| Autors |
Ziņojums |
|
stripe4
Reģistrēts kopš: 26.02.2006
Ziņojumi: 1
|
|
Ievietots: 26. 02. 2006 [15:21]
|
Sveicināti!
Neesmu es studējis LU datorzinātņu bakalaura programmā, bet toties šobrīd mācos datorzinātņu maģistratūras programmā. Vai kāds var izskaidrot, kādēļ A daļas priekšmeti, izņemot angļu valodu, ir vairāk vai mazāk saistīti ar programmatūras izstrādi? Tā vien šķiet, ka vārds "datorzinātnes" tiek izprasts tikai kā programmatūras izstrādes process. Kādēļ OOP kursa vietā nevarēja būt, piemēram, Datu pārraides tīkli? Personīgi man rodas sajūta, ka es tieku bīdīts vairāk kā programmētājs, nevis datortīklu administrators. Ir jau iespējas izvēlēties B daļā ļoti daudz ar programmēšanu nesaistītu priekšmetu, bet tā vai tā - programmatūras izstrādes skolai ir jāiet cauri gribi vai negribi, lai gan zini, ka pēc absolvēšanas ar to savu karjeru nesaistīsi.
Mans personīgais viedoklis ir šāds - ja datorzinātnes, tad obligātajā daļā no visiem datorzinātņu aspektiem - gan matemātiku (tik, cik nepieciešams pārējo, ar datorzinātnēmw saistīto, priekšmetu apguvē), gan datoru arhitektūru, gan operētājsistēmām, gan programmatūras izstrādi, gan datu pārraides tīkliem, gan arī visa iepriekšminētā organizāciju (projektu vadība, IT menedžments utt.)
Interesanti būtu uzzināt citu studentu un pasniedzēju objektīvus viedokļus, kā arī konstruktīvu kritiku.
|
|
|
|
|
Valdis
Viesis
|
|
Ievietots: 27. 02. 2006 [16:24]
|
Jebkura IT uzņēmuma resursi ir ~ 3 līdzīgās daļās, no kurām viena ir vadība, "projektu izsišana" un pārvaldība, sakaari ar ārpasauli u.tml., otra ir "uzturošā" ar tīkliem, sisadminiem un sistēmām, un tikai trešā ir īsti "ražojošā" daļa ar programmētājiem (un testētājiem). Ja pēdējā ir vairāk, tā strādā neefektīvi 
Tomēr, tieši ar šo daļu sākas pārējās un nav nekas slikts, ka tā tiek apgūta vispirms. Protokoli un tīkli tiek uzturēti darbojoties programmām, arī sisadminam ir jāprot programmēt (vismaz shell), lai varētu labi tikt ar visu galā.
|
|
|
|
|
Kārlis Podnieks
Viesis
|
|
Ievietots: 28. 02. 2006 [08:34]
|
Šīs situācijas cēlonis ir mūsu līdzšinējā nespēja ieviest reālu datorikas apmācību visās 4 specializācijās, ko esam deklarējuši: SE (programminženierija), CS (datorzinātne), IT (informācijas tehnoloģijas), IS (informācijas sistēmas). Citās augstskolās ir vēl arī CE (datorinženierija). Kolēģa minētā datu administratora profesija tiek pieskaitīta IT specializācijai. Šobrīd mēs nodrošinām tikai IESPĒJU apgūt gandrīz visus kursus, kas vajadzīgi šīm 4 specializācijām.
Bet mūsu obligāto kursu sistēma šobrīd neprasa, lai students izvēlētos specializāciju un tad obligāti apgūtu šai specializācijai nepieciešamos kursus. No vienas puses, tā būtu it kā pretimnākšana strādājošiem studentiem, kuri gribot negribot ir spiesti vairāk domāt par minimālo kredītpunktu savākšanu nekā par kādu vēlamu specializāciju. Bet, no otras puses, tas noved pie SE dominēšanas kursu sarakstā, jo vairumam pasniedzēju pie mums ir SE, CS un pat matemātisks profils.
Tas būtu diezgan radikāls solis - palielināt spiedienu uz studentiem, liekot reāli izvēlēties specializāciju (piemēram, bakalauriem - pēc 4.semestra, maģistrantiem - jau no paša sākuma), un ieviešot katrai specializācijai daudz lielāku obligāto kursu sarakstu nekā līdzšinējā "A grupa". Tad SE dominēšana tiktu novērsta.
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 03. 03. 2006 [12:26]
|
Man arī liekas, ka ja ir vēlme uzlabot _datorzinātņu_ studijas, tad vajag paskatīties (vismaz censties) nedaudz plašāk un es teiktu arī mūsdienīgāk, nekā tas šobrīd darās LU MFM.
Arī tā pati programmēšana nav tikai "PC", virzība ir uz embeded systems, chip design arī ir programmēšana (VHDL u.c). tāpat signālapstrādes mikroprocessori utt.
Galvenais studentiem dot prasmes analizēt sistēmu, veidot modeļus, algoritmus utmldz. Lai tad sarakstītu gala kodu kādā noteiktā valodā, manuprāt, nav vajadzīga augstākā maģistra izglītība. To var apgūt dažu mēnešu kursos.
|
|
|
|
|
Miks Rozenbergs
Reģistrēts kopš: 09.03.2006
Ziņojumi: 2
|
|
Ievietots: 13. 03. 2006 [16:29]
|
Valdis rakstīja: Jebkura IT uznemuma resursi ir ~ 3 lidzigas dalas, no kuram viena ir vadiba, "projektu izsišana" un parvaldiba, sakaari ar arpasauli u.tml., otra ir "uzturoša" ar tikliem, sisadminiem un sistemam, un tikai treša ir isti "ražojoša" dala ar programmetajiem (un testetajiem). Ja pedeja ir vairak, ta strada neefektivi
[skipped]
Es oponešu autoram -- ja IT uzņēmumā ir tik pat daudz sisadminu, kā programmētaju, tad tas ir ļoti neliels uzņēmums (vai arī tajā kaut kas nav kārtībā vai arī tas ir ļoti specifisks uzņēmums).
Tāpat minētajā sarakstā nav virkne ar citiem specālistiem, kas ir nepieciešami IT uzņēmuma darbībā. Atkarībā no uzņēmuma lieluma un specifikas ne katram no manis tālāk minētajiem darbiem vajag atsevišķu cilvēku, bet šāds darbs ir jāpadara.
Biznesa analītiķi -- cilvēki, kas savāc un apstrāda klienta prasības, partulko tās IT valodā, arhitekti un dizaineri -- cilvēki, kas uzprojektē šīm prasībām atbilstošu sistēmu. Un tikai tad nāk kārta programētājiem -- tiem, kas rada pašu produktu.
Un nedrīkst aizmirst arī dokumentētājus -- cilvēkus, kas raksta lietotāju instrukcijas un ieviesējus -- cilvēkus, kas uzstāda sistēmu, un support (nezinu, kā tas būs latviski  ) -- tie kas palīdz pasūtītājam sistēmu lietot.
|
|
|
|
|
ruru
Reģistrēts kopš: 13.11.2004
Ziņojumi: 25993
|
|
Ievietots: 13. 03. 2006 [16:36]
|
support latviski būtu atbalsts 
|
|
|
|
|
Studēju & stradāju
Viesis
|
|
Ievietots: 14. 03. 2006 [09:41]
|
Piedāvaju vēl vienu, "nesaķemmētu" viedokli.
Ja maģistra programmā ietilpstošos kursus uztver kā iespēju salīdzināt savu pieredzi ar akadēmisko informāciju konkrētajā nozarē, tad viss ir OK - kaut kas jau ir zināms, kaut kas tiek uzzināts no jauna - vai nu no pasniedzēja stāstītā, vai arī, veicot patstāvīgas literatūras studijas.
Ja ir vēlme pēc kaut kā pavisam jauna, nedzirdēta, atliek secināt, ka cilvēks iepriekš nemaz nemaz nav interesējies par šo sfēru (domāju, ka bakalaura studiju laikā ir jābūt ieliktiem pamatīgiem pamatiem).
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 01. 04. 2006 [17:35]
|
Ja profesors Podnieks ziņojumu rakstītu marta beigās, viņš noteikti informētu, ka specializācijas jau tiek īstenotas kopš 2005.g. rudens un studentiem būs "jāņem" stipri lielāks obligāto kursu kopums, kas sastāvēs ne tikai no A daļas kursiem. Šie kopumi atšķirsies CS, SE, IS, IT un CE specializācijās. Pieminētās CE specializācijas kursi arī būs gatavi tad, kad studentiem būs jāizdara izvēle. Computer Engineering (Datoru inženierija) kā reizi ietvers iegulto sistēmu programmēšanu un citādas ar "dzelžu" programmēšanau saistītas lietas.
Viss rakstītais pilnā mērā attiecas tikai uz pašreizējā pirmā kursa studentiem, bet nav aizliegts arī pārējiem.
|
|
|
|
