| Autors |
Ziņojums |
|
XY
Reģistrēts kopš: 22.06.2006
Ziņojumi: 12
|
|
Ievietots: 27. 06. 2006 [19:08]
|
|
students- rakstīja:
Runājot par feminismu, tas ir sociālo zinātņu radikālais atzars, kas, kā man šķiet, vispār nemeklē pierādījumus un argumentus, bet tikai kaut ko pauž. Iesaku izlasīt darbu "Marksisms un feminisms", kur autore skaidro, kādēļ tad sievietes pēc industriālās revolūcijas nevarēja dabūt darbu un argumentus tam visam. Es mēms paliku pie tik nejēdzīgiem skaidrojumiem un dzīves uztveri.
Man šis darbs ir pazīstams, tādēļ atļaušos komentēt Jūsu teikto. Heidi Hartmani un citus autorus var kritizēt par daudz ko. Un faktiski tieši tas, ka šie darbi ir kritizējami, un kritika tiek pieņemta, norāda uz to, ka tā nav nekāda reliģija vai pseidozinātne. Jebkurš darbs jāaplūko tā rašanās kontekstā. Darbs "Marksisma un feminisma nelaimīgā laulība" ir publicēts 1979.gadā. Hartmane savos skaidrojumos ļoti balstās uz Marksu un viņa mēģina uz sabiedrību skatīties no makroperspektīvas, izveidojot t.s. duālās sistēmas teoriju - apgalvojot, ka kapitālisma sistēma mijiedarbojas ar patriarhāta sistēmu, un mēģinot parādīt, kā tas laika gaitā ir noticis. Manuprāt, viņas uzstādījums un problēmas redzējums - ka daudzās kapitālisma analīzēs netiek ņemts vērā dzimums un , starp citu, arī otrādi - ir ļoti veiksmīgs. Protams, Hartmane ir kritizēta arī pašu feministu vidū - gan par tradicionāli marksistisko (pārāk vienkāršotu) skatījumu uz varu un šķiru dalījumu, gan par to, ka viņas skaidrojums neatbilst mūsdienu informācijas sabiedrības attīstībai (bet raksts ir tapis 1979.gadā!) - tomēr ar Hartmanes darbu aizsākās būtiska diskusija feminisma teorijā, tas ietekmēja arī marksisma attīstību. Un tieši Hartmanes darbs pamudināja meklēt jaunu, atbilstošāku argumentētu skaidrojumu sieviešu un vīriešu situācijai mūsdienu kapitālismā (skat. Iris Young, Nancy Fraser, Nancy Hartsock, utt.).
|
|
|
|
|
students-
Reģistrēts kopš: 01.02.2006
Ziņojumi: 183
|
|
Ievietots: 28. 06. 2006 [01:04]
|
XY rakstīja: students- rakstīja:
Viņi konstatēs neapstrīdamu faktu, un varbūt centīsies piedāvāt tam tehnisku risinājumu.
Te ir vairāki jautājumi, kas, manuprāt, ievieš subjektivitātes momentu arī dabaszinātnēs:
1) Kas ir fakts? Vai faktos ir klātesošs vērtību moments? Kuru faktu izvēlamies kā svarīgu un kuru kā nesvarīgu? Vai dabaszinātnēs nav interpretācijas momenta?
2) Kāpēc ir vai nav jāpiedāvā tehnisks risinājums? Kas to izvēlas?
1)Uzreiz abstrahēšos no zinātniskas valodas, un pacentīšos izklāstīt, kā es biju domājis atsķirību starp sociālām/humanitārām zinātnēm un dabaszinātnēm. Sākšu ar to, ka manuprāt, sociālās/humanitārās zinātnes producē nemateriālas lietas, tas es domāju ir svarīgi. Tie ir termini, parādību skaidrojumi, papildinājumi teorētiskajā laukā. Dabaszinātnes, vismaz 21. gadsimta izpratnē ir zinātniski industriālā progresa un arī cilvēces labklājības materiālais pamats. Vispārīgi, tam varētu piekrist, vai ne?
Tad, lūk, fakts, kas tiek radīts/saražots dabaszinātņu ietvaros ir taustāms, pārbaudāms eksakti - ar cipariem, skaitļiem, acīm. Ja ne uzreiz, tad ar laiku to var lietot ikkatrs no mums. Un tas ir materiālas dabas.
Sociālās un humanitārās zinātnes ražo/producē nemateriālas dabas produktus. Tās cenšas skaidrot, izzināt, pamatot, interpretēt. Tās bagātina mūs, bet no citas puses.
Novilkt vienādības zīmi starp šīm zinātņu nozarēm es nesaskatu par iespējamu. Jā, iespējams tās darbojas pēc līdzīgas shēmas pētīšanas jomā, bet rezultāti ir citādas dabas. Un te es saskatu soc./hum. zinātņu subjektīvo dabu, jo rezultāti nav empīriski korekti pārbaudāmi - mēs varam iegūt datus pētījumu gaitā. Un te jāņem vērā, ka ir aizlienētas dabaszinātņu matemātiskās analīzes iespējas, bet tālāk sociālās/humanitārās zinātnes ar šiem faktiem operē. To interpretācijas lauks ir plašs un var atsķirties atkarībā no dzimuma/tautības/valodas/sociālās grupas u.t.t. Tāpēc katrā valsti ir "sava vēsture", "sava politika", "sava taisnības izpratne". Bet 2x2 gan Latvijā, gan Urugvajā, gan Togo ir 4.
2) Es nevaru pateikt, kāpēc jārod tehnisks risinājums. Laikam tāpēc, ka mēs gribam dzīvot vieglāk, ērtāk. ja ir problēmas pacelties pa trepēm, dabaszinātnes dod risinājumu - lifts. Negribi iet uz darbu ar kājām - nu būs tev velosipēds vai auto. Vēlies karstu ūdeni minūtes laikā - saņemiet elektrisko tējkannu. Vismaz šādā ziņā es izprotu dabaszinātņu misiju 21. gs. Es nesaku, ka tā ir atbalstāma un laba. Bet tās darbības princips nav ekvivalents sociāli-humanitārajam zinātņu laukam.
Starp citu, jau 19. gadsimta beigās aizsākās diskusijas, kurās sociālajām zinātnēm tika pārmesta pārlieku lielā atteišanās no empīriskiem faktiem un lielā teoretizēšanas pakāpe dažādiem domātājiem. Tas ir ņemts vērā mūsdienu pētījumos, bet rodas problēma - kurš būs tas, kas pateiks, kā saprast iegūto rezultātu un vai tāda interpretācija ir pareiza? Tas attiecas arī uz feminisma domu.
P.S - man var pārmest neakadēmiskumu, nekorektumu daudzkur, taču dažviet manām domām ir tiesības uz eksistenci, ja ņemam vērā šīsdienas realitāti. viss notiek laicīgi, ja vien mākam gaidīt.
|
|
|
|
|
ruru
Reģistrēts kopš: 13.11.2004
Ziņojumi: 25993
|
|
Ievietots: 28. 06. 2006 [08:25]
|
Gandrīz visam varētu piekrist, izņemot pilnīgi noteikti šim:
students- rakstīja:
Un te es saskatu soc./hum. zinātņu subjektīvo dabu, jo rezultāti nav empīriski korekti pārbaudāmi - mēs varam iegūt datus pētījumu gaitā. Un te jāņem vērā, ka ir aizlienētas dabaszinātņu matemātiskās analīzes iespējas, bet tālāk sociālās/humanitārās zinātnes ar šiem faktiem operē. To interpretācijas lauks ir plašs un var atsķirties atkarībā no dzimuma/tautības/valodas/sociālās grupas u.t.t. Tāpēc katrā valsti ir "sava vēsture", "sava politika", "sava taisnības izpratne". Bet 2x2 gan Latvijā, gan Urugvajā, gan Togo ir 4.
1) Arī dabas zinātnēs jauni un pat principiāli jauni dati tiek gūti pētījumu gaitā.
2) Rezultātu interpretāciju sociālo un humanitāro zinātņu laukā ļoti spēcīgi iegrožo pētījuma metodes uzliktie ierobežojumi - hipotēžu pārbaude ir iespējama tikai izejot no pētījuma datu rakstura. Ja interpretācija iziet ārpus datu rakstura un sniedz tādus secinājumus, kurus var apgāzt ar to pašu datu citu interpretāciju, tad pētījuma secinājumi nav valīdi un hipotēze nav pārbaudīta.
3) Protams, ka sociālo un humanitāro zinātņu datus ietekmē dažādu sociumu vai personību ārējās vides un iekšējās attīstības apstākļi - tas jau arī ir šo zinātņu pētījumu objekta obligātais nosacījums. Taču nevar teikt, ka dabas zinātnes būtu tik visur un vienādi piemērojamas - botānika, starp citu, ir viens no labākajiem piemēriem tam, ka dati var atšķirties no to ieguves vietas, bet visi faktori, kas to ietekmē pilnīgi nav noskaidrojami.
Bet jebkurā gadījumā - šis diskurss ir mūžīgs, kaut arī 100 gadu laikā dabas zinātnieku augstprātība šajā jautājumā ir nedaudz mazinājusies. To, iespējams, ir ietekmējis sociāls fakts - šaubas par Jūsu minēto zinātniski tehniskā progresa efektivitāti attiecībā uz vispārējo sabiedrības un indivīda attīstību ir izrādījušās daudzreiz ļoti pamatotas. Tāpēc vairs nevar skaidrot attīstību tikai ar dabas zinātņu sasniegumiem materiālās dzīves atvieglošanai.
|
|
|
|
|
Sarkangalvīte
Reģistrēts kopš: 26.06.2006
Ziņojumi: 8
|
|
Ievietots: 28. 06. 2006 [20:00]
|
|
arī nevēlos īpaši iedizļiāties metodoloļijās. taču: 2x2 ir abstrakti skaitļi. un, bez šaubām, pasaulē ir neorganiskās lietas, kuras mēs mainīt nevaram. Turpretī viss, kas attiecas uz cilvēkiem, sabiedrību, ir grozāms. Kā raksta Dž. Lorbere: " Cilvēki ir izgudrojuši gender un lieto to, cilvēki var pārstāt to lietot"
|
|
|
|
|
students-
Reģistrēts kopš: 01.02.2006
Ziņojumi: 183
|
|
Ievietots: 28. 06. 2006 [21:30]
|
|
Neteicu un nekad neteikšu, ka sociāli-humanitārās zinātnes ir mazsvarīgākas/nederīgākas. Iespējams, tieši otrādi, tās mums ļauj vēl šodien eksistēt šajā pasaulē. Vienīgi norādīju Jums Sarkangalvīte, ka salīdzināt feminismu ar bioloģiju nav gluži pareizi. Tās nav tādas pašas zinātnes un ražo cita veida produktus. Apsveicu ideju studēt dzimti un ar to saistītos jautājumus, bet par feminismu jau esmu izteicies, un es negribu par to diskutēt ne jau tāpēc, ka man nav ko teikt un es gribu to nolikt plauktā, bet, manuprāt, šāda tipa diskusijas ir neauglīgas. Tos pašus jautājumus var diskutēt citā ievirzē, ar citiem argumentiem, un tad tas dotu panākumus. viss notiek laicīgi, ja vien mākam gaidīt.
|
|
|
|
|
Sarkangalvīte
Reģistrēts kopš: 26.06.2006
Ziņojumi: 8
|
|
Ievietots: 10. 07. 2006 [23:45]
|
Labdien, cienījamais student -, tikko esmu atgriezusies no komandējuma un beidzot varu Jums atbildēt.
Par femnismu, par kuru Jūs esot " izteicies". Negribu nevienu aizskart, bet, manuprāt, Jūs nemaz vēl neizteicāties.
Un ko nozimē " salīdzināt femnismu un biologiju". Ja Jūs tiešām būtu lasījis kādu feministisku darbu, tad būtu zinājis, ka femnisms nav zinātne tradicionālajā šī vādra izpratnē. Feminisms ir starpdisciplinārs un feministiski tiek analizētas dažādu zinātņu premisas, tai skaitā, bioloģijas. īpaši bioloģijas.
|
|
|
|
|
students-
Reģistrēts kopš: 01.02.2006
Ziņojumi: 183
|
|
Ievietots: 11. 07. 2006 [00:46]
|
|
Sarkangalvīte rakstīja:
Labdien, cienījamais student -, tikko esmu atgriezusies no komandējuma un beidzot varu Jums atbildēt.
Par femnismu, par kuru Jūs esot " izteicies". Negribu nevienu aizskart, bet, manuprāt, Jūs nemaz vēl neizteicāties.
Un ko nozimē " salīdzināt femnismu un biologiju". Ja Jūs tiešām būtu lasījis kādu feministisku darbu, tad būtu zinājis, ka femnisms nav zinātne tradicionālajā šī vādra izpratnē. Feminisms ir starpdisciplinārs un feministiski tiek analizētas dažādu zinātņu premisas, tai skaitā, bioloģijas. īpaši bioloģijas.
Es esmu lasījis feministiskus darbus (vairākus, kurus uzskaitīju augstāk, ja vēlaties varam par kādu no tiem parunāt). Jūs salīdzinājāt feminismu ar bioloģiju, minot piemēru un norādot uz metodoloģisko līdzību. Premisas no bioloģijas skaitās mūsu anatomisko un fizioloģisko atškirību uzskaitījums? Piedodiet, bet bioloģijas lauks ir krietni plašāks. Es nekur neesmu minējis feminismu kā zinātni vispār (un to par tādu neuzskatu), tādēļ nav korekti man piedēvēt neesošus izteicienus. Ja jau jūs atzīstas feminisma zinātniskuma savādo raksturu, tad es domāju, ka varu arī izteikties nepavisam ne-akadēmiski. Manā uztverē feminisms ir tāds sieviešu interešu klubiņš, laika kavēšanai.
Nedaudz abstrahējoties no feminisma, tīri aiz intereses vēlos uzzināt, vai Jums ir zināms, vai pastāv tāds "Maskulīnisms" ? viss notiek laicīgi, ja vien mākam gaidīt.
|
|
|
|
|
Pirmkursniece
Reģistrēts kopš: 16.07.2006
Ziņojumi: 2
|
|
Ievietots: 16. 07. 2006 [19:37]
|
Labdien,
lasu Jūsu diskusiju, un man ir ļoti interesanti. Šogad sākšu studēt LU. Gribu zināt, vai feminismu var izvēlētis kā vienu no kursiem pamatstudijās? Vai studēt feminismu var tikai ar priekšzināšanām?Es skolā esmu lasījusi dažādus ar feminismu saistītus darbus, piemēram, Gundegas Repšes romānus. Kur var pieteikties feminisma kursiem?
|
|
|
|
|
ruru
Reģistrēts kopš: 13.11.2004
Ziņojumi: 25993
|
|
Ievietots: 17. 07. 2006 [08:39]
|
|
Dzimtes studijas tiek piedāvāts kā izvēles kurss jebkura studiju gada studentiem. Tomēr es ieteiktu pagaidīt vismaz semestri, pirms uz to pieteikties.
|
|
|
|
|
Sarkangalvīte
Reģistrēts kopš: 26.06.2006
Ziņojumi: 8
|
|
Ievietots: 17. 07. 2006 [19:21]
|
|
ruru, lūdzu paskaidrot, kāpēc ir jānogaida vesels semestris?
|
|
|
|
