| Autors |
Ziņojums |
|
Viesis
|
|
Ievietots: 07. 12. 2012 [18:32]
|
Sveiki,
Rosinātu padomāt par esošo uzņemšanas kritēriju maiņu Tiesību zinātnes bakalauriem. Tā kā konkurss uz budžeta vietām ir liels, varbūt der apsvērt iestājpārbaudījumu atjaunošanu un kombinēt to rezultātu ar CE rezultātiem?
Turklāt esošā situācija, kurā tiek ņemta vērā vidējā atzīme (nevis eksāmens!) vēsturē un matemātikā, manuprāt, nav loģiska, jo centrālais eksāmens matemātikā jau vairākus gadus ir obligāts, savukārt atzīmju izlikšanas principi katrā skolā un pie dažādiem skolotājiem mēdz būt pat ļoti atšķirīgi - kas pie viena dabū 6, par to pašu pie cita - 8 un otrādi.
Ir viedokļi?
|
|
|
|
|
lauva
Viesis
|
|
Ievietots: 07. 12. 2012 [19:21]
|
|
"Viesis" rakstīja:
Sveiki,
Rosinātu padomāt par esošo uzņemšanas kritēriju maiņu Tiesību zinātnes bakalauriem. Tā kā konkurss uz budžeta vietām ir liels, varbūt der apsvērt iestājpārbaudījumu atjaunošanu un kombinēt to rezultātu ar CE rezultātiem?
Turklāt esošā situācija, kurā tiek ņemta vērā vidējā atzīme (nevis eksāmens!) vēsturē un matemātikā, manuprāt, nav loģiska, jo centrālais eksāmens matemātikā jau vairākus gadus ir obligāts, savukārt atzīmju izlikšanas principi katrā skolā un pie dažādiem skolotājiem mēdz būt pat ļoti atšķirīgi - kas pie viena dabū 6, par to pašu pie cita - 8 un otrādi.
Ir viedokļi?
Iestājpārbaudījumi, intervijas utt., kas ir normāla prakse ārzemēs, varētu būt viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā atsijāt nejaušos studentus, kas labi noliek tos dažus CE un iegūst tiesības kandidēt visur pēc kārtas, bet beigās izrādās, ka nemaz īsti attiecīgā joma neinteresē. Tad studētgribētājiem būtu pašiem jāiegulda papildus mērķtiecīgāks darbs pie iestāšanās, kas noteikti novestu pie kvalitatīvāka, motivētāka studentu kontingenta. Diemžēl pie esošās situācijas, kad naudas dēļ tiek uzņemts tik milzīgs studentu skaits, augstskolām acīmredzot nav ne resursu, ne vēlēšanās rīkot papildus pārbaudījumus studētgribētājiem.
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 11. 12. 2012 [00:57]
|
|
"lauva" rakstīja:
Diemžēl pie esošās situācijas, kad naudas dēļ tiek uzņemts tik milzīgs studentu skaits, augstskolām acīmredzot nav ne resursu, ne vēlēšanās rīkot papildus pārbaudījumus studētgribētājiem.
Jā, taču, piemēram, online testu izveidot, kur automātiski izlabo atbildes (piem. uzdodot to kārtot kādā no datorklasēm), diez vai prasītu īpašu piepūli, bet ieguvums būtu liels, arī no valstiskā viedokļa. Šobrīd ir tā, ka tas, kurš netiek budžetā juristos (ar vidēji salīdzinoši augstiem rezultātiem CE), varbūt aizies uz budžetu kaut kur citur, kamēr kopējais kvalitātes līmenis pašā JF tomēr kritīsies (uzņemot principā visus, kas maksā).
Pavisam viegli labojams būtu kritērijs par vidējām atzīmēm, vienkārši tos aprēķina formulā aizstājot ar CE rezultātiem, kas ir objektīvāks rādītājs (tāda jau galu galā ir viena no CE funkcijām -kalpot par kritēriju uzņemšanai).
|
|
|
|
|
Aaaa
Viesis
|
|
Ievietots: 02. 01. 2013 [19:41]
|
Jap. Piekrītu, ka nav labi kā ir. Esmu no tā gada, kur uzņēma pēc CE rezultātiem un dažām atzīmēm.
Pirmkārt, runājot par godīgumu un vienlīdzību... Pēc pirmās rotācijas paskatījos rezultātus - kas izlidojis no budžeta un kas iekļuvis. Nu nav īsti normāla situācija, ka dažs budžetnieks izlido no budžeta un nokrītas uz saraxta beigu galu galā ar vidējo atzīmi 5,.. Nu zinu, ka gudri cilvēki, kas tiešām pieraduši mācīties, tik viegli un zemu nekrīt.. Protams, te runa iet arī par individuālu veiksmi vai neveiksmi, bet budžetnieku nomaiņa bija diezgan pamatīga. Pieļauju, ka šī sistēma krietni palīdz haļavčikiem un cilvēkiem ar viegli ietekmējamiem priekšmetu skolotājiem kā arī lauku skolu, kurās prasības bieži vien ir zemākas nekā piem. ģimnāzijās, skolēniem. Ok, otrajā gadā šajā ziņā viss nostabilizējas un budžetā tiek tie, kas pelnījuši bet kā ar tiem, kuri netika budžetā tikai dēļ haļavčikiem un kuriem nepietika naudas lai nostudētu to vienu gadu?
Nākamais. Es nezinu, vai tā pasniedzēji saka katru gadu vai nē, bet jebkurā gadījumā jau 2 pasniedzēji mūs ir atzinuši par dumjāku kursu nekā bija iepriekšējie (kas iekļuva skolā ar testu) 
|
|
|
|
|
Zaļā varde
Viesis
|
|
Ievietots: 02. 01. 2013 [22:42]
|
"Aaaa" rakstīja:
Es nezinu, vai tā pasniedzēji saka katru gadu vai nē, bet jebkurā gadījumā jau 2 pasniedzēji mūs ir atzinuši par dumjāku kursu nekā bija iepriekšējie (kas iekļuva skolā ar testu)
Neķer kreņķi. Gan jau par pašiem tagadējiem pasniedzējiem studiju laikos teica, ka viņi ir dumjāki par iepriekšējiem studentiem. Tas vienkārši pieder pie studiju procesa. Un kā redzi - otrais kurss jau pamazām visu saliek savās vietās.
|
|
|
|
|
M.
Viesis
|
|
Ievietots: 03. 01. 2013 [14:43]
|
|
Savulaik iestājos LU JF, nokārtojot 3 eksāmenus. Atbalstu variantu, ka ir jānokārto eksāmeni. Testā var uzminēt atbildi, vai arī var paveikties atzīmēt uz dullo atbildi, kas pareiza. Mēs rakstījām sacerējumu par tiesību tēmu un nokārtojām mutisku eksāmenu tiesību pamatos, kā arī rakstisku/mutisku eksāmenu svešvalodā. Pilnīgi piekrītu tam, ka dažādās skolas zināšanu novērtējums atšķiras. Rīgas centra skolās (vismaz manā mācību laikā) vērtēja stingrāk. Domāju, ka pārrunas-intervija + eksāmeni ir labākais variants tam, lai augstskolā uzņemtu spējīgākos un motivētākos studentus, nevis nejaušos garāmgājējus un tos, kas stājas vienlaikus n-tajās fakultātēs (ka tik kaut kur iestāties - nav mērķa studēt ko vienu, konkrētu, izvēlas studēt studēšanas pēc).
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 03. 01. 2013 [15:26]
|
 Neviena sistēma nav pilnībā muļķudroša. No tiem centīgākajiem zubrītājiem parasti nemaz neiznāk talantīgākie juristi, skolotāji, ārsti, zinātnieki, utt. Pašreizējā sistēma rada problēmas galvenokārt pirmajā kursā, kad pasniedzējiem jātiek galā (un viņi diemžēl to nespēj)ar lielu nemotivētu studentu baru. Kamēr LU būs ieinteresēta uzņemt lielu maksas studentu skaitu, nekas nemainīsies.
|
|
|
|
