|
Humanitāro zinātņu fakultātē
Pēdējās izmaiņas veiktas:
22.01.2013 |
F. Dostojevska dzīve un daiļrade (LitZ2066)
Kurss iepazīstina ar krievu rakstnieka F. Dostojevska dzīvi un daiļradi. Kursa mērķis: sniegt studentiem padziļinātas zināšanas par F. Dostojevska dzīves svarīgākajiem faktiem, aplūkot nozīmīgākos rakstnieka darbus. Kurss paplašina un padziļina studentu zināšanas par 19 gs. krievu literatūru.
19. gs. krievu romāni (LitZ2074)
Kursa mērķis — dot studentam priekšstatu par krievu 19. gs. romānu vēsturi un attīstību, ka arī par izcilāko šā krievu literatūras posma rakstnieku romānu specifiskai īpatnībām. Kursā tiek analizēta dažādu šī posma rakstnieku romāni. Literatūra kursā aplūkota kā krievu kultūras daļa pasaules literatūras kontekstā.
Kursā Latīņu valoda tiek piedāvāts studentiem iepazīt latīņu valodas fonētiskās, morfoloģiskās un sintaktiskās sistēmas pamatus. Paralēli gramatikas materiāla apguvei notiek arī latīņu leksikas apguve, īpašu uzmanību pievēršot tiem latīņu valodas vārdiem, kas ir pamatā dažādu moderno valodu leksikai, kā arī konkrētās nozares terminoloģijai. Katrā nodarbībā tiek apgūta jauna gramatikas viela, lasīti, tulkoti un analizēti atbilstoši tekstu fragmenti.
Paleogrāfijas pamati, rokrakstu lasīšana un edīcija (SDSK6000)
Kurss tiks pasniegts vācu valodā un to docē arhivārs un vēsturnieks Dr. Manfrēds fon Betihers (Manfred von Boetticher) - ilggadējs Lejassaksijas Valsts arhīva vadītājs
Kursa mērķa auditorija ir Vācu filoloģijas maģistra studiju programmā studējošie, kā arī dažādu specialitāšu interesenti, kas vēlas apgūt vēsturisko tekstu (iespiedrakstu un rokrakstu) lasīšanas iemaņas. Lasīti tiks 18.-20. gs. Baltijas vācu teksti. Kursā plānots pievērsties arī rokrakstu izdošanas nosacījumiem.
Dienvidāzijas etnogrāfija (angļu. val.) (Antr4000)
Kurss sniedz ieskatu sarežģītajā, daudzveidīgajā Dienvidāzijas sociālpolitiskajā un kultūras dzīvē, īpaši pievēršoties Indijas sabiedrībai. Kursa gaitā tiek apskatītas tādas tēmas kā kastu sistēma Indijā, rurālo kopienu dzīve, reliģiskās prakses, radniecības un dzimtes nozīme sabiedrībā, "ciltis" un to saistība ar etnicitāti, nacionālisma politiskie procesi, migrācija un Dienvidāzijas diaspora Rietumeiropā. Tagadnes procesi un tendences tiks analizēti, ņemot vērā vēsturisko kontekstu un tādējādi attīstot studentu prasmi skatīt sociālkulturālus procesus plašāka apstākļu kopuma ietvaros.
Spānijas kultūra un sabiedrība XX - XXI gs. (spāņu val.) (SDSK5082)
Šī kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar politiskajiem, sabiedriskajiem un kultūras procesiem Spānijā, šīs valsts demokrātijas pēdējā posmā. Tas ļaus studentiem labāk izprast politiskās, sociālās un ekonomiskās izmaiņas šajā valstī, kā arī sekot līdzi aktuālajām problēmām, kuras bieži vien pārsniedz konkrētās valsts robežas. Otrs svarīgākais uzdevums ir attīstīt studentos kritisko domāšanu attiecībā un dažādu tautu un kultūru mijiedarbību.
Baltijas tautu mitoloģija un kultūra (Folk5010)
Studiju kurss sniedz padziļinātu priekšstatu par Baltijas baltu tautu (latviešu, lietuviešu, prūšu) un somugru tautu (lībiešu, igauņu, somu) mitoloģiju salīdzinošā aspektā. Studenti tiek iepazīstināti ar Baltijas folkloras un mitoloģijas pētniecības aktualitātēm.
Baltijas mūzika (MākZ5007)
Kursa mērķis ir iepazīšanās ar Baltijas mūzikas kultūras dažādiem aspektiem, tās vispārējo un lokālo īpatnību iezīmēšana, tās vietas un nozīmes atklāšana Baltijas tautu dzīvē.
Kursa pirmā daļa veltīta Baltijas tradicionālajai mūzikas kultūrai. Apskatīta vokālā mūzika - tās arhaiskās formas, galvenie žanri un svarīgākie konteksti. Atklāta mūzikas instrumentu un instrumentālās mūzikas vieta un nozīme, iztirzātas galvenās funkcionālās mūzikas instrumentu grupas: ganu, ieražu un rituālu, signalizācijas, maģijas mūzikas instrumenti, kankles-kokles-kannele, deju mūzikas instrumenti un ansambļu veidi.
Folklorisms raksturots kā tradicionālās un mūsdienu kultūras mijiedarbes rezultāts, iezīmēt tā trīs posmi - nacionālais romantisms, tautiskais un dzīves veida folklorisms, īpašu uzmanību pievēršot to radītajai mūzikai. Apskatīta postfolklora un pasaules mūzikas parādības Baltijā.
Kursa otrajā daļā uzmanības lokā ir eklesiastiskā un mākslas mūzika, kā arī dažādas mūsdienu, tostarp arī populārās mūzikas formas. Atsevišķas mūzikas parādības ir skatītas kultūras situācijas un vēstures kontekstā. Nepretendējot uz sistemātisku apskatu, uzmanība pievērsta mūzikas kultūras mūsdienīgākajām, spilgtākajām un nozīmīgākajām parādībām.
Pievērsta uzmanība arī igauņu, latviešu un lietuviešu mūzikas attīstībai emigrācijā. Tiks aplūkoti kompozīciju stila un estētikas, izpildītājprakses muzikoloģiskas analīzes un dokumentācijas jautājumi, īpašu uzmanību pievēršot Erika Biezaiša Latviešu mūzikas krātuvei, kas ir nozīmīgākā baltiešu mūzikas krātuve ārpus Latvijas.
Kursā līdzās teorētiskam diskursam liela nozīme ir klausīšanās pieredzes gūšanai.




