa var pieaicināt ekspertus, kā no LU, tā arī no citām iestādēm un organizācijām.

2.4. Par Akadēmiskās šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu rakstveidā jāpaziņo personām, kas piedalās lietā, ne vēlāk kā 5 dienas pirms sēdes. Ja puses atsakās saņemt un parakstīt paziņojumu par Akadēmiskās šķīrējtiesas sēdi vai atkārtoti neierodas sēdē bez attaisnojošiem iemesliem, Akadēmiskā šķīrējtiesa var izskatīt lietu pēc būtības bez šīs puses piedalīšanās.

2.5. Lietas izskatīšanas kārtību Akadēmiskās šķīrējtiesas sēdē nosaka pati Akadēmiskā šķīrējtiesa. Tai jāgarantē personām, kas piedalās šajā lietā, šajā Nolikumā piešķirtās tiesības, un lieta jāvirza tā, lai noskaidrotu patiesību, izslēdzot visu, kas neattiecas uz izskatāmo lietu. Katrā Akadēmiskās šķīrējtiesas sēdē rakstāms protokols. Ja kādai no pusēm, kas piedalās lietā, ir iebildumi pret Akadēmiskās šķīrējtiesas rīcību, tie ierakstāmi sēdes protokolā.

3. Akadēmiskās šķīrējtiesas spriedums un tā izpilde

3.1. Izspriežot lietu pēc būtības, Akadēmiskā šķīrējtiesa taisa spriedumu ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Šķīrējtiesnesis, kas palicis mazākumā, ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai. Spriedumā jānorāda:

   1) sprieduma taisīšanas laiks un vieta;
   2) Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvs;
   3) visi strīda dalībnieki;
   4) strīda priekšmets un būtība;
   5) pierādījumi;
   6) Akadēmiskās šķīrējtiesas sprieduma motīvi un secinājumi;
   7) Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmums un sprieduma pārsūdzības kārtība.

Sprieduma norakstu 10 darba dienu laikā nodod apstiprināšanai LU Senātam.

Pēc apstiprināšanas Senāta sekretariāts sprieduma norakstu 3 dienu laikā izsniedz lietas dalībniekiem.

3.2. Akadēmiskās šķīrējtiesas spriedumu apstiprina Senāts un tas stājas spēkā Senāta lēmuma pieņemšanas dienā. Ja Senāts konstatē, ka Akadēmiskā šķīrējtiesa, izskatot lietu, ir pārkāpusi LR likumdošanu, LU Satversmi vai šo Nolikumu, tas nodod tai lietu izskatīšanai no jauna.

3.3. LU Senāta apstiprināts Akadēmiskās šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams, izņemot Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus par apstrīdēto  LU administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kurus var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

3.4.  Akadēmiskās šķīrējtiesas spriedums, kurš stājas spēkā, pusēm un administrācijai labprātīgi jāizpilda Akadēmiskās šķīrējtiesas noteiktā termiņā. Ja izpildīšanas termiņš nav norādīts, spriedums jāizpilda nekavējoties. Termiņā neizpildītos Akadēmiskās šķīrējtiesas spriedumus izpilda ar LU rektora rīkojumu.