Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Kursu katalogs

Kursa "JurZ1119 : Konstitucionālās tiesības" dati

Kursa kods
JurZ1119
Fakultāte
Juridiskā fakultāte
Kredītpunkti, lekciju skaits
KredītpunktiECTS kredītpunktiKopējais auditoriju stundu skaitsLekciju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsStudenta patstāvīgā darba stundu skaits
69965442144
E-kursi
Kursa anotācija
Kurss aplūko konstitucionālo tiesību zinātni un tās attīstību. Studenti iegūst izpratni par konstitucionālo tiesību būtību un priekšstatu par konstitucionālo tiesību institūtiem, subjektiem, avotiem un Satversmē nostiprinātiem konstitucionālisma pamatprincipiem. Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par Satversmes struktūru, funkcijām, darbību un jēdzieniem. Kursa ietvaros nopietna vērība tiek pievērsta Satversmes 8.nodaļai ’’Cilvēka pamattiesības Satversmē’’ aplūkojot pamattiesību apjomu, struktūru, saturu un to ierobežošanas noteikumiem. Kursa uzdevumi: 1) iepazīt konstitucionāli tiesiskā regulējuma specifiku Latvijā; 2) radīt priekšstatu par Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta, tiesu, Valsts kontroles un Tiesībsarga darbību un funkcijām; 3) iepazīt konstitucionālo tiesību jēdzienus un gūt izpratni par pētījumu metožu dažādību, īpašu uzsvaru liekot uz salīdzinošās pētniecības metodes pielietošanu.
Kursa atbildīgais mācībspēks
Annija Kārkliņa
Rezultāti
Sekmīgi apgūstot studiju kursu studenti spēs parādīt:
Akadēmiskās kompetences:
1. Nostiprinās priekšstatu par konstitucionālo tiesību institūtu funkcionēšanu Latvijas Republikā
2. Tiek iegūtas teorētiskas zināšanas par Latvijas Republikas valsts institūtu darbības pamatprincipiem.
3. Padziļinās zināšanas par Latvijas Republikas Satversmes funkcionēšanu

Profesionālās kompetences:
1. Studenti spēj izprast galvenās iezīmes Latvijas konstitucionāljā iekārtā.
2. Studentiem ir iemaņas izmantot dažādu pētījuma metožu standartus un prasības.

3. Studenti spēj sniegt savu vērtējumu par Latvijas konstitucionāli tiesiskā regulējuma priekšrocībām un trūkumiem
Kursa plāns
Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Latvijas konstitucionālās tiesības – tiesību nozare un zinātne (ievadlekcija). L 2, S 2.
2. Satversmes jēdziens un izpratne. L 6, S 2
3. Valsts teritorija un pilsoņu kopuma tiesības. S 2, L 4
4. Satversmē nostiprinātie konstitucionālisma pamatprincipi.S 4, L 4
5. Cilvēka pamattiesības Satversmē.L4, S14
6. Cilvēka pamattiesību ierobežošanas noteikumi Satversmē. S 2, L 2
7. Personu statuss Latvijā. S 2, L 2
8. Saeima. S 6, L 8
9. Saeimas deputāti. L 2
10. Valsts prezidents. S4, L4
11. Ministru kabinets. L 2
12. Tiesas. S4, L 8
13. Valsts kontrole. L 2

14. Noslēguma lekcijas. L 4
Prasības kredītpunktu iegūšanai
Lai sekmīgi apgūtu studiju kursu Konstitucionālās tiesības, studējošiem obligāti jāpiedalās šādos semināros:
-Satversmes jēdziens un izpratne
-Cilvēka pamattiesības Satversmē
-Cilvēka pamattiesību ierobežošana
-Saeima
-Satversmes tiesa
Citu semināru apmeklējums nav obligāts, bet tiek rekomendēts.

Ja students ir ieradies seminārā, tad viņa darbs seminārā var tikt vērtēts, tai skaitā mācībspēkam ir tiesības negatīvi novērtēt studenta darbu seminārā, kā arī negatīvi novērtēt neizpildītu vai daļēji izpildītu mājas darbu.
Ja studējošais neapmeklē kādu no obligātajiem semināriem, vai arī seminārā iegūst negatīvu vērtējumu, tad mācībspēka noteiktā laikā studentam jāiesniedz noteikts pētījums vismaz uz 5 lapas pusēm vai jāizpilda cits mācībspēka noteikts uzdevums.
Iegūtais vērtējums par darbu semestrī tiks ņemts vērā, izliekot galīgo vērtējumu par studiju kursu.

Uzdotie mājas darbi ir obligāti.
Ja netiek izpildīts mājas darbs, tad atkārtota mājas darba izpilde veicama mācībspēka noteiktā kārtībā un termiņos.

Studiju kursa apguvei tiek organizēti trīs starppārbaudījumi (kontroldarbi), un šajos pārbaudījumos iegūtais vērtējums veido 50% no kursa pārbaudījuma kopvērtējuma.
1. kontroldarbs sastāv no jautājumiem, kas attiecas uz 2.tematu; 2. kontroldarbs attiecas uz 5. un 6. tematu; 3. kontroldarbs aptver 8., 9., 10. un 12.tematu.

Kursa noslēguma pārbaudījumu var kārtot tikai tie studenti, kuri:
1) ir sekmīgi nokārtojuši obligātos trīs kontroldarbus;
2) piedalījušies visos obligātajos semināros vai tos nokārtojuši kursa aprakstā noteiktā kārtībā;
3) izpildījuši citas pasniedzēja obligātas prasības.

Visas akadēmiskās saistības studiju kursa apguvei ir jānokārto līdz eksāmenam (t.i., līdz sesijas plānojumā noteiktajai pirmajai eksāmena kārtošanas reizei).

Eksāmenu veido:
1)teorētiskā daļa par visu studiju kursa tematiku, kas veido 50% no eksāmena vērtējuma;
2)kāzuss par visām kursa tēmām, kas viedo 50% no eksāmena vērtējuma.
Katra eksāmena daļa tiek vērtēta atsevišķi. Ja tiek iegūts nesekmīgs vērtējums kādā no eksāmena daļām, no jauna jākārto viss eksāmens.

Mācībspēkiem ir tiesības samazināt prasības eksāmenā tiem studentiem, kuri laikā un precīzi izpildījuši mācībspēku prasības, kā arī visus starppārbaudījumus nokārtojuši pirmajā reizē un ieguvuši visos starppārbaudījumos vērtējumu ne mazāk par 8, kā arī darbs seminārā nav vērtēts zemāk par 8.

Kursa kopvērtējuma aprēķināšanā tiek ņemti vērā trīs obligātie starppārbaudījumi (kontroldarbi), kuru vērtējumu kopsummas vidējais aritmētiskais veido 50% no kursa pārbaudījuma kopvērtējuma un eksāmena vērtējums iveido 50% no kursa pārbaudījuma kopvērtējuma..

Ja galīgais kopvērtējums par kursu dalās, tad noteicošais ir individuālais studenta darbs semestra laikā, kā piemēram,
-studenta aktivitāte, darba kvalitāte semināros;
-precīza un laikā citu mācībspēka prasību izpilde.

Semināros aizliegts izmantot mobilos tālruņus. Mācībspēkam ir tiesības aizliegt semināros izmantot datorus.
Starppārbaudījumu un eksāmena kārtošanas laikā datoru, mobilo tālruņu izmantošana ir aizliegta.
Mācību literatūra
1)Latvijas Republikas Satversme: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1993, Nr. 43.
2)Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. – Rīga, A.Gulbis, 1930.
3)Dišlers K. Demokrātiskas valsts iekārtas pamati. – Rīga, A.Gulbis, 1931.
4)Dišlers K. Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas. – Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2004.
5)Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zin. Vadībā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011.
6)Pleps J. Satversmes iztulkošana. – Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2012
7)Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. – Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2004.
8)Balodis R., Kārkliņa A., Danovskis E. Latvijas konstitucionālo un administratīvo tiesību attīstība pēc neatkarības atjaunošanas. Latvijas Universitātes Žurnāls. Juridiskā zinātne Nr.3. Latvijas Universitāte 2012. 41.- 104.lpp.
9)Vildbergs H.J., Felhūne G. Atsauces Satversmei. – Rīga, EuroFaculty, 2003.
10)Satversmes reforma Latvijā: par un pret. – Rīga, Sociālo ekonomisko pētījumu institūts “Latvija”, 1995.
11)Constitution as a legal base for a system and functions of organs of the state. – Tallinn, [b.i.], 1996.
12)Jackson V.C., Tushnet M. Comparative Constitucional Law. – New York, [b.i.], 1999.
13)Barendt E. An introduction to constitutional law. – Oxford, Oxford University Press, 1998.

14)Balodis R. The Constitution of Latvia/ Rechtspolitisches Forum Legal Policy Forum Institut für Rechtspolitik an der Universität Trier, 2004. Nr.26.
Papildliteratūra
1. Alexy R. A Theory of Constitutional Rigts. – Oxford, Oxfod University Press, 2002
2. Janis M.W. European human rights law: text and materials. – Oxford, Clarendon Press, 1995.
3. Lijphart A. Electoral systems and party systems. – Oxford, Oxford Universtity Press, 1995
4. Ludwikowski R.R. Constitution-making in the region of former soviet dominance. – Durham and London, [b.i.], 1996.
5. Mikainis Z. Konstitucionālisma izpausmes Latvijas Republikas Satversmē. Tiesību transformācijas problēmas sakarā ar integrāciju Eiropas Savienībā. Starptautiskās konferences materiāli. Rīga, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2002.
6. Taube C. Constitutionalism in Estonia, Latvia and Lithuania. – Stockholm, [b.i.], 2001
7. Vile M.J.C. Constitutionalism and the separation of powers. – Indianpolis, Liberty fund, 1998
8. Modern Constitutional theory. – St.Paul, West, [b.i.], 1999.

9. The competence of supreme courts. – Strasbourg, Council of Europe Publishing, 1998
Periodika un citi informācijas avoti
1. žurnāli: ''Latvijas Vēstnesis''
''LR Saeimas un MK Ziņotājs''
''Likums un Tiesības''
"Jurista Vārds"
2. normatīvie akti:
• Latvijas Republikas Satversme: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1993, Nr. 43.
• Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos: Likumu un valdības rīkojumu krājums, 1922.
• Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu: LR Augstākās Padomes (1990.04.05.) Deklarācija. Ziņotājs, 1990, Nr.21,
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2012, Nr.96.
• Par Latvijas Republikas valstisko statusu: LR Augstākās Padomes (1991.21.08.) likums, Ziņotājs, 1991, Nr.42.
• Pilsonības likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1994, Nr.93.
• Saeimas vēlēšanu likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1995, Nr.86.
• Saeimas kārtības rullis: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1994, Nr.96.
• Valsts prezidenta ievēlēšanas likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2007, Nr.79
• Ministru kabineta iekārtas likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2008, Nr. 82.
• Valsts pārvaldes likums. – Latvijas Vēstnesis, 21.06. 2002.
• Par tiesu varu: LR likums. Ziņotājs, 1993, Nr.1
• Satversmes tiesas likums: LR likums. Ziņotājs, 1994, Nr.12.
• Tiesībsarga likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis. 2006, Nr. 65 (3433)
• Valsts kontroles likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2002, Nr.80.
3. tiesu prakse:
• Satversmes tiesas spriedumi. – http://www.satv.tiesa.gov.lv

• Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi - http://www.echr.coe.int/echr
Studiju programmas
Tiesību zinātne (Bakalaura studiju programma)