Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Programmu katalogs

Skolotājs - maģistra grāds izglītībā - profesionālā maģistra studiju programma

Studiju virziens
Izglītība, pedagoģija un sports
Fakultāte
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Iegūstamais grāds
Profesionālā maģistra grāds izglītībā
Tiesības uz tālākām studijām
Tiesības studēt doktorantūrā
Akreditācijas termiņš
23.04.2014 - 11.06.2019
Programmas direktors
Indra Odiņa
Programmas apjoms
40 KP jeb 60 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums
pilna laika: klātiene
2 semestri
nepilns laiks: klātiene
3 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2017. gada rudens semestrī
studiju maksa gadā - 1900 EUR studiju maksa gadā - 1500 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai
2017.rudens semestrī
budžeta vietas - 6
2017.rudens semestrī
budžeta vietas - 0
2017.rudens semestrī
maksas vietas - 30
2017.rudens semestrī
maksas vietas - 30
minimālais studējošo skaits - 10 minimālais studējošo skaits - 10
Studiju uzsākšana
2018. rudens semestrī2018. rudens semestrī
Studiju organizācija
Piektdienās no plkst. 10.30 - 20.00, sestdienās no plkst. 9:00 - 16.00
Piektdienās no plkst. 10.30 - 20.00, sestdienās no plkst. 9:00 - 16.00
Budžeta studiju vietu skaits (6) uzņemšanai ir noteikts kopīgs 21 skolotāja kvalifikācijas apakšprogrammai
Studiju valoda
Latviešu
Programmas anotācija
Latvijas Universitātes piedāvātā starpfakultāšu profesionālā maģistra studiju programma Skolotājs nodrošina uz personīgu labizjūtu un sabiedrības saskaņotu attīstību virzītas valsts ekonomikas, vides un sociālajām vajadzībām atbilstošas profesionālā maģistra studijas skolotāju izglītībā, veicinot starpdisciplināru pedagoģiskās un pētnieciskās darbības integrāciju un patstāvīgu uz ilgtspējīgu attīstību orientētu pedagoģiskās kompetences attīstību, iegūstot profesionālā maģistra grādu izglītībā vai profesionālo maģistra grādu izglītībā un kādu no 34 mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācijām.

Programma sniedz iespēju studentiem ar dažādu akadēmisko zinātņu bakalaura (vai maģistra) izglītību iegūt skolotāja kvalifikāciju attiecīgās zinātnes nozares mācību priekšmeta mācīšanai un profesionālā maģistra grādu izglītībā (80 kredītpunkti/120 ECTS), kā arī skolotājiem, ar jau esošu augstāko profesionālo pedagoģisko izglītību, iegūt profesionālā maģistra grādu izglītībā (40 kredītpunkti/60 ECTS) vai profesionālā maģistra grādu izglītībā un vēl cita mācību priekšmeta skolotāja kvalifikāciju (80 kredītpunkti/ 120 ECTS).
Programmas realizācijā tiek izmantoti mācību uzdevumi konverģentās un diverģentās domāšanas attīstībai, studijas bilingvāli – latviešu un angļu valodā, formālās, neformālās un informālās izglītības saistīšana, prakse vietējās kopienas un globālās izglītības kontekstā,  personiskās nozīmības izvērtēšana. Maģistra studijas orientē uz starpdisciplināru un interdisciplināru pedagoģisko darbību un saistās ar personības attīstību un profesionālo karjeru.
 
SP paredz pedagoģisko praksi un maģistra praksi pētniecībā, kuru studējošie var veikt gan Latvijas, gan ārvalstu formālās, neformālās, informālās izglītības iestādēs un kopienās.
SP studenti var doties ERASMUS+ apmaiņas programmās uz kādu no ES sadarbības partneraugstskolām.
 
Apakšprogramma: Skolotājs – maģistra grāds izglītībā sniedz iespēju skolotājiem, ar jau esošu augstāko profesionālo pedagoģisko izglītību, iegūt profesionālā maģistra grādu izglītībā,  apgūstot moduli „Izglītība personīgai un ilgstpējīgai labizjūtai un saskaņotai attīstībai”.
Balstoties uz pētniecības prasmēm izglītības pārmaiņu izzināšanai, izplatīšanai un ieviešanai, studenti gūst izpratni par ilgtspējīgu izglītības kultūrvidi, attīsta pedagoģiskās darbības prasmes holistiskas personības izaugsmei, pilnveido izpratni par skolotāja profesionālo identitāti un prasmes izvērtēt pedagoģisko meistarību.
Studenti padziļina starpdisciplināru izpratni par efektīvākajām didaktikas pieejām un pilnveido prasmes tās pielietot izglītības praksē ar labizjūtu un saskaņotu attīstību saistītu problēmjautājumu aktualizēšanai un risināšanai, veicot maģistra praksi pētniecībā Latvijas, ārvalstu formālās, neformālās, informālās izglītības iestādēs un kopienās un izstrādājot ar aktuālām izglītības vajadzībām saistītu maģistra darbu, dodot ieguldījumu sabiedrības saskaņotas attīstības nodrošināšanā.
 
Programmas mērķis un uzdevumi
Programmas mērķis: nodrošināt uz personīgu labizjūtu un sabiedrības saskaņotu attīstību virzītas valsts ekonomikas, vides un sociālajām vajadzībām atbilstošas profesionālā maģistra studijas skolotāju izglītībā, veicinot starpdisciplināru pedagoģiskās un pētnieciskās darbības integrāciju un patstāvīgu uz ilgtspējīgu attīstību orientētu pedagoģiskās kompetences attīstību, iegūstot mācību priekšmeta skolotāja kvalifikāciju.
 
Programmas mērķis atbilst LU kā vienas no vadošajām zinātnes universitātēm darbībai, un raksturo LU stratēģijā aprakstīto misiju, vīziju un tās atbalstošās vērtības, kā arī LU kvalitātes politiku.
 
Programmas uzdevumi:
  • nodrošināt kritiski reflektējošu izpratni par izglītību un pedagoģisko darbību personīgās labizjūtas un sabiedrības saskaņotas attīstības veicināšanai, uz ilgtspējīgu attīstību orientētu pētniecisko prasmju attīstību un kompetenci to integrēšanai pedagoģiskajā darbībā dažādās sociālās vidēs;
  • veicināt darba tirgus prasībām, vietējām un globālajām sociālajām, vides un ekonomiskajām vajadzībām, profesijas standartiem un piektā līmeņa kvalifikācijai atbilstošu pedagoģiskās kompetences attīstību;
  • izglītot piektā līmeņa skolotāju profesionālās kvalifikācijas speciālistus, nodrošinot profesionālā maģistra grāda vai profesionālā maģistra grāda un mācību priekšmeta skolotāja kvalifikāciju, tādējādi sekmējot pedagogu konkurētspēju mainīgajos vietējos un globālajos sociālekonomiskajos apstākļos;
  •  veicināt piederības izjūtu vienotai Eiropas izglītības telpai un prasmi konstruktīvi izvērtēt tās dažādību, pilnveidojot pedagoga profesionālo darbību nacionālajā kultūrtelpā un veicinot savu profesionālo izaugsmi mūžizglītības kontekstā.
Programmas studiju rezultāti
Programmas ietvaros studentiem ir iespēja:
•    gūt kritiski reflektējošu izpratni par izglītības attīstības tendencēm savas un nākamo paaudžu dzīves kvalitātes nodrošināšanai, personīgās labizjūtas un sabiedrības saskaņotas attīstības veicināšanai;
•    izvērtēt un pilnveidot pedagoģisko kompetenci atbilstoši piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai un virzīt pašizglītību mūžizglītības kontekstā;
•    īstenot pedagoģiski pētniecisko praksi saskaņā ar darba tirgus prasībām, sociālajām vajadzībām un inovatīvajām izglītības zinātnes un prakses tendencēm;
•     izstrādāt un aizstāvēt ar aktuālām izglītības vajadzībām saistītu maģistra darbu, dodot ieguldījumu sabiedrības saskaņotas attīstības nodrošināšanā.
 
Darba iespējas
SP absolventi var strādāt valsts un privātajās izglītības iestādēs u. c.  Matemātikas, datorpratību skolotāja Anete Zača strādā Jelgavas Valsts ģimnāzijā un Inovāciju pieredzes skolā: „Studijas ir vistiešākajā mērā ietekmējušas arī darba apjomu skolā, pasniedzu jaunu priekšmetu(datorpratība) - kas ir jēgpilna datora izmantošana mācībās un dzīvē, lasu kursus par GeoGebru, piedalos konferencēs. Studijas ir ietekmējušas gan manu darbu gan dzīvi. Esmu kļuvusi mērķtiecīgāka un pārliecinātāka.”;
Direktora vietniece izglītības jomā, matemātikas skolotāja Andžela Sokolova (Mārupes vidusskola);
Aleksandrs Vorobjovs: Mārupes vidusskolas matemātikas, fizikas un programmēšanas skolotājs; “Iespējamās misijas” matemātikas skolotāju darba grupas vadītājs; “Iespējamās misijas” valdes loceklis; Latvenergo izglītības projekta “Fizmix.lv” līdzautors, studē Pedagoģijas doktora studiju programmā.
Iegūtais diploms dod iespēju skolotājiem turpināt studijas doktorantūrā.
 
Uzņemšanas nosacījumi
Iepriekšējā izglītība:
Otrā līmeņa augstākā profesionālā pedagoģiskā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) ar skolotāja kvalifikāciju.

 

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (30 x 10 = 300) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (30 x 10 = 300) + iestājpārbaudījums (1 x 400 = 400). Papildu nosacījumi: jāiesniedz motivācijas vēstule, dzīves gājuma apraksts (CV) un profesionālās darbības apliecinājumi par pēdējiem trim gadiem
Iestājpārbaudījuma apraksts
Piesakoties studijām, jāiesniedz šādi dokumenti, kas nepieciešami iestājpārbaudījumam: motivācijas vēstule; dzīves gājuma apraksts (CV); profesionālās darbības apliecinājumi par pēdējiem 3 gadiem (atzinības raksti, izziņas, apliecinājumi u.tml.)

Iestājpārbaudījums sastāv no divām daļām:

1. Pārrunas par motivācijas vēstules saturu:

Motivācijas vēstule jāsagatavo un jāiesniedz pieteikšanās laikā (līdz 1800 rakstu zīmēm, 1 lpp (A4) apjomā.)
Motivācijas vēstulē nepieciešams:
     - pamatot motivāciju studēt studiju programmas izvēlētajā apakšprogrammā;
     - veikt savas profesionālās darbības analīzi, izvērtējot gatavību studijām. Ja nav darba pieredze skolā, pretendents analizē pieredzi citā darba vietā un/vai akadēmiskajā vidē;
     - analizēt personīgo izaugsmi (ja nav darba pieredze skolā, sniedzot konkrētus aprakstošus piemērus, pretendents izvērtē pieredzi citā darba vietā un/vai akadēmiskajā vidē);
     - atspoguļot pētnieciskā darba pieredzi un iestrādes turpmākajiem pedagoģiskajiem pētījumiem.

Iestājpārbaudījumā notiek pārrunas par motivācijas vēstules saturu.

2. Profesionālās darbības vērtējums un studijas

Iestājpārbaudījuma komisija ņem vērā profesionālo darbību un studijas pēdējos 3 gados:
     - piedalīšanos ar skolotāja profesionālo darbību saistītās konferencēs, projektos, metodiskajās apvienībās, kopienā;
     - profesionālo pilnveidi (papildu kursi, papildkvalifikācijas, ārzemju pieredze, publikācijas);
     - sabiedrisko aktivitāti apliecinošu darbību (līdzdalība sabiedriskajās organizācijās, brīvā laika interešu grupās, darbs kopienā utt,);
     - iepriekšējās studijas programmā, kas saistītas ar pretendenta izvēlēto studiju apakšprogrammu.

Studiju plāns

Kursa nosaukums Pārbaudes veids KP
Skolotājs - maģistra grāds izglītībā
40
Obligātie kursi
40
Nozares teorētiskie pamatkursi
10
Peda5160 Holistiska personības izaugsme izglītības praksē Eksāmens 2
Peda5161 Ilgtspējīga izglītības kultūrvide Eksāmens 3
Peda5162 Pētniecība izglītībā vietējām un globālām pārmaiņām Eksāmens 3
Peda6255 Skolotāja profesionālā identitāte un pedagoģiskā meistarība Eksāmens 2
Nozares profesionālās specializācijas kursi
4
Peda5163 Didaktiskās pieejas izglītības praksē I Eksāmens 2
Peda6258 Didaktiskās pieejas izglītības praksē II Eksāmens 2
Prakse
6
SDSKR003 Maģistra prakse pētniecībā Prakse 6
Valsts pārbaudījums
20
SDSKN002 Maģistra darbs Sad.kurss (maģistra darbs/DP) 20

Papildu informācija

Zinātnes nozare
Pedagoģija
EKI līmenis
7
Programmas praktiskā īstenošana
Studiju procesā tiek organizēts kā lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, izmantojot gan individuālo, gan pāru, gan grupu darbu, laboratorijas darbus, studējošo patstāvīgo darbu, studijas ar datortehnikas pielietojumu, interneta resursus, radošās darbnīcas, lauku prakses, prakses seminārus un konsultācijas, utt. Arvien plašāk tiek izmantotas Interneta un mūsdienu informācijas tehnoloģiju iespējas studiju materiālu un papildinformācijas iegūšanai, gatavojoties semināriem, veicot praktiskos darbus un cita veida patstāvīgos uzdevumus.
      Studiju programmu praktiskajā realizācijā studējošajiem ir iespēja saņemt mācību materiālus elektroniski, lai veiksmīgi gatavotos pārbaudījumiem, pilnveidotu profesionālo kompetenci, kā arī pielietotu tos praksē skolā. Tiek izmantoti e-kursi ar atbalsta materiāliem MOODLE vidē. MOODLE vide tiek izmantota arī Pedagoģiskās prakses I, II, III, Maģistra prakses pētniecībā realizācijā un Maģistra darba izstrādes I un II kursos.
      LU fakultāšu studenti ir apvienoti grupās nozares teorētisko pamatkursu apguvē un Pedagoģiskās prakses I, Pedagoģiskās prakses II, Maģistra prakses pētniecībā un Maģistra darba izstrādes kursu organizācijā, tādējādi optimizējot studiju procesu kopumā. Tas ļauj studijas un prakses efektīvāk modificēt, atbilstoši priekšmetu skolotāju vajadzībām un darba uzdevumiem vispārizglītojošā skolā, kā arī saskaņā ar programmas mērķi sekmēt starpdisciplināru pedagoģiskās kompetences attīstību un patstāvīgu uz ilgtspējīgu attīstību orientētu pedagoģiskās un pētnieciskās darbības integrāciju.
Vērtēšanas sistēma
Vērtēšana notiek gan semestra laikā, gan kā pārbaudījums semestra beigās. Pārbaudes izvēles biežums dažādos priekšmetos ir atšķirīgs, bieži vien atkarīgs no teorētiskās un praktiskās daļas attiecībām studiju kursa struktūrā un vispārējiem zināšanu vērtēšanas kritērijiem. Atkarībā no aplūkotās tēmas, studentu darba vērtēšanai tiek izmantoti kontroldarbi, testi, kolokviji, eksāmeni, datoruzdevumi, analītiskās esejas, patstāvīgie darbi, pētījumi, prezentācijas un semināri. Studiju procesā ir ievērojams seminārnodarbību īpatsvars, jo tajās rit radoša domu apmaiņa, top vērtējumi, tiek veidoti secinājumi, priekšlikumi, tiek izmantots Internets un citas datortehnoloģijas studiju procesā gan informācijas ieguvei, gan apstrādei, gan uzglabāšanai, kā arī operatīvai saziņai. Laboratorijas un praktiskajos darbos, lauka studiju projektu izpildē studenti strādā 2–4 cilvēku lielās grupās, sagatavo un aizstāv ziņojumus grupās vai individuāli.
      Docētāji studentu zināšanas un prasmes vērtē nepārtraukti, it īpaši praktisko darbu veikšanas laikā, gan strādājot individuāli, gan grupās, gan visiem kopā. Galīgo vērtējumu izliekot, tiek ņemti vērā visi semestra laikā veiktie uzdevumi. Īpaša vērība tiek veltīta studiju rezultātu – zināšanu, prasmju un kompetenču vērtēšanas formu konkretizēšanai, pilnveidoti studiju kursu apraksti, pārdomātas studijās izmantotās mācību metodes un vērtēšanas sistēma, tiek veikts darbs, lai studiju kursu materiāli būtu vēl vairāk pieejami MOODLE vidē.
      Vērtēšanas kritēriji studentiem ir iepriekš zināmi un izklāstīti Latvijas Universitātes informācijas sistēmā pieejamajos kursu aprakstos, kā arī par vērtēšanas kritērijiem studenti tiek informēti studiju kursu aprakstos un kursa ievadnodarbībā. Katra studiju kursa noslēgumā studentiem jānokārto eksāmens, kura rezultāts tiek vērtēts 10 baļļu sistēmā, kur 4 balles ir zemākais pozitīvais vērtējums. Izliekot studiju kursa apguves rezultātu gala vērtējumu, visos studiju kursos tiek ņemtas vērā studenta uzrādītās sekmes semestra laikā, tās veido daļu no gala vērtējuma atzīmes.
      Pedagoģiskās prakses un maģistra prakses pētniecībā vērtējumu veido: prakses sekmīga realizācija izglītības iestādē vai kopienā, prakses pārskata kvalitāte, mentora vērtējums, apakšprogrammas prakses vadītāja vērtējums, studenta pašizvērtējums un aktuālo jautājumu analīze prakses semināros, e-vidē un prakses noslēguma konferencē.
      Valsts pārbaudījumu – maģistra darbu – vērtē Valsts pārbaudījuma komisija, kuras vadītāju un sastāvu attiecīgajam akadēmiskajam gadam apstiprina Latvijas Universitātes Satversmes noteiktajā kārtībā. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji.
Programmas izmaksas
Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.