|
Vēstures un filozofijas fakultātē
Pēdējās izmaiņas veiktas:
22.01.2013 |
Kultūras vēsture un teorija (Filz2005)
Kā kultūras nozīmes un prakses iespaido ikdienas saskarsmi? Vai varam izmantot kultūras priekšmetus saviem mērķiem? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un labāk saprastu pasauli, kurā mēs dzīvojam, t.i., kurā rodas un tiek izmantoti kultūras priekšmeti, mums ir nepieciešama jēdzienu, ideju, teoriju "instrumentu kaste". Kursā aplūkosim kultūras teorijas pamatjēdzienus (attēlojums, apzīmējošās prakses, kultūrmateriālisms, artikulācija, vara, teksts, ideoloģija, masu kultūra, subjektivitāte, identitāte u.c.) un to tapšanas vēsturi. Tuvāk pievērsīsimies arī dažādu strāvojumu kultūras teorijā analīzei: marksisms un kultūras teorija; kulturālisms un strukturālisms; kultūra kā valoda; diskursa analīze, postmodernisms, kritiskā teorija, psihoanalīze, feminisms.
Kursa mērķis ir iepazīstināt ar filozofiskās ētikas problemātiku saistībā ar mūsdienu cilvēka eksistenci. Tiek aplūkotas problēmas, kas principā skar vai interesē ikvienu indivīdu, un parādītas to risināšanas iespējas. Vienlaikus kurss ir sagatavošanās teorētiskās ētikas apguvei, tādējādi studenti gūst priekšstatu par ētikā lietotajiem konceptiem un jēdzieniem.
Kursa mērķis ir sniegt priekšstatu par epistemoloģiju kā par evolucionējošu vispārteorētisku, filozofisku disciplīnu, iepazīsināt ar tās klasiskiem ideāliem un problēmām attiecībā uz izziņu un zināšanām, kā arī parādīt dažādas neklasiskās epistemoloģijas pieejas šodien – atteikšanās no fundamentālisma un subjektocentrisma, izziņas tradīciju uzskaite, ideju konkurences uzskaite, uztveres un priekšstata jauna izpratne, kā arī izziņas un pieredzes, valodas attiecības. Kursa klausītāji tiks iepazīstināt ar mūsdienu zināšanu definīcijām, ar zināšanu un to struktūras izziņas nopamatojumu un attaisnojumu, kā arī neklasiskās epistemoloģijas idejas izskatīt kontekstā ar kognitīvo zinātni kopumā.
Latvijas 20. gadsimta vēsture padomju Latvijas mākslas filmās (1946–1981) (Vēst1055)
Vēstures interpretācija bija viena no padomju ideoloģijas būtiskākajām sastāvdaļām. Līdz ar kino attīstību 20. gadsimtā vēstures interpretācijas iespējas palielinājās. Mākslas kino bija uz plašām sabiedrības masām orientēts medijs, filmās „vajadzīgā” vēstures interpretācijai bija jābūt saprotamai un viennozīmīgai. Tāpat kā Latvijas kultūra kopumā, arī Latvijas mākslas kino attīstību ietekmēja politiskās norises Latvijā un PSRS kopumā. Sociālistiskā reālisma jēdziena izpratne kļuva visai plaši traktējama, dažādos laika posmos uzņemtajās filmās var redzēt atšķirīgas pieejas vienu un to pašu notikumu interpretācijā. Kursā paredzēts aplūkot nozīmīgākās Rīgas kinostudijas mākslas filmas par vēstures tēmu un analizēt dažādo tās interpretāciju padomju varas gados.
Kursa mērķis ir raksturot un analizēt renesanses izpausmes ārpus Itālijas. Uzmanības centrā atrodas t.s. Ziemeļu renesanses savdabība. Kursa ietvaros renesanse tiek sistemātiski aplūkota gan kā laikmets, gan kā īpašu parādība kultūras dzīvē.
Noklausoties kursu, kursa klausītājs iegūs:
1. Zināšanas
- par apstākļiem, kādos radās un attīstījās Ziemeļu renesanses kultūra;
- par Ziemeļu renesanses izpausmēm;
- par nozīmīgākajiem Ziemeļu renesanses pieminekļiem un to autoriem;
2. Izpratni
- par kopsakarību starp Itālijas un Ziemeļu renesansi;
- par Ziemeļu renesanses savdabību;
- par Ziemeļu renesanses ietekmi uz Eiropas kultūru.
3. Prasmes
- saskatīt Ziemeļu renesansei tipiskās iezīmes attiecīgā perioda kultūras pieminekļos;
- analizēt Ziemeļu renesanses ideālus un principus;
- vērtēt Ziemeļu renesansei tipiskās iezīmes vēsturiskās attīstības kontekstā.




