Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Programmu katalogs

Tiesību zinātne - maģistra studiju programma

Studiju virziens
Tiesību zinātne
Fakultāte
Juridiskā fakultāte
Iegūstamais grāds
Sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē
Tiesības uz tālākām studijām
Tiesības studēt doktorantūrā
Akreditācijas termiņš
05.06.2013 - 04.06.2019
Programmas direktors
Edvīns Danovskis
Programmas apjoms
40 KP jeb 60 ECTS
Programmas īstenošanas forma, ilgums
nepilns laiks: neklātiene
4 semestri
Studiju maksa uzsākot studijas 2016. gada rudens semestrī
studiju maksa gadā - 1430 EUR
Studiju vietu skaits uzņemšanai
2016.rudens semestrī
budžeta vietas - 0
2016.rudens semestrī
maksas vietas - 30
Apakšprogrammās:
Civiltiesiskās zinātnes - 30
minimālais studējošo skaits - 15
Studiju uzsākšana
2017. rudens semestrī
Studiju organizācija
Civiltiesisko zinātņu virzienā studijas notiek trīs reizes semestrī, no ceturtdienas līdz sestdienai, līdz piecām lekcijām dienā no plkst. 9.00 – 18.00 pēc konkrētās dienas lekciju grafika. Studiju kursi tiek organizēti lekciju un semināru formā, kā arī pētot tiesību avotus, zinātnisko literatūru patstāvīgi vai bibliotēkās u.c.
Studiju valoda
Latviešu
Programmas anotācija
Studiju programma attiecināma uz personām, kas savulaik jau ieguvušas jurista kvalifikāciju, taču vēlas vēl papildināt savas akadēmiskās un arī profesionālās zināšanas tiesību zinātnē.

Studiju programma ir vērsta uz nacionālo tiesību padziļinātu apguvi un orientēšanos uz jaunākām tendencēm jurisprudencē. Studiju programma tiek īstenota tikai nepilna laika neklātienes formā. Studiju kursi tiek organizēti lekciju un semināru formā, kā arī patstāvīgi pētot tiesību avotus un zinātnisko literatūru. Izvēles (B) daļas kursu piedāvājums šajā programmā ir saistīts ar studējošā izvēlēto specializācijas virzienu. Programmā tiek piedāvāti trīs specializācijas virzieni: civiltiesiskās zinātnes,  krimināltiesiskās zinātnes vai valsts un administratīvo tiesību zinātnes. Studējošiem ir iespējams apmaiņas programmas ietvaros studēt vairāk kā 40 augstākās izglītības iestādēs, piemēram, Brēmenes, Minsteres, Berlīnes, Orhūsas, Roterdamas, Lisabonas, Florences, Vīnes Universitātēs.
 
Programmas mērķis un uzdevumi
Studiju programmas mērķi ir sekojoši:
  • realizēt akadēmiskās studijas, kas sakņojoties zinātnē, atbilst valsts ekonomikas un sociālajām vajadzībām (būtisks elements ir studējošo pētnieciskais darbs, uz kura pamata tiek izdarītas patstāvīgas atziņas);
  • nodrošināt studējošajiem iespēju iegūt kvalitatīvu un konkurētspējīgu akadēmisko izglītību tādējādi uzlabojot praktizējošo juristu kvalifikāciju un konkurētspēju;
  • sniegt studējošiem zināšanas un kompetences tādā kvalitātē un līmenī, lai pēc programmas apguves varētu turpināt studijas doktorantūrā vai pilnveidot savas zināšanas specializējoties praktiskajā darbībā. 
Studiju programmas mērķi tiek sasniegti, risinot šādus uzdevumus:
  • sniedzot studējošiem nepieciešamās zināšanas un prasmes tiesību zinātnē, realizējot studiju programmā paredzētos studiju kursus;
  • nodrošinot secīgu studiju kursu apguvi augstā kvalitātē;
  • piesaistot augsta līmeņa mācībspēkus studiju kursu docēšanai;
  • uzlabojot studējošiem prasmi patstāvīgi risināt aktuālās problēmas, kā arī sagatavojot studējošos turpmākām zinātniskās pētniecības studijām;
  • sekmējot studējošo konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos vietējā un starptautiskajā darba tirgū;
  • realizējot iekšējo kvalitātes kontroli studiju programmas kvalitātes nodrošināšanai;
  • sadarbojoties ar darba devējiem, citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs, tai skaitā radot plašākas iespējas studējošiem studijām citās ārvalstu augstskolās.
Programmas studiju rezultāti
Absolvējot studiju programmu, sagaidāmi šādi studiju rezultāti:
  • iegūtas padziļinātas vai paplašinātas zināšanas un izpratne tiesību teorijas un vēstures, krimināltiesību, policijas tiesību, kriminālistikas un operatīvās darbības, valststiesību un civiltiesību apakšnozarē;
  • iegūta spēja patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, uzņemties atbildību par personāla grupu darba rezultātiem un to analīzi, veikt inovācijas attiecīgajā akadēmiskajā disciplīnā;
  • iegūtas vispārējās prasmes patstāvīgi pilnveidot savas kompetences un specializāciju, veikt darbu, pētniecību vai tālāku mācīšanos izvēlētajā specializācijā sarežģītos un neprognozējamos apstākļos un, ja nepieciešams, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas;
  • iegūta prasme veikt patstāvīgu zinātnisku darbību.
  • spēja patstāvīgi formulēt, analizēt un kritiski vērtēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas;
  • izmantot juridiskās metodes lai pamatotu savus priekšlikumus problēmu risināšanai;
  • spēja rast operatīvus un inovatīvus risinājumus ikdienas problēmu risināšanā;
  • sniegt ieguldījumu jaunu tiesību zinātņu atziņu radīšanā;
  • spēja argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem tiesību zinātnes aspektiem un problēmjautājumiem;
  • spēja pastāvīgi vērtēt un pilnveidot savas kompetences, prasmes un specializāciju tiesību zinātnē kopumā.
  • spēja demonstrēt padziļinātas zināšanas un izpratni par mūsdienu nacionālo un starptautisko tiesību zinātnes teorijām un koncepcijām;
  • spēja demonstrēt tādas kompetences kā saskarsmes, komunikāciju prasmes, organizatoriskās un plānošanas prasmes, spēj uzņemties atbildību par darba rezultātiem un to analīzi, izprot jurista ētiku;
  • absolvents spēj motivēt savu izvēli turpmākajām studijām un kompetenču pilnveidošanai.
Darba iespējas
Programmas absolventi iegūst sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un tas programmas absolventiem ļauj strādāt visdažādākajās institūcijās – tiesās, advokatūrā, notariātā, valsts un pašvaldību iestādēs, privātajā sektorā, kā arī ārvalstu un starptautiskajās institūcijās. Ja absolvents vēlas turpināt zinātnisko darbību, iegūtais grāds
dod tiesības pretendēt studijām doktorantūrā.
 
Informācija par absolventu profesionālo darbību un karjeru:
Jānis Maizītis – izslāpis pēc zināšanām. Mēneša pētnieks. http://www.lu.lv/zinas/t/28338/
Praktiķis, teorētiķis un gandrīz rakstnieks Jānis Pleps. Mēneša pētnieks: http://www.lu.lv/zinas/t/15491/
Grāmata „Mūsdienu Latvijas jurists. 151 personība”. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014. http://www.juristavards.lv/zinas/265321-iznakusi-gramata-musdienu-latvijas-jurists-151-personiba/
 
Uzņemšanas nosacījumi
Iepriekšējā izglītība:
Bakalaura grāds tiesību zinātnēs, kas iegūts četrgadīgās studiju programmās; otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) tiesību zinātnēs

 

Vispārīgie nosacījumi (skatīt šeit)

Apakšprogramma: civiltiesiskās zinātnes:
 
Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā atzīme civiltiesisko zinātņu apakšprogrammas profilējošajos studiju kursos (100 x 10 = 1000)
Kontaktinformācija
Juridiskā fakultāte, Rīgā, Raiņa bulvārī 19
Studiju programmas direktors: ​doc. Ed'vīns Danovskis, e-pasts: edvins.danovskis@lu.lv
​Studiju metodiķe: Laura Millere, e-pasts: laura.millere@lu.lv, tālrunis: 67034523

Studiju plāns

Kursa nosaukums Pārbaudes veids KP

Papildu informācija

Zinātnes nozare
Juridiskā zinātne
EKI līmenis
7
Programmas praktiskā īstenošana
Studiju kursu realizācija studiju programmā tiek organizēta lekciju un semināru formā. Lekciju galvenais uzdevums ir sniegt studējošiem teorētiskās zināšanas. Tās tiek lasītas, mācībspēkiem izmantojot jaunākās pedagoģiskās metodes, tai skaitā izmantojot videoprojektorus, videomateriālus, izdales materiālus, prezentāciju materiālus.
      Semināru nodarbībās, kas parasti veido 1/3 līdz 1/2 daļu no nodarbību kopējā skaita katrā studiju kursā, studentiem tiek mācīts izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu juridisku problēmu risināšanai praksē. Tas tiek darīts, organizējot gan studējošo individuālos darbus, grupu darbus, individuālos vai grupu mājas darbus, referātu sagatavošanu, diskusijas, debates un kāzusu risināšanu. 
      Katram studiju kursam ir izstrādāts detalizēts kursa apraksts, kurā ir sniegts apraksts par kursa saturu, noteikts kursa plāns, kursa apguves prasības, rezultāti, izmantojamā literatūra. 
      Liela nozīme studijās ir studējošo patstāvīgajam jeb individuālajam darbam, kura apjoms, saturs un kontroles veids ir atkarīgs no konkrētā studiju kursa. Studējošiem ir patstāvīgi jāapgūst mācībspēka norādītā obligātā literatūra, jāgatavo konkrēta kāzusa risinājumi, tiesību aktu projekti, prezentācijas u. tml. Tādejādi teorētiskās zināšanas studējošie apgūst:
  • lekcijās;
  • patstāvīgi pētot tiesību avotus, iepazīstoties ar mācību literatūru un iepazīstoties un analizējot zinātnisko literatūru, izpildot mācībspēka konkrētus uzdevumus.
Praktiskās iemaņas teorētisko zināšanu pielietošanai studējošie apgūst:
  • studiju kursu ietvaros, sagatavojot procesuālos un citus juridiskos dokumentus, izstrādājot referātus, prezentācijas un strādājot grupās;
  • semināru nodarbībās, risinot kāzusus un apmeklējot iestādes un uzņēmumus, kuros tiek veikts ar tiesību zinātni saistīts praktiskais darbs, diskutējot;
  • tiesu procesu izspēlēs, kas tiek veiktas vairākos līmeņos:
    • viena semestra studentu grupas/grupu ietvaros, tai skaitā semināra nodarbību ietvaros;
    • starptautiskās sacensībās starp dažādu valstu augstākās izglītības iestāžu komandām.   
Paralēli minētajam studiju programmas realizācijas procesam daļa studentu tiek iesaistīti citos ar zinātnisko pētniecību saistītos darbos, ko nodrošina un organizē fakultātes struktūrvienības.
      Lai studējošais pēc iespējas ātrāk iekļautos zinātniski pētnieciskajā darbā, NLN studējošajiem jau 2.semestrī tiek paredzēts izstrādāt Maģistra darbu I. Maģistra darba I izstrādes mērķis ir tiesību zinātņu teorētisko zināšanu, akadēmisko prasmju un iemaņu nostiprināšana un attīstība atbilstoši tiesību zinātnes maģistra studiju programmas prasībām, kā arī sagatavot studējošo zinātniski – pētnieciskam darbam, t.i., maģistra darba galīgai izstrādei un iesniegšanai noslēguma pārbaudījuma komisijā. Maģistra darba I sekmīgai aizstāvēšanai, kurā ietilpst maģistra darba plāna izstrāde, maģistra darba izstrādei nepieciešamo avotu identificēšana un maģistra darba izstrādes uzsākšana. Maģistra darba izstrāde tiek uzskatīta par uzsāktu, ja studējošais ir izstrādājis ne mazāk kā 1/4 „melnraksta” daļu no maģistra darba, kas iesniedzams aizstāvēšanai noslēguma pārbaudījumu komisijā. Tādējādi tiek realizēts tāds zinātniskā darba neatņemams princips kā pakāpeniskums un sistemātiskums, kas ļauj nostiprināt iegūtās zināšanas un kompetences, tās patstāvīgi padziļinot.    
Vērtēšanas sistēma
Studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
  • Vērtējuma obligātuma princips. Atbilstoši šim principam par programmas satura apguvi nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu katrā no studiju kursiem.
  • Vērtēšanā tiek izmantots arī pārbaudes veidu dažādības princips, kas ir atkarīgs no konkrētā studiju kursa satura, kas izklāstīts katra studiju kursa aprakstā.
  • Vērtējuma atbilstības princips paredz, ka pārbaudes darbos studējošiem tiek dota iespēja apliecināt savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un zinātnisko atziņu lietošanas prasmes.
  • Tāpat tiek ievērots vērtēšanas sistēmas skaidrības un atklātības princips, kas nodrošina katram studējošam iespēju orientēties, izprast un sekot līdzi vērtējuma objektivitātei.
Zināšanu un kompetenču vērtēšana notiek atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām – 10 ballu skalā. Tādejādi zemākais pozitīvais vērtējums ir 4 balles (gandrīz viduvēji).Visas studējošo sekmes tiek apkopotas MOODLE sistēmā.Pārbaudījumu organizēšanas kārtību LU nosaka vairāki tiesību akti, tai skaitā JF domes pieņemtie noteikumi.
      Pārbaudījumu formas studiju programmā ir šādas:
  • studiju programmas sekmīgai beigšanai (absolvēšanai):
    • studiju programmas prasību pilnīga izpilde;
    • sekmīga maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana.
  • studiju kursa sekmīgai apguvei:
    • sekmīga starppārbaudījumu nokārtošana;
    • studiju kursu noslēguma pārbaudījuma (eksāmena) nokārtošana.
      Katrā studiju kursā notiek pārbaudes darbi (starppārbaudījumi) - kontroldarbi, testi, uzstāšanās ar zinātniskiem referātiem, kā arī citas studiju kursa specifikai piemērotas zināšanu pārbaudes formas, kuru vērtējumu kopsummas vidējais aritmētiskais veido 50% no kursa gala pārbaudījuma kopvērtējuma. Studiju kursa gala pārbaudījuma kopvērtējumu veido semestra laikā notikušo pārbaudes darbu (starppārbaudījumu) vērtējums un vērtējums, kas iegūts kursa noslēguma pārbaudījumā – eksāmenā. Šāds princips ne tikai organizē studējošos darbam semestrī, bet arī rosina viņus koncentrēti atkārtot būtiskākos ar kursa tematu saistītos jautājumus.
      „Maģistra darbs I” tiek vērtēts ar vērtējumu ieskaitīts/neieskaitīts. Aizstāvot „Maģistra darbu I”, studējošais apliecina spējas patstāvīgi strādāt ar tiesību avotiem, pareizi strukturēt un izstrādāt zinātnisku darbu sociālo zinātņu maģistra darba līmenī. Nosakot darba vērtējumu, maģistra darba vadītājs izvērtē iesniegtā darba saturu, noformēšanas prasību ievērošanu, kā arī vērtē aizstāvēšanās laikā sniegtās atbildes. Savukārt studiju kursa „Maģistra darbs II” saturā ietilpst Maģistra darba galīgā izstrāde, noformēšana un aizstāvēšana. Vērtējumu par maģistra darbu students iegūst pēc tā sekmīgas aizstāvēšanas. Maģistra darba aizstāvēšanai tiek organizēta un to vērtē gala pārbaudījumu komisija, kura lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ievērojot koleģialitātes principu. Vērtējot darbu, tiek ņemti vērā tādi kritēriji kā rakstiski iesniegtā maģistra darba kvalitāte, darba autora ziņojums, atbildes uz uzdotajiem jautājumiem; prasme diskutēt; pierādīt izvirzītās hipotēzes un analizēt.
Programmas izmaksas
Studiju izmaksas vienam studentam (gadā) atbilst norādītajai studiju maksai.