Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Programmu katalogs

Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs - profesionālā bakalaura studiju programma

Studiju virziens
Izglītība, pedagoģija un sports
Fakultāte
Ķīmijas fakultāte
Iegūstamais grāds
Profesionālā bakalaura grāds dabaszinātnēs un informācijas tehnoloģijā
Tiesības uz tālākām studijām
Tiesības studēt maģistrantūrā vai otrā līmeņa profesionālajās augstākās izglītības studiju programmās, kuras paredzētas studijām pēc bakalaura grāda ieguves
Akreditācijas termiņš
12.06.2013 - 11.06.2019
Programmas direktors
Jāzeps Logins
Programmas apjoms
160 KP jeb 240 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums
pilna laika: klātiene
8 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2016. gada rudens semestrī
studiju maksa gadā - 1900 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai
2016.rudens semestrī
budžeta vietas - 40
2016.rudens semestrī
maksas vietas - 0
minimālais studējošo skaits - 25
Studiju uzsākšana
2017. rudens semestrī
Studiju organizācija
Darba dienās, galvenokārt no 8:30 - 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma
Studiju valoda
Latviešu
Programmas anotācija
Profesionālā bakalaura studiju programma “Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs” ir Latvijas Universitātes starpnozaru studiju programma. Studiju programma ir izstrādāta, balstoties uz Latvijas Universitātes ilggadīgo pieredzi skolotāju sagatavošanā un jaunākajām tendencēm izglītības sistēmā Eiropas Savienībā. Programmas īstenošanā piedalās LU Bioloģijas fakultāte, Datorikas fakultāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte un Ķīmijas fakultāte.
 
Programmas izveides nepieciešamību nosaka pašreizējā situācija Latvijā: eksakto zinātņu skolotāju katastrofālais trūkums Latvijas skolās, nepieciešamība pēc pedagogiem ar divām vai vairākām kvalifikācijām nākotnē, kā arī dabaszinību mācību priekšmeta ieviešana vidējās izglītības programmā.
 
Studējošie programmu var apgūt 8 semestru pilna laika klātienes studijās. Studenti iegūst profesionālā bakalaura grādu dabaszinātnēs un informācijas tehnoloģijā un divu mācību priekšmetu skolotāja kvalifikācijas vai vidējās izglītības matemātikas skolotāja kvalifikāciju, kas dos tiesības strādāt pamatizglītībā un vidējā izglītībā.
 
Students var kļūt par divu priekšmetu: bioloģijas, ķīmijas, fizikas, informātikas, ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāju jebkurā kombinācijā, vai arī iegūt vidējās izglītības matemātikas skolotāja kvalifikāciju.
 
Studiju programmai ir vairākas priekšrocības un tā vairāk atbilst skolas un studentu vajadzībām nekā līdzšinējās viena priekšmeta skolotāju programmas. Tā nodrošina daudzpusīgākas un plašākas skolotāja kompetences dabaszinātnēs, tajā ir īsāks studiju laiks (arī mazākas studiju izmaksas) un absolventiem būs plašākas darba iespējas. Programma piedāvā līdzsvarotu vispārizglītojošo, nozares teorētisko un skolotāju profesionālās specializācijas kursu attiecību, kā arī sabalansētas attiecības starp teorētiskajiem kursiem, laboratorijas un praktiskajiem darbiem. Tas nodrošina skolotāju darbam nepieciešamās zināšanas, kā arī laboratorijas darbu un demonstrējumu vadīšanas praktisko pieredzi. Programmā iekļautie multidisciplinārie kursi paplašina topošo skolotāju redzesloku un pilnveido skolotāja kompetenci, tādējādi ļauj sekmīgāk veikt pedagoģisko darbu.
Programmas mērķis un uzdevumi
Programmas vispārējais mērķis atbilstoši 2008.gada 2.decembra Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” ir nodrošināt valsts ekonomikas un sociālajām vajadzībām atbilstošas profesionālā bakalaura studijas skolotāju izglītībā, sekmējot dabaszinātņu, informātikas un matemātikas skolotāju konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos.
 
Programmas apguves rezultātā studenti iegūs profesionālā bakalaura dabaszinātnēs un informācijas tehnoloģijā grādu ar divu mācību priekšmetu skolotāja kvalifikāciju, kas dos tiesības strādāt savā specialitātē pamata un vidējā izglītībā.
 
Studiju programmas uzdevumi tiek noteikti atbilstoši normatīvajiem dokumentiem:
  • izglītot piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas speciālistus tautsaimniecībai un valsts drošībai nepieciešamajās nozarēs, kā arī sekmēt to konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū;
  • sasniegt studiju rezultātus (zināšanas, prasmes un kompetenci), kuri atbilst noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras (turpmāk - EKI) 6. līmenim. 
Studiju programmas uzdevumi Profesionālās izglītības likumu ir:
  • akadēmiskie – nodrošināt dabaszinātņu nozaru un matemātikas teorijās pamatotas, profesijas standartiem atbilstošas, praksē piemērojamas studijas;
  • pedagoģiskie – izglītot piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas speciālistus, kas apguvuši priekšmeta skolotājam nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences, lai veiktu un pilnveidotu savu pedagoģisko darbību, dodot iespēju studentiem apgūt vidējās izglītības skolotāja kvalifikāciju;
  • pētnieciskie – dot iespēju studentiem veidot un attīstīt darba prasmes, lai sagatavotu viņus jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģijas darbam nozarē.
Programmas studiju rezultāti
Bakalaura programmas saturs nodrošina zināšanu, prasmju un kometences apguvi, kas nepieciešama profesionālās darbības veikšanai, atbilst EKI 6. līmenim. Pēc programmas apguves Pēc programmas absolvēšanas studenti spēj:
  • parādīt vispārējās pamatizglītības skolotāja profesijai raksturīgās pamata un specializētas zināšanas un šo zināšanu kritisku izpratni, turklāt daļa zināšanu atbilst attiecīgās profesijas augstāko sasniegumu līmenim. Spēj parādīt profesionālās jomas svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni;
  • izmantojot apgūtos teorētiskos pamatus un prasmes, veikt profesionālu darbību, formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un risinājumus savā profesijā, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem. Spēj patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos, virzīt savu tālāku mācīšanos un profesionālo pilnveidi, parādīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā, uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu, pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos;
  • patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju un to izmantot, pieņemt lēmumus un risināt problēmas skolotāja profesijā, parādīt, ka izprot profesionālo ētiku, izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz sabiedrību un piedalīties attiecīgās profesionālās jomas attīstībā.
Uzņemšanas nosacījumi
Iepriekšējā izglītība:
Vidējā izglītība

 

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)
 
Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:
 
CE latviešu valodā
CE fizikā vai CE ķīmijā, vai CE bioloģijā, vai CE matemātikā

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:

gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
gada atzīme fizikā, vai ķīmijā, vai bioloģijā, vai matemātikā (vai gada vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos

Īpaši nosacījumi: vidējās izglītības dokumentā jābūt sekmīgam (ne zemākam par 4) vērtējumam matemātikā (algebra, ģeometrija) un 1) fizikā, bioloģijā, ķīmijā vai 2) dabaszinībās;

Papildu punkti: LU Neklātienes matemātikas skolas (Mazās matemātikas universitātes un Neklātienes nodarbību vidusskolēniem) dalībnieki, LU Jauno fiziķu skolas un LU Jauno ķīmiķu skolas dalībnieki 2017. gadā, kuri saņēmuši sertifikātu, papildus iegūst 20 punktus; LU Jauno biologu skolas sacensību, LU Jauno ķīmiķu konkursa, LU DF un SZF kopīgi rīkotā radošā konkursa „Izveido savu mājaslapu” 1. – 3. vietas ieguvēji, LU Jauno vides zinātnieku skolas „Vides akadēmija” absolventi ar izcilību, LU E. Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas absolventi ar izcilību 2017. gadā papildus iegūst 50 punktus;

Priekšrocības: Latvijas valsts vai starptautiskās bioloģijas, fizikas, informātikas (programmēšanas), ķīmijas, matemātikas vai ģeogrāfijas olimpiādes 1. – 3. pakāpes ieguvējiem 2016. un 2017. gadā; Latvijas valsts skolēnu zinātniskās konferences astronomijas, bioloģijas, fizikas, informātikas, ķīmijas, matemātikas, pedagoģijas, veselības zinātnes, vides zinātnes vai zemes zinātnes un ekonomiskās ģeogrāfijas sekcijas 1. – 3. pakāpes ieguvējiem 2016. un 2017. gadā;

Piezīme: studiju programmā ir šādas apakšprogrammas: bioloģijas un dabaszinību skolotājs; bioloģijas un ģeogrāfijas skolotājs; bioloģijas un informātikas skolotājs; bioloģijas un ķīmijas skolotājs; bioloģijas un fizikas skolotājs; dabaszinību un fizikas skolotājs; dabaszinību un ģeogrāfijas skolotājs; dabaszinību un informātikas skolotājs; dabaszinību un ķīmijas skolotājs; fizikas un ģeogrāfijas skolotājs; fizikas un informātikas skolotājs; fizikas un ķīmijas skolotājs; ģeogrāfijas un informātikas skolotājs; ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs; informātikas un ķīmijas skolotājs; vidējās izglītības matemātikas skolotājs. Reģistrējoties studijām, jānorāda apakšprogramma
Konkursa aprēķina formulas
Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: CE latviešu valodā un literatūrā līdz 2011. gadam vai CE latviešu valodā no 2012. gada (rakstīšana vai tekstveide (2,5 x 100 = 250)) + CE fizikā līdz 2010. gadam vai CE ķīmijā līdz 2010. gadam, vai CE bioloģijā līdz 2010. gadam (zināšanas un pamatprasmes (3,75 x 100 = 375) + situāciju analīze (3,75 x 100 = 375)), vai CE fizikā no 2011. gada, vai CE ķīmijā no 2011. gada, vai CE bioloģijā no 2011. gada (zināšanas un pamatprasmes (3 x 100 = 300) + zināšanu lietojums standartsituācijās (1,5 x 100 = 150) + zināšanu lietojums nestandarta situācijās (1,5 x 100 = 150) + pētnieciskā darbība, veicot eksperimentu (1,5 x 100 = 150)), vai CE matemātikā līdz 2008. gadam (zināšanas un pamatprasmes (3,75 x 100 = 375) + situāciju analīze (3,75 x 100 = 375)) vai CE matemātikā no 2009. gada (zināšanas un pamatprasmes (3,5 x 100 = 350) + lietošana standartsituācijās/zināšanu lietojums standartsituācijās (2 x 100 = 200) + problēmsituāciju risināšana/zināšanu lietojums nestandarta situācijās (2 x 100 = 200))

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:
vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā (20 x 10 = 200) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme fizikā vai ķīmijā, vai bioloģijā, vai matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā) (60 x 10 = 600) + vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos (20 x 10 = 200)
Kontaktinformācija
Jāzeps Logins, tālr. 29456579, jazeps.logins@lu.lv - programmas direktors, ķīmijas un dabaszinību skolotāju apakšprogramma
Rita Birziņa, tālr. 29429544, rita.birzina@lu.lv - bioloģijas skolotāju apakšprogramma
Jānis Mencis, tālr. 28661974, janis.mencis@lu.lv - matemātikas skolotāju apakšprogramma
Māris Vītiņs, tālr 29287349, maris.vitins@lu.lv - informātikas skolotāju apakšprogramma
Līga Zelča, tālr. 26533338, liga.zelca@lu.lv - ģeogrāfijas skolotāju apakšprogramma

Studiju plāns

Kursa nosaukums Pārbaudes veids KP

Papildu informācija

Zinātnes nozare
Pedagoģija
EKI līmenis
6
Programmas praktiskā īstenošana
Programmā ir sabalansētas dažādas studiju metodes. Pastāvīgi tiek palielināta studiju metožu daudzveidība, studentu diskusiju nozīme. Bakalaura studiju programma ietver lekcijas un studentu patstāvīgo darbu, kā arī patstāvīgu pētījumu kādā no dabaszinātņu un datorikas zinātnes virzieniem. Bakalaura studiju programmā studentu apmācības procesā tiek organizēti laboratorijas darbi, praktiskie darbi un lauku kursi. Plaši izmantota apmācības forma profesionālā bakalaura programmas moduļa realizācijā ir semināri.
      Studijās tiek izmantotas dažādas mācību metodes: lekcijas, laboratorijas darbi, semināri, tematiskais grupu darbs. Lekcijas un semināri aizņem lielāko studiju laiku, savukārt darbs laboratorijās tiek veikts individuāli.
Lekcijas ir pasniegšanas pamatmetode. Lekcijās ir studiju kursu pamatproblēmu (koncepcijas, teorijas, klasifikācijas) apskats. Studiju kursa apguvē plaši tiek izmantotas gan tradicionālās (lekcijas: ievadlekcijas, pārskata, problēmlekcijas, vizuālās), gan interaktīvās (pāru un grupu darbs, projektu veidošana, diskusijas, lomu spēles), gan laboratorijas un praktisko darbu mācību metodes. Šīs metodes atbilst mācīšanās didaktikai un attīsta kritiski analītisko domāšanu. Lekcijās plaši tiek izmantotas datorprezentācijas. Turpinās vairāku kursu lekciju materiāla izstrāde elektroniskā veidā. Prezentācijas ir brīvi pieejamas studentiem e-studiju vidē.
      Laboratorijas darbos studenti lekcijās iegūtās zināšanas nostiprina un iegūst praktiskās pamatprasmes iemaņas. Laboratorijas darbos katram studentam tiek sagatavoti apraksti un izdales materiāli. Laboratorijas darbus studenti strādā individuāli. Praktiskie darbi lauka apstākļos parasti tiek realizēti nelielās studentu grupās. Praktisko un laboratorijas darbu apmeklējums, atšķirībā no lekciju apmeklējuma, ir obligāts un tiek ņemts vērā gala vērtējuma saņemšanā.
      Kursos tiek iekļauts studentu patstāvīgais darbs, kura rezultāti tiek prezentēti semināros – prezentācijās ar sekojošu diskusiju un publisku diferencētu vērtējumu. Semināros studenti iegūst pieredzi pasniegt citiem savas zināšanas un piedalīties diskusijā.
Pedagoģiskā prakse ir programmas obligātā satura daļa. Tās apjoms ir 26 kredītpunkti. Prakses mērķis ir studijām izvēlēto kvalifikāciju priekšmeta didaktikas, pedagoģijas un psiholoģijas teorētisko zināšanu nostiprināšana un padziļināšana praktiskajā darbā pamata un vidējās izglītības līmenī, pedagoģisko prasmju un iemaņu apgūšana, praktizējošo dabaszinātņu un informātikas skolotāju pieredzes pārņemšana un audzināšanas darba iemaņu apgūšana.
Pedagoģisko prakses studenti veic saskaņā ar nolikumu. Pedagoģisko praksi veido sešas daļas daļas – to veic studenti visos semestros, kuros tiem ir pedagoģijas, psiholoģijas un mācību metodikas studiju kursi.
      Prakses vietas ir izglītības iestādes, ar kurām LU Fizikas un matemātikas fakultātei ir noslēgts sadarbības līgums par pedagoģisko praksi. Studējošais ir tiesīgs piedāvāt arī citu prakses vietu. Prakses organizators izvērtē tās atbilstību studiju programmas prasībām. Šajā gadījumā starp LU, prakses vietu un studējošo slēdz trīspusēju līgumu, kurā paredzēti visu pušu pienākumi un atbildība.
      Pedagoģisko praksi pārrauga Studiju programmas prakses organizators un to vada Studiju programmas prakses vadītājs. Izglītības iestādēs praksi vada tās pārstāvis, prakses vadītājs-skolotājs. Katrā priekšmetā, kurā students plāno iegūt kvalifikāciju, var būt cits prakses vadītājs.
      Pedagoģiskajā praksē veiktais darbs tiek prezentēts un aizstāvēts prakses posmu noslēguma prezentācijās. Praksi vērtē LU prakses vadītājs, ņemot vērā prakses uzdevumu izpildi, prakses materiālu kvalitāti, ziņojumu prakses noslēguma prezentācijā, kā arī prakses vadītāja-skolotāja vērtējumu.
      Bakalaura darbs ir noslēdzošais studiju posms un tā mērķis ir apliecināt studenta gatavību skolotāja profesionālai darbībai. Students pastāvīgi izstrādā, noformē un aizstāv bakalaura darbu par konkrētu pedagoģisko problēmu, kas skar abus, atbilstoši kvalifikācijai apgūtos priekšmetus. Darba gaitā students sistematizē un paplašina teorētiskās zināšanas, veic pedagoģisko problēmu praktisku izpēti, rezultātu apkopošanu un analizēšanu, kā arī noformē bakalaura darbu atbilstoši vienotajiem LU izstrādātajiem un apstiprinātajiem noteikumiem.
      Students bakalaura darbu aizstāv studiju padomes „Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs” bakalaura gala pārbaudījumu komisijas sēdē. Tās sastāvu un darbību nosaka „Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē”. Priekšsēdētājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji. Ne mazāk kā divas trešdaļas no komisijas sastāva pārstāv atbilstošās nozares speciālisti, kurā studentam tiek piešķirta kvalifikācija. Katru nozari, kurā studentam tiek piešķirta kvalifikācija pārstāv ne mazāk kā divi komisijas locekļi.
      Studentiem ir iespēja apgūt studiju kursus pedagoģiskajās studiju programmās citās Latvijas augstskolās, veicot starpaugstskolu norēķinus. Ilgstošas, piemēram, viena gada studijas ārzemju augstskolās kā apmaiņas studentiem būtu problemātiskas, jo nebūtu iespējams īstenot nepieciešamību iegūt profesionālās kompetences, kas nepieciešamas darbam Latvijas skolās saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Studenti tiek aicināti piedalīties īsās apmaiņas vizītēs, lai iepazītos ar skolotāju darbu citās valstīs vai strādāt skolā  pēc programmas absolvēšanas, piem., Comenius programmas ietvaros. 
Vērtēšanas sistēma
Studiju sasniegumi tiek vērtēti vispārpieņemtajā 10 ballu vērtēšanas sistēmā. Eksāmeni, kontroldarbi un pārbaudījumi tiek kārtoti individuāli. Laboratorijas un praktiskajos darbos, lauka studiju projektu izpildē studenti strādā 2–4 cilvēku lielās grupās, sagatavo un aizstāv ziņojumus un protokolus kolektīvi vai individuāli. Kursa un bakalaura darbi tiek izstrādāti, aizstāvēti un vērtēti individuāli saskaņā ar izstrādātajiem un kursu aprakstos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem.
      Atkarībā no aplūkotas tēmas, studentu darba vērtēšanai tiek izmantoti kontroldarbi, testi, kolokviji, eksāmeni, datoruzdevumi, referāti (esejas) un semināri. Vērtēšanas kritēriji studentiem ir iepriekš zināmi un izklāstīti Latvijas Universitātes informācijas sistēmā pieejamajos kursu aprakstos.
      Datorprasmju apguves nodarbībās studentiem jāveic vairāki praktiskie uzdevumi, bet kursa beigās jāraksta kontroldarbs par teorētiskajiem aspektiem.
      Tests (kontroldarbs) tiek izmantots, lai novērtētu teorētiskās zināšanas. Testi parasti veidoti tā lai pārbaudītu faktu zināšanas (alternatīvie un izvēles jautājumi) un spēju loģiski sasaistīt dažādas lietas (procesu analīze, labi zināmo faktu loģiskas kombinācijas). Testos parasti ir jautājumi arī no laboratorijas darbiem. Jaunākajos kursos dominē faktu zināšanu, vecākajos – loģisko zināšanu pārbaude. Testos par katru pareizu atbildi dod noteiktu punktu skaitu. Pēc savākto punktu summas tiek novērtēts studentu darbs. Ja testa jautājumi ir precīzi noformulēti, tad studentu vērtējums ir objektīvs.
      Arī laboratorijas darbi tiek vērtēti ar atzīmi. Darbi tiek pieņemti tikai tad, kad tie ir pilnībā izstrādāti. Laboratorijas darbu kopējais vērtējums ietekmē gala atzīmi. Regulāri tiek vērtēti laboratorijas darbu protokoli un rakstiskie referāti. Vērtējumi studiju kursa apguves gaitā ir gala vērtējuma sastāvdaļa. Tātad galīgajā vērtējumā gandrīz visos kursos ietilpst ne tikai eksāmena rezultāts, bet arī studentu zināšanas un progress semestra laikā. Par vērtēšanas kritērijiem studenti tiek informēti studiju kursu aprakstos un kursa ievadnodarbībā.
      Pedagoģiskās prakses vērtējumu veido: prakses sekmīga realizācija izglītības iestādē, pedagoģiskās prakses dokumentācija (materiālu) izstrādāšana un kvalitāte, izglītības iestādes vērtējums, augstskolas vērtējums, studenta pašnovērtējums un studenta uzstāšanās prakses noslēguma konferencē.
      Lielākajā daļā kursu, kā jau minēts iepriekš, vērtēšana ir nepārtraukta. Gala eksāmens ir tikai daļa no galējā vērtējuma. Par vērtēšanas kritērijiem studenti tiek iepazīstināti uzsākot kursa apguvi.
      Valsts pārbaudījumu – diplomdarbu – vērtē Valsts pārbaudījuma komisija. Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji.
Programmas izmaksas
Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.