Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Programmu katalogs

Sociālais pedagogs - profesionālā bakalaura studiju programma

Studiju virziens
Izglītība, pedagoģija un sports
Fakultāte
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Iegūstamais grāds
Profesionālā bakalaura grāds izglītībā
Iegūstamā kvalifikācija
Sociālais pedagogs
Tiesības uz tālākām studijām
Tiesības studēt maģistrantūrā vai otrā līmeņa profesionālajās augstākās izglītības studiju programmās, kuras paredzētas studijām pēc bakalaura grāda ieguves
Akreditācijas termiņš
12.06.2013 - 11.06.2019
Programmas direktors
Astrīda Raževa
Programmas apjoms
160 KP jeb 240 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums
pilna laika: klātiene
8 semestri
nepilns laiks: neklātiene
9 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2017. gada rudens semestrī
studiju maksa gadā - 1900 EUR studiju maksa gadā - 1500 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai
2017.rudens semestrī
budžeta vietas - 7
2017.rudens semestrī
budžeta vietas - 0
2017.rudens semestrī
maksas vietas - 50
2017.rudens semestrī
maksas vietas - 30
minimālais studējošo skaits - 25 minimālais studējošo skaits - 5
Studiju uzsākšana
2018. rudens semestrī2018. rudens semestrī
Studiju organizācija
Darba dienās, galvenokārt no 8:30 - 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma.
Katru otro nedēļu piektdienās no plkst. 14.30 – 20.00 un sestdienās no plkst. 8.30 – 16.00
Studiju valoda
Latviešu
Programmas anotācija
Sociālā pedagoga profesionālā bakalaura studiju programma piedāvā iegūt bakalaura grādu izglītībā un sociālā pedagoga kvalifikāciju.

Programmas saturs ietver daudzveidīgus kursus pedagoģija un psiholoģijā, tiesību zinātnēs, sociālajā  pedagoģijā un tās apakšnozarēs,  sociālajā rehabilitācija, sociālajā politikā un sociālajā darbā, svešvalodās un modernajās tehnoloģijās.

Programmas apguves rezultātā absolventi spēs: izprast sociālpedagoģiskos procesus mūsu valstī un ārzemēs, tos kritiski analizēt; varēs sniegt sociālpedagoģisko palīdzību bērniem, jauniešiem, viņu ģimenēm un citiem, kuriem tā nepieciešama, veikt sociālā pedagoga funkcijas jebkura veida (tipa) izglītības un bērnu aprūpes iestādēs, pašvaldību institūcijās u.c. atbilstoši profesijas standartam; pārzinās sociālpedagoģiskās rehabilitācijas iespējas un šo iespēju izmantošanu konkrētās situācijās, atbilstoši bērnu un jauniešu vajadzībām.

Mācību prakse ir 26 KP apjomā: 4.semestrī vispārizglītojošajās izglītības iestādēs, 5. semestrī ārpusģimeņu aprūpes iestādēs, 6.semestrī – valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī 8. semestrī brīvi izvēlētā prakses institūcijā, atbilstoši diplomdarba tēmai un nākotnes profesionālās  darbības jomai.

Studenti var doties ERASMUS apmaiņas studijās uz dažādām ārvalstu augstskolām, to vidū Odenses, Viļņas, Lodzas u.c augstskolas. Studenti var izmantot iespējas arī doties praksē no 3 līdz 6 mēnešiem uz citu valstu izglītības iestādēm, bērnu un jauniešu brīvā laika centriem, nometnēm, ģimeņu krīzes centriem.
Programmas mērķis un uzdevumi
Studiju programmas mērķis ir nodrošināt iespēju sociālā pedagoga kvalifikācijas ieguvei, kas ir pamats sociālpedagoģiskās darbības veikšanai atbilstoši sociālā pedagoga profesijas standartam.
Studiju programmas uzdevumi ir realizēt iespēju studentiem:
  • izprast sociālpedagoģiskos procesus mūsu valstī un ārzemēs, tos kritiski analizēt;
  • apgūt sociālpedagoģiskās palīdzības sniegšanas metodikas un tehnoloģijas bērniem, jauniešiem, viņu ģimenēm un citiem, kuriem tā nepieciešama;
  • veikt sociālā pedagoga funkcijas jebkura veida (tipa) izglītības un bērnu aprūpes iestādēs, pašvaldību institūcijās u.c. atbilstoši profesijas standartam;
  • pārzināt sociālpedagoģiskās rehabilitācijas iespējas un šo iespēju izmantošanu konkrētās situācijās atbilstoši bērnu un jauniešu vajadzībām;
  • rosināt studentus veikt zinātniskos pētījumus;
  • veidot pašizglītības vajadzības, sekmējot tālākas studijas un mūžizglītību.
Programmas studiju rezultāti
Zināšanas un izpratne:
  • izprot un spēj demonstrēt zināšanas pedagoģijā, psiholoģijā un citās saskares zinātnēs, kas ir būtiskas, lai spētu risināt sociālpedagoģiskās problēmas;
  • zina sociālās pedagoģijas vēsturisko attīstību, attīstības tendences mūsdienās, izprot sociālpedagoģiskā darba būtību un specifiku;
  • prot formulēt, aprakstīt un analizēt sociālās un izglītības problēmas;
  • prot identificēt un izprot sociālā riska grupu vajadzības un risku mazināšanas iespējas;
  • prot izvēlēties konkrētajai situācijai atbilstošākās sociālpedagoģiskās darbības tehnoloģijas, metodikas un metodes;
  • izprot uzņēmējdarbības teorētiskos aspektus un to izmantošanas iespējas profesionālajā darbībā;
  • zina projektu izstrādes un īstenošanas posmus, finansējuma iegūšanas iespējas.
Spēja pielietot zināšanas:
  • spēj risināt indivīda un grupu sociālpedagoģiskās problēmas;
  • spēj diagnosticēt bērnu un jauniešu socializācijas grūtības, problēmas, esošo sociālo risku ietekmi uz viņu pilnvērtīgu integrēšanos sabiedrībā un dzīves prasmju apguvi,
  • spēj veikt pētniecisko darbību, izmantojot gan teorētisko, gan empīrisko pētījumu metodes, apstrādāt, analizēt un prezentēt iegūtos rezultātus
  • spēj iegūt, atlasīt un apstrādāt profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju;
  • spēj koordinēt starpinstitucionālo sadarbību sociālpedagoģisko uzdevumu risināšanā
  • spēj veikt regulāru preventīvo darbu;
  • spēj praksē realizēt izstrādātos projektus.
Analīze, sintēze, novērtēšana:
  • var patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju un to izmantot;
  • var pieņemt lēmumus un risināt problēmas sociālpedagoģiskajā jomā; var plānot sociālpedagoģisko darbību bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības un resocializācijas jomā;
  • prot izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz socializācijas vidi un sabiedrību kopumā.
Attieksmes un kompetences:
  • prot darboties patstāvīgi, radoši un inovatīvi risinot sociālpedagoģiskā darba problēmas;
  • prot darboties komandā, sadarbību balstot uz savstarpējas cieņas ievērošanu un viedokļu dažādības respektēšanu;
  • ir motivēti tālākizglītībai un sistemātiskai profesionālās kvalifikācijas pilnveidei;
  • izprot sociālā pedagoga darba nozīmību;
  • prot atbilstoši komunicēt ar saviem kolēģiem, bērniem un jauniešiem un viņu vecākiem;
  • izprot un ievēro sociālā pedagoga profesionālo ētiku.
Komunikācija:
  • spēj formulēt un analītiski raksturot informāciju, problēmas un risinājumus sociālās
  • pedagoģijas jomā;
  • spēj izskaidrot un argumentēti diskutēt par sociālpedagoģiskām problēmām gan ar
  • speciālistiem, gan nespeciālistiem.
Tālākā mācīšanās:
  • prot patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos,
  • prot rosināt savu un savu padoto tālāko izglītību un profesionālo pilnveidi.
Vispārējās prasmes:
  • uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu gan individuāli, gan arī komandā vai vadot citu cilvēku darbu;
  • pieņemt lēmumus un rast risinājums mainīgos vai neskaidros apstākļos.
Darba iespējas
Vispārējās un profesionālās izglītības un sociālās korekcijas iestādēs, bērnu sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, grupu mājās (dzīvokļos), krīzes centros, tiesību aizsardzības un iekšlietu sfērā, kā arī pašvaldībās.

Pēc studiju programmas apguves ir iespējams turpināt izglītību atbilstošās maģistra studiju programmās.
 
Uzņemšanas nosacījumi
Iepriekšējā izglītība:
Vidējā izglītība

 

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

CE latviešu valodā
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā

CE angļu, franču vai vācu valodā aizstāšana ar starptautiska valodas testa rezultātu

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:

gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos

Priekšrocības:
Latvijas valsts skolēnu zinātniskās konferences pedagoģijas sekcijas 1. – 3. pakāpes ieguvējiem 2016. un 2017. gadā; LU Jauno pedagogu un psihologu skolas ar izcilību atzīmēto darbu autoriem 2017. gadā.
Konkursa aprēķina formulas
Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: CE latviešu valodā un literatūrā līdz 2011. gadam vai CE latviešu valodā no 2012. gada (rakstīšana vai tekstveide (5 x 100 = 500)) + CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā (klausīšanās (1 x 100 = 100) + lasīšana (1 x 100 = 100) + runāšana (1 x 100 = 100) + valodas lietojums (1 x 100 = 100) + rakstīšana (1 x 100 = 100))

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:
  vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā (40 x 10 = 400) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā (40 x 10 = 400) + vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos (20 x 10 = 200)
Kontaktinformācija
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Rīgā, Jūrmalas gatvē 76
Studiju programmas direktore asoc.prof. Astrīda Raževa, V-305. telpa, e-pasts: astrida.razeva@lu.lv, tālr.: 67034021
Studiju programmas metodiķe Inese Ranka, A-308. telpa, e-pasts: inese.ranka@lu.lv, tālr.: 67034016

Studiju plāns

Kursa nosaukums Pārbaudes veids KP
Sociālais pedagogs
160
Obligātie kursi
94
Vispārizglītojošie studiju kursi
20
Ievads uzņēmējdarbībā
6
VadZ3047 Sociālpedagoģiskie projekti Eksāmens 2
Psih3230 Sociālā psiholoģija Eksāmens 2
EkonP077 Uzņēmējdarbības ekonomika Eksāmens 2
Kopējie vispārizglītojošie studiju kursi
10
Filz1020 Filozofija* Eksāmens 2
JurZ1037 Ievads Latvijas tiesību sistēmā Eksāmens 4
PolZ1150 Ievads politikas zinātnē Eksāmens 2
Peda4214 Sociālā pedagoga ētika Eksāmens 2
Peda2208 Sociālā pedagoga ētika un morāles filozofijas jautājumi Eksāmens 4
Svešvaloda I
2
Valo1814 Svešvaloda (angļu) I Eksāmens 2
Valo1820 Svešvaloda (vācu) I Eksāmens 2
Svešvaloda II
2
Valo2671 Svešvaloda (angļu) II Eksāmens 2
Valo1821 Svešvaloda (vācu) II Eksāmens 2
Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi
36
PedaP181 Audzināšanas teorija un metodika Eksāmens 2
Peda2037 Didaktika Eksāmens 2
MediP014 Ievads sociālajā medicīnā un pediatrijā Eksāmens 3
Peda3191 Ievads speciālajā pedagoģijā Eksāmens 2
Peda2034 Informātika izglītībā (I) Eksāmens 2
Peda1330 Informātika izglītībā* Eksāmens 2
PedaP389 Kursa darbs Kursa darbs/projekts 2
Peda6264 Pedagoģija I Eksāmens 4
PedaP186 Pedagoģijas vēsture Eksāmens 2
Filz1605 Saskarsmes un uzvedības kultūra Eksāmens 2
Peda2119 Socializācijas vide I Eksāmens 6
Peda2118 Sociālpedagoģisko pētījumu metodoloģija un metodika Eksāmens 3
Peda2359 Sociālā pedagoģija Eksāmens 4
PedaP605 Sociālās pedagoģijas didaktika Eksāmens 2
Peda1005 Vispārīgā pedagoģija Eksāmens 2
Psih1033 Vispārīgā psiholoģija Eksāmens 2
Prakse
26
PedaP614 Sociālpedagoģiskā pirmsdiploma prakse Prakse 8
PedaP613 Sociālpedagoģiskā prakse valsts un pašvaldības iestādēs Prakse 6
PedaP607 Sociālpedagoģiskā prakse vispārizglītojošā izglītības iestādē Prakse 6
PedaP612 Sociālpedagoģiskā prakse ārpusģimenes aprūpes iestādēs Prakse 6
Valsts pārbaudījums
12
PedaP065 Diplomdarbs Diplomdarbs 10
PedaP064 Valsts eksāmens Nobeiguma eksāmens 2
Ierobežotās izvēles kursi
60
Nozares profesionālās specializācijas kursi
60
Sociālā rehabilitācija
14
Peda1079 Ievads sociālajā rehabilitācijā Eksāmens 2
SDSK2069 Sociālā rehabilitācija (Bērnu literatūra) Eksāmens 2
PedaP245 Sociālā rehabilitācija (Tekstils) Eksāmens 4
PedaP584 Sociālā rehabilitācija (sports) Eksāmens 2
PedaP609 Sociālā rehabilitācija. Darbs ar dabas materiāliem Eksāmens 2
PedaP604 Sociālā rehabilitācija. Papīra plastika Eksāmens 2
Kopējie nozares profesionālās specializācijas kursi
46
Peda2361 Alternatīvā pedagoģija Eksāmens 3
PedaP599 Andragoģija Eksāmens 2
PsihP078 Bērna attīstība Eksāmens 2
Biol2223 Cilvēka ģenētika Eksāmens 3
PedaP888 Dzīves prasmju veidošanās Eksāmens 2
PedaP601 Iekļaujošās izglītības sociālpedagoģiskie aspekti Eksāmens 2
PedaP370 Ievads kriminoloģijā Eksāmens 2
Soci1165 Ievads socioloģijā Eksāmens 4
Psih2117 Konfliktoloģija Eksāmens 2
Psih3406 Patopsiholoģija Eksāmens 2
PedaP009 Pašaudzināšana un tās iespējas sevis pilnveidošanā Eksāmens 2
Filz1605 Saskarsmes un uzvedības kultūra Eksāmens 2
Peda4192 Socializācijas vide II Eksāmens 5
Peda4193 Socializācijas vide III Eksāmens 4
PedaP095 Sociālpedagoģiskā darbība bērnu un ģimenes tiesību aizsardzībā Eksāmens 2
Psih4016 Sociālpsiholoģiskā treniņa vadīšanas metodes Eksāmens 2
PedaP611 Sociālās deviācijas Eksāmens 3
Psih2052 Vardarbības psiholoģija Eksāmens 2
Psih1074 Vispārīgā un attīstības psiholoģija Eksāmens 4
Brīvās izvēles kursi
6
SDSK1113 Ievads sociālā pedagoga studijās Eksāmens 2
SDSKP061 Ievads studijās un skolotāja ētika Eksāmens 2

Papildu informācija

Zinātnes nozare
Pedagoģija
EKI līmenis
6
Programmas praktiskā īstenošana
Studiju programma tiek īstenota latviešu valodā.
      Programmā ir sabalansētas dažādas studiju metodes: lekcijas, semināri, praktiskie darbi, esejas, mācību ekskursijas, konsultācijas. Lekcijas kā docēšanas metode studiju programmā tiek izmantotas gan vispārizglītojošos un nozares studiju kursos, gan profesionālās specializācijas studiju kursos. Tās ietvaros tiek analizēti teorētiskie jautājumi. Lekciju laikā docētāji izmanto daudzveidīgus tehniskos līdzekļus: multimediju projektorus, kodoskopus un internetu. Docētāji studiju kursu materiālus ir izvietojuši Moodle vidē, tādejādi radot iespēju lielāku laiku atvēlēt informācijas detalizētai analīzei, pārrunām un diskusijām. Citos studiju kursos lekcijas orientētas uz studentu radošu līdzdalību zināšanu apguves procesā. Studentiem ir iespēja kursa satura apgūšanai izmantot arī E- kursus. Atsevišķi A daļas studiju priekšmeti tiek docēti plūsmas lekcijās kopā vairākām izglītības zinātņu profesionālā bakalaura studiju programmām. Semināri galvenokārt notiek studiju programmām atsevišķi.
      Studiju kursu docēšanā plaši tiek izmantotas interaktīvās metodes, tādas kā "prāta vētra", diskusijas, lomu spēles, projektu izstrāde. Sociālo pedagogu studiju procesā nozīmīgu vietu ieņem situāciju analīze un lietišķās spēles.
Studiju procesā ir iekļautas kompleksās ekskursijas, piemēram, lekt. Ē. Lanka kursa Ievads socioloģijā ietvaros organizēja iepazīšanos ar TNS socioloģiskā centra (Baltijas datu nams) darbību. Šīs mācību ekskursijas guvums tika analizēts studiju kursos: " Ievads politikas zinātnē", "Sociālajā pedagoģijā", "Sociālpedagoģiskā darbība bērnu un ģimenes tiesību aizsardzībā". Studiju kursos "Alternatīvā pedagoģija" un "Iekļaujošās izglītībad sociālpedagoģiskie aspekti" profesore I.Ivanova organizē praktiskās nodarbības Ādažu Brīvajā Valdorfskolā, Rīgas Valdorfskolā un tās pirmsskolas izglītības iestādē, Privātajā pirmsskolas izglītības iestādē "Patnis", Rīgas vājdzirdīgo bērnu internātskolā, Strazdu muižas internātskolā, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Asoc. profesore A. Raževa organizēja mācību ekskursijas – praktikumus Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienībās „Ilga” un „Imanta”, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā, kā arī Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības departamenta    Atbalsta nodaļā studiju kursa „Sociālā pedagoģija” ietvaros. Šādā veidā tiek iepazītas arī turpmākās sociālpedagoģiskās prakses vietas un prakšu mentori.
      Semināri rada iespēju studējošiem apgūt un/vai papildināt patstāvīgā darba prasmes, tādejādi rosinot pašizglītību ne tikai studiju laikā, bet arī pēc studiju pabeigšanas. Semināros izmanto diskutēšanu studentu grupā par kādu nozīmīgu mācību literatūrā padziļināti izpētītu jautājumu. Studiju procesā gan studenti, gan mācību spēki plaši pielieto modernos tehniskos līdzekļus: datorus, portatīvos datorus, multimediju projektorus, interaktīvo, skārienjūtīgo tāfeli ar aprīkojumu un programmatūru. Tas padara daudzveidīgāku studiju procesu. Docētāju sazināšanās ar studentiem, konsultācijas notiek ari elektroniski.
      Programmas īstenošanā nozīmīga vieta ir studentu patstāvīgām studijām, studentiem ir elektroniski pieejami docētāju sagatavotie kursu papildmateriāli.
      Studentu individuālais darbs izpaužas mājās izpildāmu uzdevumu veidā vai nelielu tēmu izstrādē. Šāda darba forma veicina studentu spējas patstāvīgi veikt noteiktus uzdevumus. Atbalsts studentu individuālajam darbam tiek nodrošināts, studiju kursu pasniedzējiem konsultējot par mācību materiāliem, praktisko uzdevumu risināšanu un citiem ar studijām saistītiem jautājumiem. Programmas docētāji katra semestra sākumā izziņo iknedēļas konsultāciju laikus. Konsultāciju ilgums ir ne mazāk kā divas akadēmiskās stundas nedēļā. Konsultācija ir saskaņota ar studiju formu, kurā docētājs vada nodarbības - visas nedēļas garumā - pilna laika studiju studentiem, vai piektdienas, sestdienās nepilna studiju laika studentiem.
Vērtēšanas sistēma
Zināšanu un prasmju novērtēšana ir studiju procesa neatņemama sastāvdaļa, kuras mērķis ir analizēt studentu zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmi studiju programmas apguvē. Tā ir atgriezeniskās saites nodrošināšana, kas ļauj vērtēt ne tikai studenta zināšanu un prasmju attīstību, bet arī studiju procesa kvalitāti kopumā.
      Studiju sasniegumi tiek vērtēti vispārpieņemtajā 10 ballu vērtēšanas sistēmā. Studiju rezultātus sociālā pedagoga studiju programmā novērtē atbilstoši LU Senāta pieņemtajiem noteikumiem pēc diviem rādītājiem:
  • kvalitātes rādītājs: atzīme 10 ballu skalā;
  • kvantitatīvais rādītājs: kredītpunkti pēc kopējā stundu skaita katrā studiju kursā.
Vērtēšanas pamatprincipi:
  • vērtēšanas objektivitāte - vērtēšana visiem studentiem ir vienāda: gan satura, gan norises, gan vērtēšanas kritēriju aspektā;
  • vērtēšanas obligātums - vērtējums gan studiju procesā, gan pozitīvs novērtējums attiecīgajā studiju priekšmetā sesijā ir nosacījums iespējām turpināt studijas programmā. Nesekmīga atzīme studiju priekšmetā nozīmē atkārtotu eksāmenu vai prakses uzdevumu izpildi. Trešo reizi atkārtotu eksāmenu kārtot paredzēts komisijas klātbūtnē;
  • vērtēšanas atklātība - vērtēšanas saturs studentiem pieejams uzsākot attiecīgā studiju priekšmeta apguvi, vērtēšanas prasības un novērtējuma kritērijus kursa sekmīgai apguvei docētāji paziņo jau pirmajā nodarbībā;
  • pozitīvo sasniegumu summēšanas princips — iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot sasniegumus;
  • vērtēšanā izmantoto pārbaudes metožu dažādības princips - tiek izmantotas gan mutiskās, gan rakstiskās metodes. Vērtēti tiek gan mutiski stāstījumi, referāti, prezentācijas, gan arī rakstiskie testi, esejas, kolokviji, eksāmeni, ieskaites, diplomdarbi.
Pārbaudēs iekļaujamais satura apjoms atbilst kursu aprakstos noteiktajam saturam.
Vērtēšanas galvenie uzdevumi:
  • radīt iespēju gan docētājiem, gan studentiem iegūt informāciju par studentu spējām apgūt un pielietot teorētiskās zināšanas, par vispārējo un specifisko prasmju un iemaņu apguvi, par profesionālo attieksmju veidošanos;
  • nodrošināt studentiem atgriezenisko saikni, tādejādi radot izpratni par tām jomām, kurās jāpapildina savas zināšanas.
      Lai iegūtu kredītpunktus, studentiem katra studiju kursa noslēgumā jākārto eksāmens, kurā studiju kursa apguve tiek novērtēta 10 ballu skalā.
      Lai nepārtraukti kontrolētu un sekmētu zināšanu apguvi, pasniedzēji organizē starppārbaudījumus, kuru skaits un nozīmīgums noteikts kursa aprakstā. Tie tiek paredzēti, lai pārliecinātos par apgūto tēmu izpratni. Viena no starppārbaudījumu formām ir kontroldarbi, ko organizē gan nelielus (10 - 15 minūšu), vai arī apjomīgus (līdz 90 minūtēm).
      Ar vērtēšanas kritērijiem studenti tiek iepazīstināti katra studiju kursa pirmajās nodarbībās, kā arī prakšu ievadsanāksmē. Diplomdarba un valsts eksāmena vērtēšana tiek izskaidrota speciāli organizētā sanāksmē. Vērtēšana studiju procesā norit, gan izvērtējot studentu zināšanas un prasmes semestra laika nodarbībās un patstāvīgajos darbos, gan arī nobeidzot kursu un kārtojot eksāmenus gan rakstiskā formā, gan mutiski:
  • eksāmena norises forma (mutiski vai rakstiski) iespēju robežās tiek saskaņota ar studentiem;
  • studiju kursos iekļautie patstāvīgie darbi rada iespēju pašam studentam veikt savu zināšanu un prasmju pašnovērtējumu un sekmīgāk sagatavoties eksāmenam;
  • novērtējumā būtiski ir semestra laikā iegūtie vērtējumi;
  • eksāmenos studentiem ir iespējas izmantot iegūto praktiskajā pieredzē;
  • sociālpedagoģiskā praksē tiek vērtēta studentu prasme plānot, organizēt un analizēt sociālpedagoģisko darbību. Detalizēta prakses vērtēšana ir norādīta katras prakses kursa aprakstā.
Diplomdarba vērtēšana notiek šādi:
  • recenzents sniedz rakstisku izvērtējumu, ar kuru students var iepazīties pirms diplomdarba aizstāvēšanas;
  • recenzents slēgtā aploksnē novērtējumu ar atzīmi 10 ballu sistēmā iesniedz valsts pārbaudījuma komisijai;
  • arī diplomdarba vadītājs iesniedz valsts pārbaudījumu komisijai slēgtā aploksnē ievietotu novērtējumu ar atzīmi 10 ballu sistēmā.
      Valsts pārbaudījuma komisija diplomdarba aizstāvēšanas gaitā vērtē gan diplomdarbu, gan studenta ziņojumu, gan studentu atbildes uz jautājumiem. Komisija slēgtā sēdē izvērtē studenta zināšanas ar atzīmi 10 ballu sistēmā, ņemot vērā recenzenta, darba vadītāja un komisijas locekļu vērtējumu par diplomdarbu.
Programmas izmaksas
Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.