| Autors |
Ziņojums |
|
Kārlis Podnieks
Viesis
|
|
|
|
|
Raimonds Simanovskis
Viesis
|
|
Ievietots: 26. 02. 2006 [13:44]
|
Spriežot pēc komentāriem šajā diskusijā ir dažādi viedokļi par to, kādam nolūkam tiek mācīta OO programmēšana maģistratūrā:
[list]tiek mācīts kā izlīdzinošais kurss tiem, kas bakalaura līmenī nav apguvuši programmēšanu[/list:u:aa84b7bee4]
[list]tiek mācīta OO programmēšana padziļinātā līmenī[/list:u:aa84b7bee4]
Manuprāt, vajag vienotu viedokli, kāds ir šī kursa mērķis, jo abus mērķus vienlaicīgi sasniegt neizdosies.
No darba devēju viedokļa es piekrītu, ka būtu vēlamas programmēšanas pamatiemaņas arī projektu vadītājiem un sistēmu analītiķiem, tāpēc to varētu mācīt kā izlīdzinošo kursu tiem, kas to nav apguvuši bakalaura līmenī. Tāpat arī piekrītu, ka visiem datorzinātņu maģistriem vajadzētu pamatlīmenī arī zināt SQLu, ja to nav iemācījušies bakalaura līmenī. Bet tad šādi kursi būtu arī jādefinē kā izlīdzinošie un nevis kā obligātie kursi pilnīgi visiem.
Savukārt par OO programmēšanas mācīšanu padziļinātā līmenī jau vienreiz izteicos, ka darba tirgū neviens nesagaida, ka top programmētājiem būtu maģistra izglītība un top programmētāji arī neies uz maģistratūru mācīties programmēšanu. Mēs protams varam teikt, ka būtu ļoti labi, ja to visu zinātu, bet kā jau minēju iepriekšējā komentārā ir pietiekoši daudzas citas vajadzīgas lietas, kas netiek iemācītas maģistratūrā. Industrijai nav vajadzīgi projektu vadītāji un sistēmu analītiķi, kas spēj advancēti objektorientēti programmēt, bet neprot komunicēt ar klientu un kolēģiem.
|
|
|
|
|
Valdis
Viesis
|
|
Ievietots: 27. 02. 2006 [16:40]
|
Ja nav jābaidās no studentu aizmukšanas, varbūt īpaša politika varētu būt katrā teorētiskā kursā izmantot citu programmēšanas valodu.
Tā atrisinātu to, ka kādā ("izlīdzinošajā") kursā "grūti atrast ko jaunu". + uz makslīgajām valodām attiecas tie paši likumi, kas uz dabīgajām - vairāku valodu zināšana (kaut vai pamatlīmenī) tikai palīdz.
|
|
|
|
|
Kārlis Podnieks
Viesis
|
|
Ievietots: 27. 02. 2006 [16:55]
|
Citēju nopietna darba devēja viedokli:
http://www.gradetools.com/h/p/exigen.htm
Jāmāca vairākas programmēšanas valodas (mācot tikai vienu, sevišķi - Java, rodas maldīga pārliecība, kas "neko vairāk nevajag").
|
|
|
|
|
Alvils
Viesis
|
|
Ievietots: 03. 03. 2006 [11:38]
|
Bieži vien sastopos ar "programmētājiem", kas, kaut cik sekmīgi nokārtojuši augstskolas priekšmetus, kuros jāuzraksta pāris Pascal programmiņas, un patstāvīgi apguvuši, piemēram, PHP, paniski baidās no "īstajām" valodām - C/C++/utt., uzskatot, ka tās esot "sarežģītas", "nemodernas", u.c.
Manuprāt, problēma rodas tur, ka, apgūstot augsta līmeņa valodas (to pašu PHP, Java, arī SQL, starp citu (kopā ar visiem palīglīdzekļiem - Oracle PL/SQL u.c.), tā arī īsti neizprot, kā darbojas dators un kā PATIESĪBĀ darbojas viņu rakstītās programmas. Tad nākas saskarties ar tādiem brīnumiem, kā procesoru ātrdarbības salīdzinājums, izmantojot .NET vai Java programmas, paziņojumi, ka mūsdienu procesori peldošā komata operācijas izpildot ātrāk, kā veselo skaitļu operācijas (tas jau nekas, ka "iekšpusē" Java arī veselos skaitļus apstrādā kā peldošā komata) u.c.
Ir jāmāca vairākas valodas - sākot ar vienkāršām (piemēram, 1.kursam, jo daudzi, sākot studijas un saskaroties ar dažādiem samērā sarežģītiem zemā/vidējā līmeņa valodu aspektiem, "ieciklējas" un nespēj normāli apgūt algoritmus) valodām, kā Python, un beidzot ar C - programmēšanas valodu klasiku. Jāaplūko arī modernās valodas, tomēr domāju, ka daudzas no tām vēl ir pārāk straujas attīstības periodā, līdz ar to zināšanas par šīm valodām ātri noveco.
Galvenais, ko LU jāiemāca - dažādu valodu PAMATUS, algoritmus un spēju patstāvīgi apgūt jaunas valodas/risinājumus. Kā saka - jāsagatavo reālajai dzīvei. Ja studentam būs interese, nepieciešamo viņš tālāk apgūs pats. Ja nē - jautājums: kādēļ viņš izvēlējies šo profesiju? Masveida idi**u bari - Windows pogu klikšķinātāji - jau tā Latvijā ir par lielu.
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 04. 03. 2006 [19:25]
|
Ir labi un būtiski zināt vairākas programmēšanas valodas, tikai jāņem vērā, ka to apguvei jāietver spēja pielietot jebkurā no šīm valodām vismaz primitīvi optimālus risinājumus copy/paste vietā.
Ilustrācijai varu citēt kādu programmēšanas praktiskā darba fragmentu, par kuru kāds students esot (šogad vai pagājušogad) dabūjis 8:
[code:1:5fa0eff317]
if(tskaits==5)
{
cout<<"ievadiet 1. taisnes ax+by=c parametrus"<<endl;
cout<<"ievadiet a ";cin>>a1;
cout<<"ievadiet b ";cin>>b1;
cout<<"ievadiet c ";cin>>c1;
cout<<"ievadiet 2. taisnes a2x+b2y=c2 parametrus"<<endl;
cout<<"ievadiet a2 ";cin>>a2;
cout<<"ievadiet b2 ";cin>>b2;
cout<<"ievadiet c2 ";cin>>c2;
cout<<"ievadiet 3. taisnes a3x+b3y=c3 parametrus"<<endl;
cout<<"ievadiet a3 ";cin>>a3;
cout<<"ievadiet b3 ";cin>>b3;
cout<<"ievadiet c3 ";cin>>c3;
cout<<"ievadiet 4. taisnes a4x+b4y=c4 parametrus"<<endl;
cout<<"ievadiet a4 ";cin>>a4;
cout<<"ievadiet b4 ";cin>>b4;
cout<<"ievadiet c4 ";cin>>c4;
cout<<"ievadiet 5. taisnes a5x+b5y=c5 parametrus"<<endl;
cout<<"ievadiet a5 ";cin>>a5;
cout<<"ievadiet b5 ";cin>>b5;
cout<<"ievadiet c5 ";cin>>c5;
int taisnes[5][3];
taisnes[1][1]=a1;
taisnes[2][1]=a2;
taisnes[1][2]=b1;
taisnes[2][2]=b2;
[/code:1:5fa0eff317]
Es, protams, saprotu, ka tas ir 1.kurss un ja cilvēks līdz tam nav programmējis, viņš neorientējas, taču atzīme "ļoti labi" par programmu ar šāda tipa kodu (citētais ir absolūti tipisks piemērs) šķiet mulsinoša - vai tiešām masīvu un ciklu darbību apgūšana nāk tik vēlu?
Neesmu ne mācībspēks, ne FMF students - nezinu, kāda ir situācija ar tādām apmācības sadaļām kā kaut kas līdzigs programmēšanas disciplīnai un praktiskai algoritmu pielietošanai.
Tāpēc varu tikai piebilst, ka pēc šī piemēra izskatās, ka varētu būt lielas problēmas sakabē programmēšanas teorijai ar praksi.
[/code]
|
|
|
|
|
Girts
Viesis
|
|
Ievietots: 09. 03. 2006 [16:08]
|
|
Piekriitu Raimonda Simanovska rakstiitajam, ka nav jeegas ljoti padziljinaati maaciit kaadu no valodaam, jo macaamais materiaals ir ljoti plashs un to visu aptvert taapat nav iespeejams. Varbuutiiba ka konkreetaas padziljinaataas apmaaciibas apakshteema buus tieshi taa ko visi taa gada beidzeeji varees pielietot darba vietaa nav paaraak liela, liidz ar ko sanaak taada bezjeedziiga teorijas apguushana bez iespeejas pielietot to praksee. Varbuut vairaak vajadzeetu fokuseeties uz arhitektuuras iespeejaam un populaaraakiem risinaajumiem konkreetaas valodaas vai valodu saimees
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 01. 04. 2006 [18:30]
|
Pašreizējā bakalaurantūras studiju programmā ir divi apjomīgi obligāti programmēšanas kursi. Pirmajā gadā - C++, ceturtajā - Java. Es te nepieminu vairākus izvēles kursus.
Obligātie programmēšanas kursi ietver lekcijas, laboratorijas darbus un praktiskos darbus. Gan laboratorijas, gan praktiskie darbi notiek docētāja vadībā tik lielās grupās, cik ietilpst datoru auditorijā, t.i., 25-30.
Par "studiju zemo intensitāti".
2-3 lekcijas dienā nozīmē 20-30 stundas nedēļā. Normāla studiju slodze ir 40 studenta darba stundas nedēļā, no kurām apmēram pusei ir jābūt studenta patstāvīgam darbam. Ārvalstu augstskolās nav citādi. Cita lieta - vai katrs mūsu students ir sastopams lekcijās un ko viņš dara patstāvīgā darba stundās?
|
|
|
|
|
Pēteris Lediņš
Viesis
|
|
Ievietots: 12. 04. 2006 [15:51]
|
|
Par "studiju zemo intensitāti".
2-3 lekcijas dienā nozīmē 20-30 stundas nedēļā. Normāla studiju slodze ir 40 studenta darba stundas nedēļā, no kurām apmēram pusei ir jābūt studenta patstāvīgam darbam. Ārvalstu augstskolās nav citādi. Cita lieta - vai katrs mūsu students ir sastopams lekcijās un ko viņš dara patstāvīgā darba stundās?
Tas, kā ir domāts ir viena lieta, otra lieta ir kā sanāk - bakalauros vidējā atzīme man bija ap 9.5 (kāds tautitis no Anglijas jau teica par inflāciju), strādāju no pirmā kursa. Sāku strādāt, jo nebija īsti ko darīt mājās. (1) Varbūt arī ir domāts par baigo slodzi, bet reāli nekas tāds netiek prasīts.
Man patīk štatu augstskolas, kur mūsējie ņem 3 priekšmetus un tad viņiem nekam vairs nav laika - iedomājieties, trīs priekšmeti un katrā priekšmetā kaut kas jādara.
Kā ir ar divām programmām? Piemēram, esmu dzirdējis tādu jēdzienu kā ``secondary major''. Vai Latvijā nekas tāds nav iespējams? Skat. (1) - būtu labprāt nestrādājis.
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 18. 10. 2006 [19:19]
|
Piekrītu tiem kas saka kad programmētājam jāzin daudz valodas un šeit arī obligāti vaidzētu zināt ASM valodu (priekš parasto mikreņu 8bit programmēšanas) un vienu no HDL valodām (ar ko FPGA mikrenes programmē) un tad vēl lietderīgi būtu zināt elektroniku kā tādu, un lai cilvēks varētu izveidot programmu kādā X sfērā viņam arī būs šī sfēra jāpārzin ar to es gribu teikt kad programmētājam ir jābūt cilvēkam, kas ir spējīgs iemācītes jebko! vārda tiešākajā nozīmē, jo ja liks izveidot programmu kādā fizikas sfērā tad būs jāmācās tā fizika! vai girbēs kādu robotu uztaiīt tad tur ir arī bišķi fizika + mehānika un tā tālāk! reāli ir tā kad visu iemācīties nevar tādēļ ir jāizvēlās kāds konkrēts virziens nozare kurā tad tas programmētājs elektkroniķis utt arī darbosies. un šāds multi speciālists pagaidām nevar izmācītes nevienā no augstskolām ! Mans mērķis ir par tādu ļūt vienā šaurā sfērā (robotu tehnoloģijas)! tādēļ es mācos patstāvīgi no interneta angļu valodā! jo nekur šitik plašu spektu neviens nemāca!
Griebētu teikt kad vaig likt mācību literatūru internetā lai cilvēki kuriem pēkšņi ievāigās zināšanas programmēšanā var arī iemācites to programmēšanu ar kvalitātivas litratūras palīdzibu, bez maksas Latviešu valodā.
Es esu spiests mācītes angļu valodā un pilnībā nepārzinu latviešu valdās terminaloģiju šajās daudzajās sfērās (es pamazām pārvēršos par ANGLI 
Ja runā par darba devējiem tad viņiem pašiem vaidzētu ņemt piemēru no ārzemju firmām, kas liek pamācošu litreratūru savās mājaslapās un netieši apmāca cilvēkus un veido visādus hoby projektus lai ieinteresētu un motivētu mācīties jauniešus tieši viņu sfēru un tur konkurence ir liela.
|
|
|
|
