Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Programmu katalogs

Psiholoģija - bakalaura studiju programma

Studiju virziens
Psiholoģija
Fakultāte
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Iegūstamais grāds
Sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā
Tiesības uz tālākām studijām
Tiesības studēt maģistrantūrā vai otrā līmeņa profesionālajās augstākās izglītības studiju programmās, kuras paredzētas studijām pēc bakalaura grāda ieguves
Akreditācijas termiņš
17.05.2013 - 16.05.2019
Programmas direktors
Anika Miltuze
Programmas apjoms
120 KP jeb 180 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums
pilna laika: klātiene
6 semestri
nepilns laiks: klātiene
7 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2017. gada rudens semestrī
studiju maksa gadā - 2000 EUR studiju maksa gadā - 1500 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai
2017.rudens semestrī
budžeta vietas - 9
2017.rudens semestrī
budžeta vietas - 0
2017.rudens semestrī
maksas vietas - 70
2017.rudens semestrī
maksas vietas - 50
minimālais studējošo skaits - 25 minimālais studējošo skaits - 25
Studiju uzsākšana
2018. rudens semestrī2018. rudens semestrī
Studiju organizācija
Darba dienās, galvenokārt no 8:30 - 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma.
Ceturtdienās un sestdienās no plkst. 8:30 līdz 18:00 atkarībā no konkrētās dienas nodarbību plānojuma
Studiju valoda
Latviešu
Programmas anotācija
Psiholoģijas bakalaura studiju programmas mērķis ir dot iespēju studentiem iegūt akadēmisko pamatizglītību psiholoģijā, nodrošināt iespēju studējošiem apgūt teorētiskās zināšanas un pētniecības iemaņas un prasmes, veicināt analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas un pilnveidot prasmi patstāvīgi risināt problēmas, pieņemt lēmumus. Pēc programmas sekmīgas apgūšanas paveras iespējas tālākām psiholoģijas studijām.
 
Psiholoģijas bakalaura studiju programmā studentiem ir iespēja apgūt:
  • Vispārizglītojošos kursus, kuru ietvaros studenti paplašina akadēmisko redzesloku, iegūst priekšstatu par zinātnes mūsdienu attīstības tendencēm, problēmām un teorijām (filozofija, socioloģija, ekonomikas pamati, tiesību pamati),
  • Psiholoģijas pamatstudiju kursus, kuru apguve nodrošina pēctecīgu psiholoģijas zinātnes pamatu, attīstības likumsakarību, dažādu nozaru teoriju un pētnieciskā darba pamatprincipu un metodoloģijas apguvi (psiholoģijas pamati, attīstības psiholoģija, personības psiholoģija, sociālā psiholoģija, kognitīvā psiholoģija, metodoloģija, izpētes metodes, patopsiholoģija, eksperimentālā psiholoģija u.c.),
  • Psiholoģijas apakšnozaru kursus, kuru ietvaros studenti pārsvarā padziļina zināšanas dažādās psiholoģijas lietišķajās jomās (ģimenes psiholoģija, vides psiholoģija, veselības psiholoģija, psihofizioloģija, juridiskā psiholoģija, pedagoģiskā psiholoģija u.c.), kā arī izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus – kursa un bakalaura darbus.
     
Studiju laikā izmantojam šādas mācību metodes:
  • lekcijas un seminārus (diskusijas, grupu darbi, lomu spēles, psiholoģiskie treniņi);
  • patstāvīgos darbus (referāti, esejas, novērojumu veikšana un analīze, interviju ievākšana un analīze, prezentāciju sagatavošana);
  • pētījuma projektu izstrādes un prezentācijas, eksperimentus;
  • zinātniski pētniecisko darbu izstrādes un aizstāvēšanas.
     
Starptautiskās ERASMUS programmas ietvaros studentiem ir iespēja studēt Vācijā, Zviedrijā, Lietuvā, Polijā. 
 
Svarīgi! Psiholoģijas studentiem mācības sākas jau augusta beigās, kad pirmā kursa studentus aicināsim uz sociālo prasmju treniņiem!
Programmas mērķis un uzdevumi
Psiholoģijas bakalaura studiju programmas mērķis ir dot iespēju studentiem iegūt akadēmisko pamatizglītību psiholoģijā, nodrošināt iespēju studējošiem apgūt teorētiskās zināšanas un pētniecības iemaņas un prasmes, veicināt analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas un pilnveidot prasmi patstāvīgi risināt problēmas, pieņemt lēmumus. Pēc programmas sekmīgas apgūšanas paveras iespējas tālākām psiholoģijas studijām kā Latvijā, tā arī ārvalstīs.
 
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir izstrādāti šādi uzdevumi:
  1. Nodrošināt teorētisko pamatzināšanu apguvi psiholoģijā.
  2. Veicināt studentu izpratni par psiholoģiju kā zinātni un attīstīt spējas izprast, salīdzināt un izvērtēt dažādas psiholoģijas teorijas.
  3. Nodrošināt apgūto teorētisko zināšanu sekmīgu pielietojumu zinātniskās izpētes darbā, veicināt prasmi izstrādāt pētniecības pamatprincipiem atbilstošu un korektu pētījumu psiholoģijā.
  4. Veicināt profesionālās ētikas izpratni un tās ievērošanu zinātniski pētnieciskajā darbā.
  5. Veicināt analītiskās domāšanas iemaņas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas, pieņemt lēmumus.
  6. Veicināt psiholoģijas studentu personības izaugsmi, radīt motivāciju tālākizglītībai un mūžizglītībai.
Programmas studiju rezultāti
Absolvējot psiholoģijas bakalaura studiju programmu, studenti ir ieguvuši šādas zināšanas, prasmes un kompetences:
Zināšanas un izpratne:
  • absolventi spēj demonstrēt pamatzināšanas psiholoģijā, izpratni par psiholoģiju kā zinātni un spēju kritiski izvērtēt, analizēt un savstarpēji salīdzināt dažādas psiholoģijas teorijas.
  • spēj demonstrēt psiholoģijas zinātnes svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni.
Prasmes:
  • absolventi spēj iegūtās zināšanas pielietot zinātniskās izpētes darbā;
  • spēj patstāvīgi un korekti izstrādāt psiholoģijas pētniecības pamatprincipiem un psiholoģijas ētikas principiem atbilstošus pētījumus psiholoģijā;
  • spēj izmantot analītisko un kritisko domāšanu, kā arī zinātnisku pieeju problēmu risināšanā, spēj pielietot efektīvas problēmu risināšanas stratēģijas;
  • spēj efektīvi komunicēties, spēj formulēt un analītiski aprakstīt psiholoģijas zinātnei atbilstošu informāciju, psiholoģijas zinātnes nozarei atbilstošas problēmas un to risinājumus, tos izskaidrot, prezentēt un argumentēti diskutēt par tiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem;
  • spēj patstāvīgi strukturēt un virzīt savu pašreizējo un tālāko mācīšanos un profesionālo pilnveidi, uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu, pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.
Kompetence:
  • spēj patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju gan no tradicionāliem, gan no mūsdienīgās tehnoloģijas avotiem un to izmantot, pieņemt lēmumus un risināt problēmas,
  • spēj izprast un pielietot ētikas principus psiholoģiskajos pētījumos,
  • prot izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību un piedalīties psiholoģijas zinātnes jomas attīstībā.
Darba iespējas
Absolventiem iespējams strādāt dažādās organizācijās kā personāla atlases speciālistu asistentiem, veikt psiholoģiska rakstura pētījumus dažādās pētniecības iestādēs. Iegūtais diploms dod iespēju turpināt studijas trīsgadīgajā Psiholoģijas profesionālajā maģistra studiju programmā, kā arī turpināt studijas maģistra studiju programmā citās zinātņu apakšnozarēs gan Latvijā, gan ārvalstīs.
 

Izmēģini profesiju!


Uzzini par mūsu absolventu profesionālo darbību un karjeru:

Uzņemšanas nosacījumi
Iepriekšējā izglītība:
Vidējā izglītība

 

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

CE latviešu valodā
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā

CE angļu, franču vai vācu valodā aizstāšana ar starptautiska valodas testa rezultātu

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:

gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos

Priekšrocības:
Latvijas valsts skolēnu zinātniskās konferences psiholoģijas sekcijas 1. – 2. pakāpes ieguvējiem 2017. un 2018. gadā; LU Jauno pedagogu un psihologu skolas ar izcilību atzīmēto darbu autoriem psiholoģijā 2018. gadā.
Konkursa aprēķina formulas
Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: CE latviešu valodā un literatūrā līdz 2011. gadam vai CE latviešu valodā no 2012. gada (rakstīšana vai tekstveide (4 x 100 = 400)) + CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā (klausīšanās (1,2 x 100 = 120) + lasīšana (1,2 x 100 = 120) + runāšana (1,2 x 100 = 120) + valodas lietojums (1,2 x 100 = 120) + rakstīšana (1,2 x 100 = 120))

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām:
vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā (30 x 10 = 300) + vidējās izglītības dokumenta gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā (50 x 10 = 500) + vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme noteiktos mācību priekšmetos (20 x 10 = 200)
Kontaktinformācija
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Rīgā, Jūrmalas gatvē 76
Studiju programmas direktore doc. Anika Miltuze, e-pasts: anika.miltuze@lu.lv, tālr.: 67034019
Studiju programmas metodiķe Baiba Upīte, A-326. telpa, tālr.: 67034018, vecākā lietvede Ruta Trautmane, A321. telpa, tālr.: 67034019

Studiju plāns

Kursa nosaukums Pārbaudes veids KP
Psiholoģija
120
Obligātie kursi
66
LU pamatstudiju modulis
10
Ekon1006 Ekonomikas teorijas pamati Eksāmens 2
Filz1024 Filozofijas pamati Eksāmens 4
JurZP003 Ievads tiesību zinātnē Eksāmens 2
BiolP049 Psihes bioloģiskie pamati I Eksāmens 2
Soci2029 Socioloģija Eksāmens 2
Psiholoģijas pamatstudiju kursi
46
Psih2024 Attīstības psiholoģija Eksāmens 4
Psih3041 Eksperimentālā psiholoģija Eksāmens 2
Psih1072 Ievads psiholoģijas zinātnē I Eksāmens 4
Psih1070 Ievads psiholoģijas zinātnē II Eksāmens 4
Psih1042 Ievads psiholoģijā I Eksāmens 4
Psih1045 Ievads psiholoģijā II* Eksāmens 3
Psih3047 Izpētes metodes psiholoģijā Eksāmens 2
Psih2028 Kognitīvā psiholoģija I Eksāmens 2
Psih3135 Kognitīvā psiholoģija II Eksāmens 2
Psih1069 Mūsdienu psiholoģijas vēsture Eksāmens 4
Psih3017 Patopsiholoģija Eksāmens 4
Psih2072 Personības psiholoģija Eksāmens 4
BiolP049 Psihes bioloģiskie pamati I Eksāmens 2
Biol1047 Psihes bioloģiskie pamati II* Eksāmens 2
Psih1396 Psiholoģijas vēsture Eksāmens 3
Psih2018 Psihometrika Eksāmens 2
Psih3057 Pētniecības metodoloģija psiholoģijā Eksāmens 2
Psih2036 Sociālā psiholoģija Eksāmens 4
SDSK1102 Statistika psiholoģijā Eksāmens 4
Gala pārbaudījums
10
PsihN001 Bakalaura darbs Bakalaura darbs 10
Ierobežotās izvēles kursi
44
Obligātā daļa
28
Psih1032 Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā Eksāmens 2
Psih1071 Komunikācijas prasmju treniņš Eksāmens 4
PsihK001 Kursa darbs I Kursa darbs/projekts 2
Psih3061 Neiropsiholoģija Eksāmens 2
PsihP057 Organizāciju psiholoģija Eksāmens 3
Psih2127 Pedagoģiskā psiholoģija Eksāmens 2
Biol1050 Psihofizioloģija Eksāmens 2
Psih1064 Sociālo prasmju treniņš Eksāmens 2
Psih4016 Sociālpsiholoģiskā treniņa vadīšanas metodes Eksāmens 2
SociP046 Sociālā antropoloģija Eksāmens 2
Psih1063 Starppersonu komunikācija Eksāmens 2
SDSK3032 Statistiskās analīzes metodes psiholoģijā Eksāmens 2
Psih3030 Valodas un runas psiholoģija Eksāmens 2
PsihP055 Ģimenes psiholoģija Eksāmens 3
Svešvaloda
4
ValoP105 Svešvaloda (angļu valoda) I Eksāmens 4
ValoP106 Svešvaloda (vācu valoda) Eksāmens 4
Izvēles daļa
12
Psih1055 Bērnu socioemocionālā attīstība pirmsskolas vecumā Eksāmens 2
Psih3040 Diferenciālā psiholoģija Eksāmens 2
Psih4010 Ievads juridiskajā psiholoģijā Eksāmens 2
PsihP043 Personības izaugsmes treniņš Eksāmens 2
Psih3039 Politiskā psiholoģija Eksāmens 2
Psih3042 Psihosomatika Eksāmens 2
Psih2023 Starpkultūru psiholoģija Eksāmens 2
Psih1057 Stresa vadīšana Eksāmens 2
Psih3043 Veselības psiholoģija Eksāmens 2
Psih3356 Vides psiholoģija** Eksāmens 2
Brīvās izvēles kursi
10

Papildu informācija

Zinātnes nozare
Psiholoģija
EKI līmenis
6
Programmas praktiskā īstenošana
Studiju valoda ir latviešu valoda.
Programmas īstenošanā tiek izmantotas daudzveidīgas mācīšanas metodes:
  • lekcijas un semināri, kuros tiek izmantotas ne tikai dažādas informācijas nodošanas metodes, bet arī diskusijas, grupu darbi u.c. aktīvās apmācības;
  • formas, kas ir kā papildinājums teorētiskajam materiālam par aktuālām problēmām psiholoģijā;
  • patstāvīgie darbi – referāti, esejas, novērojumu veikšana un analīze, interviju ievākšana un analīze u.c.;
  • pētījuma projektu izstrādes un prezentācijas;
  • zinātniski pētniecisko darbu izstrāde un aizstāvēšana.
Mācību metodes tiek izvēlētas atbilstoši katra kursa izvirzītajiem mērķiem un specifikai. Jāuzsver, ka docētāji izmanto lekciju ne tikai kā priekšlasījumu, bet integrē tajā aktīvās mācību metodes, stimulējot diskusijas un organizējot darbu mazajās grupas. Aktīvās mācību metodes plaši tiek izmantotas semināru nodarbībās. Ar šo metožu palīdzību psiholoģijas docētāji rada demokrātisku un brīvu gaisotni mācību procesā, kas savukārt stimulē studentu personības izaugsmi. Turklāt šīs metodes ir iespējams izmantot arvien vairāk, jo studentiem kļūst pieejamāka arvien plašāks klāsts mācību literatūras, ko viņi paši var izlasīt.
      Praktiski visi programmas mācībspēki jau izmanto elektronisko mācību vidi – Moodle, kas sniedz plašas iespējas gan mācību materiālu ievietošanai, gan patstāvīgo darbu iesniegšanas organizēšanai, gan vērtējumu un atgriezeniskās saites veidošanai. Alternatīva Moodle lietošanai ir lekcijas satura konspekta vai prezentācijas elektronisku izsūtīšanu uz studentu kopējiem e-pastiem pirms nodarbībām, tādejādi tiek ekonomēts lekcijas laiks, jo nav vairs nepieciešams pārrakstīt prezentēto materiālu.
      Izstrādājot zinātniskos darbus, studenti apgūst virkni akadēmisko un profesionālo kompetenču: meklēt un apkopot  zinātnisko informāciju, strādāt ar datu bāzēm un bibliogrāfijām, izvērtēt informācijas avotu ticamību; veidot informācijas
kopsavilkumus, pārstāstīt zinātnisko pētījumu rezultātus, izvairīties no plaģiāta; korektā veidā aprakstīt sava zinātniskā darba rezultātus; iespējami efektīvāk tekstuāli un vizuāli prezentēt informāciju; izvēlēties pētījuma problēmai atbilstošas
psiholoģiskās pētniecības metodes un tās praktiski pielietot datu vākšanā; izmantot statistiskās datu apstrādes metodes; izstrādāt praktiskās rekomendācijas, balstoties uz sava pētījuma rezultātiem.
      Psiholoģijas studiju programmu ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta 1.kursa studentu psiholoģiskajai adaptācijai. Lai atvieglotu studiju uzsākšanas procesu, augusta beigās jaunuzņemtajiem studentiem tiek organizēti divu dienu sociālpsiholoģiskie treniņi, kuru laikā studenti iepazīstas ar saviem kursa biedriem un Psiholoģijas nodaļas  mācībspēkiem, attīsta savas komunikāciju prasmes, kā arī iegūst priekšstatu par PPMF telpām un auditoriju izvietojumu. Šie treniņi ir studiju kursa „Praktikums sociālajā psiholoģijā I” sastāvdaļa.
Vērtēšanas sistēma
Psiholoģijas bakalaura studiju programmas ietvaros izmantotā vērtēšanas sistēma atbilst LU studiju kursu pārbaudījumu organizēšanas nolikumam.
      Zināšanu novērtēšanā semestra laikā tiek izmantoti kontroldarbi un patstāvīgo darbu novērtējums. Starppārbaudījumu kopējais vērtējums ir ne mazāk kā 50% no kopējā kursa vērtējuma. Kursa noslēgumā tiek izmantoti mutiski/rakstiski eksāmeni, kas veido ne mazāk kā 10% no kopējā vērtējuma. Līdz ar to studējošo zināšanu novērtēšana un pastāvīgā darba kontrole tiek veikta semestra ietvaros paralēli studiju darbam, proti, novērtēšanai ir nepārtraukts raksturs. Tas, pirmkārt, nodrošina atgriezenisko saiti starp studējošo un docētāju noteiktā studiju kursā, ļaujot mācībspēkam novērtēt jau realizētu kursa sadaļu apguves līmeni un, līdz ar to, arī pasniegšanas kvalitāti. Otrkārt, tas nodrošina reāla, nepārtraukta studiju darba norisi.
      Katra studiju kursa prasības kredītpunktu iegūšanai un to īpatsvars kopējā kursa novērtējumā ir skaidri norādīts studiju kursa aprakstā, kā arī tiek pateikts studējošajiem pirmo divu nodarbību laikā.
      Bakalaura studiju programmas A, B, un C daļas kursu novērtēšana notiek 10 baļļu sistēmā.
      Beidzot jebkuru studiju kursu, studenti kārto eksāmenu. Pēdējos gados ir pieaudzis rakstisko eksāmenu skaits, uz šo brīdi 90% eksāmenu studenti kārto rakstveidā – tiek izmantoti zināšanu pārbaudes testi, kā arī problēmsituāciju analīze, kas ļauj izvērtēt iegūto zināšanu praktisko pielietojumu. Mutiskie pārbaudījumi ir saglabājušies tikai atsevišķos mācību kursos, piemēram, svešvalodā.
       Kursa un bakalaura darbiem ir izstrādāti īpaši novērtēšanas kritēriji. Bakalaura darba novērtēšana sastāv no vairākām pakāpēm – teorētiskās daļas un pētījuma projekta priekšsaizstāvēšana, praktiskās daļas priekšaizstāvēšana, un noslēgumā bakalaura darba galīgā aizstāvēšana. Šāda daudzpakāpju novērtēšanas sistēma ļauj sekot līdzi studentu pētniecības projekta izstrādei un realizācijai, un nodrošināt, lai darbs tiktu veikts kvalitatīvi.
      Kopumā var teikt, ka docētāji ir izstrādājuši adekvātas vērtēšanas formas un sistēmas, par ko liecina arī studentu aptaujās apkopotā informācija.
      Katru gadu tiek analizēts, vai kursu gala vērtējums (ballēs) kopumā sniedz pietiekamu izkliedi.
Programmas izmaksas
Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.