|
LU Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijas pergamenti
Pēdējās izmaiņas veiktas:
02.10.2012 |
Izstādi sagatavoja: Mārīte Saviča, Aija Putniņa, LU Bibliotēka
LU Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā atrodami 17 dažādos gadsimtos radīti daudzveidīga satura pergamenti: dokumentu un grāmatu fragmenti. Pergaments1 ir apstrādāta āda, kuru izmantoja kā materiālu grāmatu un manuskriptu rakstīšanai. Tas īpaši iecienīts bija viduslaikos, to izmantoja juridiskos, vēsturiskos un arī liturģiskos manuskriptos. Pergamentu izgatavošanai lietoja aitas, kazas un teļa ādu, kas tika apstrādāta pēc īpašas metodes.
Spriežot pēc LU Bibliotēkas krājumā esošo pergamentu lapu formas un uz tām redzamajām līmes atliekām, nospiedumiem u. c. pazīmēm, lielākā daļa tekstu pieredzējusi savu otro dzīvi kā izejmateriāli jaunām grāmatām – tie izmantoti kā t.s. makulatūra jaunu iesējumu veidošanā. Uz tā rakstīja uzmetumus un konspektus, jo no pergamenta tos viegli varēja atkal nodzēst vai nokasīt. Viduslaikos mūki no vecajiem pergamentiem nokasīja vai nomazgāja klasisko autoru tekstus un to vietā rakstīja reliģiskos tekstus. Pergaments tiešām bija labi piemērots atkārtotai izmantošanai, jo ir īpaši izturīgs un arī dažādos veidos apstrādājams materiāls. Tāpēc atkārtota pergamentu izmantošana tekstu pierakstīšanai ne vienmēr saistāma ar tā zemo vērtējumu, drīzāk otrādi – pergaments bija tik dārgs, ka to nereti uzskatīja pat par vērtīgāku nekā uz tā rakstīto tekstu, kuru nodzēsa, lai pergamentu atkal aprakstītu.
LU Bibliotēkas krājumā esošie pergamenti ir atšķirīgi tekstu fragmenti. To lapu izmēri variē, sākot ar nelielām oktāvas formāta kabatas grāmatiņām (lapas augstums mazāks par 20 cm) un beidzot ar lielizmēra iesējumiem folio formātā (lapas augstums lielāks par 40 cm). Raksturojot manuskriptu datējumu, tā teksti radīti laika periodā starp 14. un 17. gs. Lielākā daļa manuskriptu ir rakstīta latīņu, vācu, kā arī spāņu valodā. LU Bibliotēkas krājumā ir 9 liturģiska un 8 laicīga satura teksti:
1. Liturģiskie teksti:
1.1. Liturģiskā grāmata : fragments ar Sv. Trīsvienībai veltītiem dziedājumiem;
1.2. Zviedrijas Sv. Brigita. Dievmātei veltītais breviārs. Fragments;
1.3. Fragments ar Sv. Mārtiņam veltītiem dziedājumiem;
1.4. Misāle : fragments (14. vai 15. gs.);
1.5. Misāle : fragments (14. gs.);
1.6. Breviārs : fragments;
1.7. Psaltērijs : fragments;
2. Laicīgie teksti:
2.1. „Par mierinājumu filozofijā” : fragments;
2.2. Īpašuma apmaiņas līgumu noraksti;
2.3. Agilas pilsētas notariālā grāmata;
2.4. Satura rādītājs saimniecības grāmatai par nekustamajiem īpašumiem Vīnes apkārtnē;
2.5. Sv. Romas impērijas imperatora Leopolda I Šteterna dzimtai izdotais diploms par ģerboņa un titula „fon Grābenhofi” apstiprināšanu;
2.6. Juridiska dokumenta fragments;
2.7. Marijas Magdalēnas Fenneres fon cu Fennenbergas (Maria Magdalena Venner von zu Vennenberg) testamenta fragments;
Vairāk informācijas par pergamentiem: Saviča, Mārīte. Kaligrāfiskā rokraksta vēstījums zoss spalvas vilcienos.
1 Lat. membrana Pergamena – no Pergamas vārda, kur 2. gs. pr. Kr. bijusi sevišķi attīstīta ādu aprakstīšana grāmatu rakstīšanas mērķiem, viduslaiku galvenā «dokumentu (rakstu vai tekstu) nesējmateriāls». No: Latvijas padomju enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986, 7. sēj., 629. lpp.