|
Vides pārvaldība – maģistra studiju programma
Pēdējās izmaiņas veiktas:
01.03.2012 |
Fakultāte: Ekonomikas un vadības fakultāte
Iegūstamais grāds: vides zinātņu maģistra grāds
Studiju programmas direktors: doc. Juris Benders
Studiju programmas apjoms kredītpunktos: 80 kredītpunkti
Studiju programmas akreditācijas termiņš: 31.12.2016.
Studiju programmas forma: PLK - katru otro piektdienu no plkst. 10.30 - 19.45 un sestdienu no plkst. 8.30 -17.05
Studiju programmas ilgums: PLK - 4 semestri
Studiju maksa (pilna programmas apguve): 2400 Ls
Studiju maksa (1. studiju gadā): 1200 Ls
Studiju programmas plāns
Maģistra studiju programmas Vides pārvaldība mērķis ir sagatavot kvalificētus akadēmiski izglītotus vides pārvaldības speciālistus, kuri, risinot vides kvalitātes problēmas, spētu izmantot vides sistēmanalīzes interdisciplināro pieeju un strādāt multidisciplinārās (projektu) vides pārvaldības komandās.
Mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi uzdevumi:
- apgūt vides pārvaldības teoriju un tās izmantošanu dažādos plānošanas un pārvaldes līmeņos un vides sektoros;
- apgūt zināšanas un prasmes strādāt multidisciplinārās vides pārvaldības (projektu) komandās un risināt dabas un sociālās vides mijsakarību kvalitātes pārvaldības problēmas, izmantojot vides sistēmanalīzes interdisciplināro pieeju un nodrošinot nepieciešamo vides politiku un plānu izstrādi, kā arī atbilstošas vides pārvaldes realizāciju;
- apgūt prasmi veikt akadēmiskus un lietišķus pētījumus vides pārvaldībā, izstrādājot individuālo kursa projektu un grupas kursa darbus, kā arī pētniecisku maģistra darbu.
Studenta atsauksme
Vides problēmu risināšanai ir viena no prioritātēm visā pasaulē. Lai arī pašlaik Latvijā vide ne tuvu nav galvenā prioritāte, tomēr nevaram norobežoties no procesiem citur pasaulē. Lai saprastu vides problemātiku, nepieciešamas zināšanas gan dabaszinātnēs, gan sociālo zinātņu pamatos. Mēs dzīvojam integrēto zināšanu laikmetā, un vides pārvaldība ir spilgts piemērs tam, kā tiek nodrošināta iespēja apgūt dažādas integratīvās un starpdisciplinārās pieejas. Mācību procesā tiek sniegtas gan teorētiskās zināšanas vides zinātņu praktiķiem, gan paplašinātas saistītas jomās studējošo redzesloks.
Mana līdzšinējā darbības sfēra ir vairāk saistīta ar dabaszinātnēm – konkrēti, ar cilvēka veselības aizsardzību. Tikai relatīvi nesen medicīnā sākts apzināt vides faktoru būtisko lomu veselības saglabāšanā. Tiltu starp vides aizsardzību un cilvēka veselības aizsardzību dēvējam par vides veselību, diemžēl vides speciālistu un veselības speciālistu komunikācija praktiski nenotiek, un tas bija viens no būtiskākajiem pamudinājumiem pievērsties vides pārvaldības studijām, lai pēc iespējas pietuvinātu šo trūkstošo komunikācijas posmu.
Vides pārvaldības katedrā studiju procesā neizjūt būtisko studentu vecumu atšķirību, jo katrs savā jomā jūtamies stipri un cits citu papildinām. Tāpat studiju procesu sekmē daudzveidīgais, bet vienlaikus arī komplementārais katedras docētāju un citu katedras darbinieku profesionālo zināšanu un interešu loks.
Solvita Muceniece, 2. kursa studente, Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītāja
Man kā vides pārvaldības speciālistei un praktiķei studijas šajā programmā deva vispusīgu un stabilu teorētisko pamatu ikdienā veicamajam darbam pašvaldībā. Studiju laikā gūta jauna izpratne par vides komunikāciju, tās pamatelementiem, principiem un ,galvenais, – par iespējām, ko vides saziņa nodrošina, vienlaicīgi rosinot jaunu pieeju izmantošanu visu sabiedrības mērķgrupu iesaistīšanā vides politikā. Studiju laikā veicot Latvijas vides stāvokļa, tās vides politikas analīzi un analizējot tautsaimniecības nozaru stratēģiskās pamatnostādnes, iegūta arī atziņa, ka pilsoniskās sabiedrības veidošanā izšķiroša nozīme ir sabiedrības informēšanai un plašākai iesaistīšanai vides jautājumu risināšanā, jo vides problēmu risinājumu efektivitāte ir tieši atkarīga no šajā procesā iesaistīto cilvēku informētības, zināšanu līmeņa, situācijas izpratnes, atbildība sajūtas un līdz ar to arī videi draudzīgas rīcības, kas raksturīga katram indivīdam un visai sabiedrībai kopumā. Ikdienas darbā svarīgi ir izprast, ka vides pārvaldības procesam ir integratīvs raksturs, tā nav viena atsevišķa nozare, bet gan sabiedrības pārvaldības nozare, kas izpaužas visās ekonomikas un sociālās attīstības jomās.
Ilga Zīlniece, 2009. gada absolvente, Ventspils pilsētas domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja
Uzņemšanas prasības:
Vispārīgie nosacījumi
Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: iestājpārbaudījums (1 x 1000 = 1000);
Iepriekšējā izglītība: vides, dabas, lauksaimniecības, inženierzinātņu vai sociālo zinātņu bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība); bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) citās zinātņu nozarēs un divu gadu darba stāžs vides aizsardzības jomā;
Papildu nosacījums: dzīves gājuma apraksts (CV).
Papildu informācija:
Vides zinātnes un pārvaldības institūtā Rīgā, Raiņa bulv.19, 416.telpā.
Direktora vietniece Daiga Štelmahere, tālr. 67034577, e-pasts: daiga.stelmahere@lu.lv .
Studiju metodiķe Velga Matute, tālr. 67034572, e-pasts: velga.matute@lu.lv .
Informatīvais e-pasts: evfinfo@lu.lv ; www.evf.lu.lv




