Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Programmu katalogs

Kultūras un sociālā antropoloģija - maģistra studiju programma

Studiju virziens
Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas
Fakultāte
Humanitāro zinātņu fakultāte
Iegūstamais grāds
Humanitāro zinātņu maģistra grāds antropoloģijā
Tiesības uz tālākām studijām
Tiesības studēt doktorantūrā
Akreditācijas termiņš
26.06.2013 - 25.06.2019
Programmas direktors
Aivita Putniņa
Programmas apjoms
80 KP jeb 120 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums
pilna laika: klātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2017. gada rudens semestrī
studiju maksa gadā - 2000 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai
2017.rudens semestrī
budžeta vietas - 5
2017.rudens semestrī
maksas vietas - 15
minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana
2017. rudens semestrī
Studiju organizācija
3 - 4 darba dienas nedēļā no plkst. 16.30 līdz 21.30 pēc konkrētās dienas lekciju plānojuma
Studiju valoda
Latviešu, Angļu
Programmas anotācija
Antropoloģija ir zinātne par cilvēku tā radītās kultūras un sociālo formu daudzveidībā. Antropoloģijas popularitāte pēdējās skaidrojama gan ar attālumu sarukšanu pasaulē, cilvēku migrāciju un intensīvu dažādu kultūru kontaktu, gan ar atskārsmi par šķietami pazīstamās vietējās sabiedrības iekšējo dažādību.
 
Programmas studenti kultūras un sabiedrības analīzi apgūst gan teorētiski, piedaloties lekcijās, semināros un lasot, gan praktiski, veicot lauka darba pētījumus un pielietojot zināšanas praksē. Lauka darba iespaidus skatīt šeit un šeit . Maģistra studiju programma veidota sazobē ar bakalaura līmeņa programmu, studentiem ar citu nozaru diplomiem piedāvājot izlīdzinošo kursu un studentu pieredžu daudzveidību uztverot kā vērtību. Studiju ilgums maģistra studiju programmā - 4 semestri jeb 2 gadi.
 
Maģistra studiju programma attīsta sabiedrības un kultūras pētniecības iemaņas un analītiskās spējas antropoloģijas specialitātē, apmācot sociālajās teorijās un antropoloģijas metodēs, kā arī ekonomikas, politikas un kultūras procesu jomās, ar iespēju dziļāk specializēties divos no piedāvātajiem virzieniem.
 
Praktisko pētījumu kursi un maģistra darbs ļauj individuāli specializēties studenta nospraustajā pētniecības virzienā, piemēram, turpinot agrāk uzsākto specializāciju no antropoloģijas perspektīvas. Noslēdzot studijas, tiek piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds antropoloģijā.
 
Programmas mērķis un uzdevumi
Kultūras un sociālās antropoloģijas MSP galvenais mērķis ir sagatavot Latvijas tautsaimniecībai antropologus ar kultūras un sociālās antropoloģijas maģistra akadēmisko grādu, sniedzot antropoloģijas zināšanu un pētniecības iemaņu un prasmju kopumu tālākai akadēmiskai darbībai vai profesionālajai karjerai uzņēmējdarbībā, valsts pārvaldē, starptautiskajās institūcijās un nevalstiskajā sektorā.
 
Kultūras un sociālās antropoloģijas maģistra programmas uzdevumi:
  • sniegt akadēmiskas zināšanas kultūras un sociālajā antropoloģijā maģistra kvalifikācijai atbilstošā līmenī, nodrošinot zināšanas antropoloģijas teorijās, disciplīnas attīstības tendencēs, pielietojamos pamatkonceptos, pētnieciskajos pamata un specializētajos virzienos ar uzsvaru uz Baltijas reģionu, pētījumu metodēs, lauka darbā, pētījuma ētikā;
  • sagatavot kultūras un sociālās antropoloģijas speciālistus, kuri patstāvīgi prot pielietot teoriju, metožu un problēmu risināšanas zināšanas, prasmes un iemaņas tālākajās studijās, akadēmiskajā darbā, kā arī praktiskajā, pētnieciskajā un profesionālajā darbībā Baltijas reģionā;
  • attīstīt un pilnveidot prasmes kompleksu zinātnisku, profesionālu un sociālu problēmu valsts, nevalstiskajā sektorā, uzņēmējdarbībā identificēšanā, analizēšanā, interpretēšanā un risināšanā, pielietojot antropoloģisko perspektīvu un metodes, izmantojot analītiskās un kritiskās domāšanas prasmes, kā arī darbojoties starpdisciplinārā komandā;
  • attīstīt prasmes patstāvīgi veikt antropoloģisku pētījumu un analizēt datus, izvērtējot pētniecisko atbildību un īstenojot ētisku attieksmi pret informantiem un kolēģiem, kā arī attīstīt inovatīvas idejas, izmantojot speciālo zinātnisko literatūru;
  • attīstīt prasmes sagatavot zinātniskus un populārzinātniskus rakstus, prezentācijas vai rakstu pieteikumus, spējot gan akadēmiski, gan sabiedrībai saprotami prezentēt savu darbu, kā arī protot analizēt un recenzēt citu pētījumu rezultātus;
  • attīstīt izglītības patstāvīgai pilnveidošanai nepieciešamās prasmes, uzņēmību un atbildību, atjaunojot zināšanas ar tālākizglītības un mūžizglītības palīdzību, kā arī profesionāli pilnveidojoties.
Programmas studiju rezultāti
Zināšanas:
  • antropoloģijas un radniecīgo nozaru teorijās;
  • vēsturiskajās un mūsdienu tendencēs antropoloģijā;
  • antropoloģijā pielietojamo pamatkonceptu attīstībā;
  • šādos antropoloģijas pamatvirzienos ar uzsvaru uz Baltijas reģionu:
    • politikas antropoloģijā;
    • ekonomikas antropoloģijā;
    • kultūras procesu antropoloģijā.
  • antropoloģijas pētījumu metodēs, ar uzsvaru uz lauka darbu kā pētījuma metožu
  • kopumu un to pielietošanas procesu;
  • pētījuma ētikā;
  • specializētām zināšanām vienā no piedāvātajiem pieciem studiju virziena moduļiem:
    • aģentūrā, varā un identitātē;
    • reģionos un etnogrāfijā;
    • politikā un pārvaldībā;
    • ekonomikā un uzņēmējdarbībā;
    • kultūras procesos.
Spēja pielietot zināšanas:
Patstāvīgi pielietojot teoriju, metožu un problēmu risināšanas zināšanas, prasmes un iemaņas:
  • turpināt tālākas studijas;
  • asistēt akadēmiskajā darbā;
  • veikt pētniecisko vai praktisko darbību;
  • izprast un analizēt konkrētus sabiedrības un kultūras procesus konkrētā laiktelpā, pielietojot akadēmisko perspektīvu un metodes;
  • veikt profesionālās un pētnieciskās darbības visā Baltijas reģionā;
  • izmantot jaunākās apmācības tehnoloģijas, kas paver aktīvas tālākizglītības iespējas.
Analīzes, sintēzes un novērtēšanas prasmes:
  • identificēt, pētnieciski pārformulēt un risināt kompleksas zinātniskās, profesionālās un sociālas problēmas valsts, nevalstiskajā sektorā un uzņēmējdarbībā;
  • interpretēt kompleksas sociālās situācijas valsts, nevalstiskajā sektorā un uzņēmējdarbībā;
  • izmantojot speciālo zinātnisko literatūru, attīstīt inovatīvas idejas;
  • kritiski analizēt un recenzēt kolēģu pētījumu rezultātus un iesaistīties akadēmiskajā debatē;
  • patstāvīgi noformēt, plānot un veikt antropoloģisko pētījumu un analizēt iegūtos datus;
  • prast sagatavot zinātniskus un populārzinātniskus rakstus, konferences prezentācijas vai rakstu pieteikumus;
  • nodibināt saikni ar informantiem;
  • kritiski izvērtēt pētniecisko atbildību;
  • īstenot ētisku attieksmi pret informantiem un kolēģiem.
Komunikācijas prasmes:
  • akadēmiski un sabiedrībai saprotami pasniegt pētījuma pieteikumu, iegūtos izpētes rezultātus un secinājumus;
  • komunicēt akadēmiskos vai profesionālos slēdzienus un formulēt to tapšanā izmantoto argumentāciju;
  • prezentēt savu darbu akadēmiskajā vidē un plašākā sabiedrībā.
Tālākās izglītības prasmes:
Attīstot izglītības patstāvīgai pilnveidošanai nepieciešamās prasmes, uzņēmību, atbildību, iniciatīvu un kompetenci:
  • regulāri atjaunot zināšanas par tālākizglītības un mūžizglītības palīdzību;
  • profesionāli pilnveidoties.
Citas vispārējās prasmes:
  • pielietot teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas, lai analizētu, interpretētu un risinātu teorētiskās un/vai praktiskās problēmas nepazīstamā vidē;
  • darboties starpdisciplinārā komandā;
  • izmantot dažādas grupu darba prasmes;
  • strādāt dinamiski, izmantojot virtuālās saziņas priekšrocības.
Uzņemšanas nosacījumi
Iepriekšējā izglītība: Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība

 

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)
 
Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (20 x 10 = 200) +  bakalaura darba vai diplomdarba atzīme (20 x 10 = 200) + iestājpārbaudījums (1 x 600 = 600). Papildu nosacījums: jāiesniedz rakstiska eseja par tēmu: "Antropoloģijas studijas: manas izvēles motivācija un pētnieciskās intereses"
 
Papildu nosacījumi: 1) angļu valodas prasme, kuru apliecina starptautisko angļu valodas testu rezultāti - TOEFL (Test of English as a Foreign Language) Internet-based vismaz 80 punkti vai IELTS (International English Language Testing System) vismaz 5,5 punkti, vai CPE (Cambridge Certificate of Proficiency in English) jebkurš līmenis, vai CAE (Cambridge Certificate in Advanced English) jebkurš līmenis, vai FCE (First Certificate in English) – B, vai PTE (Pearson Test of English) General – vismaz B2, vai apliecinājums par angļu valodas prasmi vismaz B2 līmenī saskaņā ar Eiropas kopīgajām valodu pamatnostādnēm, vai vērtējums angļu valodā iepriekšējās izglītības dokumentā (atzīmei jābūt ne zemākai kā 6 (10 ballu skalā) jeb „gandrīz labi”), vai vērtējums iestājpārbaudījumā, izņemot gadījumus, kad iepriekšējā izglītība iegūta angļu valodā;
2) dzīves gājuma apraksts (CV)
Iestājpārbaudījuma apraksts
Iestājpārbaudījums sastāv no:

1) pārrunām, kurās cita starpā tiek pārbaudīta arī reflektantu angļu valodas prasme - uz vienu no jautājumiem jāatbild angļu valodā, demonstrējot valodas prasmi, kam jābūt pietiekamai, lai lasītu mācību literatūru un apgūtu kursus angļu valodā;
2) rakstiskās esejas  par tēmu: „Antropoloģijas studijas: manas izvēles motivācija un pētnieciskās intereses” apjomā līdz 500 vārdiem.
Kontaktinformācija
Humanitāro zinātņu fakultāte, Rīgā, Visvalža ielā 4a,
Programmas direktore asoc. prof. Aivita Putniņa, e-pasts: aivita.putnina@lu.lv
Studiju metodiķe Māra Neikena, e-pasts: mara.neikena@lu.lv, tālr. 67034847

Studiju plāns

Kursa nosaukums Pārbaudes veids KP
Kultūras un sociālā antropoloģija
80
Obligātie kursi
50
Obligātā daļa
30
Antr5007 Antropoloģijas lauka darbs II Eksāmens 4
Antr5003 Antropoloģijas metodes un pētījuma ētika Eksāmens 2
Antr5005 Patēriņa antropoloģija Eksāmens 4
Antr5006 Pieredze, patība un rīcībspēja Eksāmens 4
Soci5053 Post-sociālisma antropoloģija Eksāmens 4
Antr5002 Postmodernisms un antropoloģija Eksāmens 4
Antr5004 Robežu transformācija Eksāmens 4
Antr5001 Sociālās un kultūras teorijas Eksāmens 4
Gala pārbaudījums
20
Antr6001 Maģistra darbs Maģistra darbs 20
Ierobežotās izvēles kursi
30
Antr5000 Antropoloģijas metožu seminārs Eksāmens 2
Antr5018 Antropoloģijas skatījums uz varu Eksāmens 2
LitZ5140 Baltijas jūras reģiona tautu literatūra Eksāmens 4
Ekon5031 Baltijas valstu ekonomika Eksāmens 4
Antr5012 Biotehnoloģijas un sabiedrība Eksāmens 2
Teol5107 Budisms* Eksāmens 2
Antr5010 Burdjē prakses un aģentūras teorija Eksāmens 2
Antr4000 Dienvidāzijas etnogrāfija Eksāmens 4
LitZ5100 Dzimumdiference literatūrā: feminisma diskurss Eksāmens 4
Antr5036 Eiropas etnogrāfija Eksāmens 4
Antr5034 Etnogrāfiskais kino Eksāmens 2
Valo5423 Etnopsiholingvistika Eksāmens 2
MākZ5022 Ievads kino vēsturē un teorijā Eksāmens 2
SDSK5114 Japānas populārā kultūra Eksāmens 2
Antr5014 Krievijas sabiedrības etnogrāfija Eksāmens 4
Antr5008 Kultūras un sociālā antropoloģija un metodes Eksāmens 4
LitZ5055 Latviešu literatūra līdz 19.gs.beigām un vācbaltiešu literatūra Eksāmens 2
LitZ5095 Literatūra totalitārisma laika mākslas kontekstā Eksāmens 2
Antr5041 Mākslas antropoloģija Eksāmens 2
Antr5040 Performances antropoloģija Eksāmens 2
Antr5045 Pilsētu antropoloģija Eksāmens 2
PolZ5016 Politiskais process un publiskā politika Eksāmens 2
Antr5017 Populārās mūzikas antropoloģija Eksāmens 2
Antr5035 Seminārs vizuālajā antropoloģijā Eksāmens 2
Antr5044 Slimības un veselības antropoloģija Eksāmens 2
Valo5422 Sociolingvistika Eksāmens 2
Antr5032 Sociālā nevienlīdzība: antropoloģijas skatījums Eksāmens 4
Antr5015 Starptautiskā biznesa antropoloģija Eksāmens 4
Antr5033 Transnacionālisms Baltijas reģionā Eksāmens 4
Antr5042 Valoda un kultūra Eksāmens 4
Antr5013 Valsts un vara Eksāmens 4
Antr5031 Vizuālais antropoloģijā Eksāmens 2
Valo5416 Vēsturiskās valodniecības pamati Eksāmens 2
Antr5011 Vīrieši un sievietes sabiedrībā Eksāmens 4
Antr6003 Āfrikas etnogrāfija Eksāmens 4
Filz5023 Ķīnas tradicionālā doma Eksāmens 2

Papildu informācija

Zinātnes nozare
Antropoloģija
EKI līmenis
7
Programmas praktiskā īstenošana
Visi studiju kursi izmanto daudzveidīgas apmācības metodes, attīstot gan studentu analītiskās domāšanas, gan argumentēšanas, akadēmiskās rakstības un mutvārdu prezentācijas prasmes. Programmas docētāji ir izveidojuši neformālu darba grupu radošu apmācības metožu ieviešanai un vērtējuma skalu izstrādei. Visi antropoloģijas specializācijas kursi tiek attīstīti e-vidē, izmantojot Moodle sniegtās iespējas gan zināšanu pārbaudei, gan patstāvīgām studijām, gan diskusijām reālajā un virtuālajā vidē, gan kolektīvajam darbam, izmantojot Wiki instrumentus (euniversitātes piedāvātie e-studiju risinājumi). Studentu rīcībā ir datorklase, datori pieejami arī fakultātes Humanitārajā lasītavā, bezvadu internets ir pieejams visā fakultātes ēkā.
      Programmas docētāji ir aktīvi pētnieki Latvijas un starptautiskos projektos. Projektos gūtā pieredze tiek nodota studentiem, nodrošinot pieeju darba materiāliem un datu bāzēm. Piemēram, ESF fonda līdzfinansētajā projektā “Kapacitātes stiprināšana starpnozaru pētījumos biodrošībā” gūtā pieredze tiek ieguldīta kursos Biotehnoloģijas un sabiedrība, ESF fonda līdzfinansētais projekts “Savs katiņš, savs stūrītis zemes - Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas” stiprina ekonomikas un politikas antropoloģijas kursus. Projekti dod iespēju studentiem asistēt pētījumā un attīstīt individuālus pētījumus docētāju vadītajos virzienos, nostiprina un attīsta metožu un analīzes iemaņas, strādājot ar reāliem lauka datiem.
      Programmas struktūras veidošanā nozīmīgu vietu ieņem programmas veidotāju prognozētās patreizējās darba tirgus un Rietumu kultūras attīstības tendences. Būtiski ir studentus apmācīt nevis statiskā priekšmetā, bet gan sniegt akadēmisko zināšanu pamatus studenta tālākai zinātniskai, praktiskai un radošai darbībai. Darba tirgū tiek pieprasītas elastīgas zināšanas, ko nodrošina spēja tās ātri apgūt un sistemātisks paradums sekot līdzi nozares attīstībai.
      Studenti tiek rosināti iesaistīties Latvijas Antropologu biedrības darbībā, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm un pētījumiem nozarē LU un citu augstskolu organizētās konferencēs, veidot kontaktus ar Latvijas antropologiem, Latvijā strādājošiem ārvalstu antropologiem, kā arī kolēģiem ārvalstīs. ERASMUS apmaiņas programma  nodrošina studentu un pasniedzēju apmaiņu ar Tallinas Universitāti, Vītauta Dižā Universitāti Kauņā, Kopenhāgenas,  Barselonas, Maincas universitātēm.
Vērtēšanas sistēma
Galvenās novērtēšanas formas ir studiju kursu pārbaudījumi.
Pārbaudījumi ir divu veidu – (A) starppārbaudījumi un (B) studiju kursu noslēguma pārbaudījumi.
Starppārbaudījumu veidi ir:
  • kontroldarbs;
  • patstāvīgais darbs, praktiskais darbs, ziņojums, referāts vai
  • cits darba veids atbilstoši kursa specifikai.
Starppārbaudījumu skaits un veids ir noteikts studiju kursa aprakstā. To skaits, veids un saturs nemainās, ja studiju kursā ir vairākas grupas.
      Katra studiju kursa noslēgumā ir studiju kursa noslēguma pārbaudījums. Tas var būt divējādas formas:
  • eksāmens vai
  • aizstāvēšana, kas maģistra līmeņa studiju programmā - maģistra darba aizstāvēšanai programmas noslēgumā.
Pārbaudījuma formas ir:
  • rakstisks pārbaudījums, kurā mācībspēks vērtē studējošā rakstveidā vai e-vidē izpildītu pārbaudījuma uzdevumu;
  • mutvārdu pārbaudījums, kurā vērtē studējošā mutiskās atbildes un skaidrojumus;
  • kombinēts pārbaudījums, kurā vērtē gan studējošā mutiskās atbildes, gan rakstveidā izpildītus uzdevumus.
Mutvārdu un rakstveida daļu īpatsvars pābaudījumā tiek noteikts studiju kursu aprakstā.
Studiju kursa apguves kopējo vērtējumu veido:
  • starppārbaudījumu kopējais vērtējums – ne mazāk kā 50% no kopējā vērtējuma;
  • eksāmenā iegūtais vērtējums – ne mazāk kā 10% no kopējā vērtējuma. Eksāmena kārtošana ir obligāta prasība, lai iegūtu kredītpunktus pr studiju kursa apguvi;
  • studiju kursa apguves vērtējumu aprēķina LU centralizētajā sekmju reģistrēšanas sistēmā pēc kursa noteiktā algoritma, ņemot vērā starppārbaudījumos un eksāmenā iegūtos vērtējumus, un reģistrē pārbaudījuma protokolā.
Kursa aprakstos ir norādītas katra atsevišķa kursa prasības, mērķi, apgūstamās zināšanas un prasmes. Atbilstoši katra kursa profilam pasniedzējs definē katra pārbaudes veida īpatsvaru kursā, nostiprinot to kursa aprakstā un kursa sākumā mutiski izskaidrojot studentiem pārbaudes formas un termiņus, prasības, kas studentam jāizpilda, lai varētu sekmīgi apgūt konkrēto kursu un nokārtot pārbaudījumu, nosaka pārbaudījuma formu, tā izpildes veidus (mutvārdos, rakstveidā, u.tml.) un piedāvātos pārbaudījuma kārtošanas termiņus.
      Neizturētu pārbaudījumu drīkst atkārtot kārtējās sesijas laikā, ja to pieļauj kursa specifika. Mācībspēks, kurš vada šī kursa apguvi, ir tiesīgs pieprasīt atkārtotu pierakstīšanos uz studiju kursa apgūšanu. Mācībspēka lēmumu apstiprina studiju programmas padome. Ja students nav varējis nokārtot visus plānotos pārbaudījumus, ar studiju programmas direktora atļauju ir iespējama to pārcelšana uz nākamo semestri. Pārbaudījumu uzskata par izturētu, ja vērtējums 10 punktu sistēmā nav zemāks par 4 punktiem.  
Programmas izmaksas
Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.