| Autors |
Ziņojums |
|
Viesis
|
|
Ievietots: 04. 03. 2006 [12:14]
|
Sveiki,
Gribētos dalīties ar jums savās pārdomās par Open Source un Universitāti.
Esmu redzējis vairākus studentus un pasniedzējus no ārzemju mācību iestādēm aktīvi strādājot vairākos atvērtā koda projektos. Domāju viņu mācību iestādes visādā veidā atbalsta viņu dalību šādos projektos. Tas ir labākais veids, kā sākt praktisku darbu ar datoriku saistītos projektos.
Diemžēl studentu un _pasniedzēju_ dalību atvērtā koda projektos varētu vēlēties daudz aktīvāku. Lai to panāktu būtu nepieciešams:
* mācību praktiskajos darbos iekļaut dalību atvērtā koda projektos,
* nepieciešams sekmēt pasniedzēju dalību atvērtā koda projektos, lai viņi varētu formulēt darba uzdevumu, spētu novērtēt studentu darba rezultātus
* Linux centra ietvaros būtu nepieciešams izveidot vairāku Latvijas atvērtā koda projektu mājas vietas.
Ar atvērto kodu saistītie projekti var būt studentu darbi ne tikai datoristiem. Citu specialitāšu studenti arī varētu ņemt dalību:
- projektu vadība (atvērtā koda projektu organizācija)
- juristi (licenzēšanas juridiskās nianses)
- lingvisti (lokalizācijas principi un termini)
Ar Cieņu,
LAKA valdes priekšsēdētājs
Gints Polis
|
|
|
|
|
Vidzemes ASK
Viesis
|
|
Ievietots: 07. 03. 2006 [14:30]
|
Par Open koda programmatuuru- kopumaa vareetu teikt, ka atveertaa koda programmu lietossana ir iipassi jaatbalsta, lai taa reaali nodrossinaatu studiju procesu, jo dazzaadu iemeslu deel - kaut arii taa ir bezmaksas- ieviessana reaalaa dziivee neiet paaraak gludi. Man bija studentu aptauja par atveertaa koda programmatuuras izveeli e-studijaam alternatiivi firmu razzotiem produktiem, kur tikai 26% deva priekssroku atveertaa koda programmatuurai, kaa pamatiemeslu minot nestabilitaati un atbilstossas literatuuras truukumu.
No Vidzemes augstskolas pieredzes - veel pagaajussaajaa gadaa vairumaa kursu Vidzemes augstskolaa tiessaam tika lietoti atveertaa koda programmprodukti, tomeer mums bija diezgan daudz probleemu - vai nu taapeec, ka arii pasniedzeeji pamataa ir pieradussi lietot Windows videe darbinaamus produktus vai arii taapeec, ka alternatiivajiem parasti truukst kaadas buutiskas funkcijas. Taa mums patiesiibaa ssajaa zinnaa nebija izveeles, tad bija vien jaalieto atveertaa koda produkti, tomeer apmeeram pusei kursu taa arii alternatiivos variantus neatradaam.
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 01. 04. 2006 [18:07]
|
Kamēr pasaulē pastāv gan atvērtais kods, gan "aizvērtais", Universitātei ir jādod gan zināšanas, gan iespējas abiem, kā tas arī notiek.
Nesen atklātā Linux laboratorija ir pietiekošs žests atvērtā koda virzienā.
Konkrētā izvēle ir studentu ziņā. Viņi netiek nekādi ierobežoti.
|
|
|
|
|
Girts
Viesis
|
|
Ievietots: 03. 07. 2006 [09:23]
|
cik sapratu, temats bija par open-source projektiem, bet saruna ievirzījās par programmatūras pieejamību studiju procesā.
ļoti laba lieta būtu LU laboratorija, kas izstrādātu kādus nelielus projektus sadzīvē nepieciešamām lietām. piemēram, ir vajadzīgs rīks, kas aprēķina to un to, apkopo to un to, tiek savākta pāris studentu grupa, kas to realizē, pie viena viņiem ir prakse, varbūt kursa/bakalaura/kvalifikācijas darbi.
Vācijā studenti regulāri uz e-pastu saņem piedāvājumus no uzņēmumiem iet praksē. mums šeit ir grūtāk - jāmeklē pašam. cik man zināms, daļā gadījumu vispār tiek reģistrēta fiktīva prakse - cilvēks ne dienu nav strādājis. ja LU piedāvātu praksi savās laboratorijās, būtu viegli kontrolēt, kas un cik labi tiek darīts.
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 18. 10. 2006 [18:33]
|
Es esu par OPEN SORCE programmām un svarīgi, lai tur varētu piedalīties ne tikai universitātes studenti, bet arī cilvēki no malas hobijisti un citi fanātiķi, kas grib kautko pakodēt.
Un šāda tipa mājaslapas vaijadzētu katrā nozarē un likt tur reālus projektus un pamācības, lai cilvēki mācās un lasa, jo pagaidām latviešu valodā no interneta var ļoti maz iemācīties (paraktiski neko!) jo nav litratūras un tā tālāk, tādēl kautkas būtu jādara lietas labā!
Vispār būtu jāmaina izglītības politika un jāliek beidzot internetā Kvalitatīva mācības litratūra ieskaitot visuas studiju programmas ar visu litratūru jo paskatieties, kas notiek internetā angļu valodas lapās, tur ir ļoti daudz mājaslapu, kuras veido privātie un liek tur pamācošu litratūru par jebkuru sfēru + uzņēmumu mājaslapās ir pamācoša litratūra un lielajās universitātēs arī ir šie atvērtie projekti, kuru var nosaukt kā vienu lielu pamācību, kas ir par brīvu.
Es esu viens no tiem kas šādā viedā mācās jau 2gadus un es jau esu patstāvīgi ļoti daudz iemācījies(inženierzinātnes, elektronika programmēšana utt..) mācos tikai to ko man reāli vaja šodien un tagat! un neinteresē diplomi man vaig tagat litratūru un zināšanas bet tas viss ir angļu valodā.
Šādi mācās ļoti daudz cilvēku pa visu pasauli, un tieši tās augsti tehnoloģiskās sfēras savādāk nemaz nevar iemācītes, kā lasot ražotāja doto litratūru!(par mikroshēmām)
Ja man vaidzēs diplomu vai cita tipa papīru tad es paņemšu internetā nolikšu tos profesionālos testus angļu valodā un man būs starptautiski atzīts paīrs ! tākā varētu universitātes padomāt arī par to, lai eksāmenus varētu likt jebkurš, kas grib! nevis tikai tie kas oficiāli mācās. ideāli būtu caur internetu likt eksāmenus!
jeb kurā gadījumā internets sniedz lielas priekšrocības un izglītības sistēmu vaig pilāgot no tā ieguvēji būs vissi it īpaši parastais cilvēks! (kā es) kas grib mācītes BEZMAKSAS!
Tas ir mans viedoklis un pieredze mācoties no interneta!
|
|
|
|
