"Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un sabiedrības atņirgtie zobi.
| Autors |
Ziņojums |
|
Alise
Viesis
|
|
Ievietots: 27. 09. 2012 [13:10]
|
Kopumā mans viedoklis ir balstīts uz šo rakstu un tā komentāriem: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/43738…
Vispirms, lūdzu, paklausieties mūsu ministres Viņķeles skaidrojumu par šo grāmatu un jūs sapratīsiet, kāds ir galvenais grāmatas mērķis. Manuprāt, pilnīgi atbalstāmi un apsveicami.
Kā jau lielākā daļa zina, plašu ažiotāžu ir izsaucis lēmums par grāmatu «Diena, kad Kārlis bija Karlīna» un «Diena, kad Rūta bija Rihards», kā arī par metodisko materiālu pedagogiem «Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm» ieviešanu pirmsskolas izglītības mācību materiālos. Tad nu par to arī šīsdienas raksta tēma.
Rodas sekojošs jautājums - kādēļ tāda brēka no sabiedrības puses? Tam varētu būt vairāki skaidrojumi, taču viens no tiem - neizpratne par dzimtes nozīmi un, iespējams, neveiksmīgs grāmatas nosaukums, ko ieteiktu mainīt, jo nezinošiem cilvēkiem tas raisa asociācijas ar dzimuma maiņu, kas nav šo grāmatu fokuss. Šo rakstu esmu veltījusi tam, lai izskaidrotu, kādus plusus dotu šādu materiālu ieviešana mācību vidē, un vēl jo vairāk - ko tas dotu mūsu sabiedrībai.
Tātad, vispirms sāksim ar to, kas ir dzimte un kas ir dzimums. Kā jau visiem zināms, terminu "dzimums" izmanto, lai apzīmētu bioloģisko piederību vīriešu vai sieviešu kārtai, par pamatu ņemot ģenitāliju atšķirības. Turpretim, termins "dzimte" apzīmē sociālās lomas, uzvedību, pienākumus u.tml., kas konkrētajā kultūrā tiek piedēvēti sievietēm un vīriešiem, proti, dzimte ir sociālais konstrukts. Nereti šis sociālais konstrukts tiek būvēts uz bioloģisko atšķirību pamata, piemēram, tā kā sieviete iznēsā bērnu, tad viņas pienākums ir rūpētas gan par bērnu, gan par mājsaimniecību, bet, tā kā vīrietis šajā procesā ir mazāk iesaistīts, tad par viņa pienākumu izvirzās ģimenes aprūpēšana finansiālā sfērā. Lūk, šis ir tāds klasisks piemērs, lai parādītu, kā uz bioloģisko atšķirību pamata tiek būvētas sociālās atšķirības, tai skaitā, atšķirīga pieeja darba tirgum, interešu sfērām utt. Daudzas no šīm lietām sekojoši rada problēmu - dzimumu nevienlīdzību. Mūsu valstī šī problēma, protams, ne tuvu nav tik izteikta kā Arābu valstīs, bet pastāv zināmas atšķirības arī šeit. Piemēram, sievietēm ir grūti ieiet vīriešu darba sfērās un otrādi; ģimenēs rodas nesaskaņas par pienākumu sadali; cilvēki tiek diskriminēti dēļ viņu vēlmēm un pasaules redzējuma, jo tas it kā neatbilst viņu dzimumam; atšķirīgi uzskati par to, kurš ir atbildīgs par kontracepciju un abortiem; vardarbība mājsaimniecībā, kas balstīta uz dzimumjautājumiem utt.. Pārsvarā visas šīs lietas savā būtībā ir cieši saistītas ar mūsu izpratni par dzimtes jautājumiem, to sasaisti ar dzimumu. Un vai šīs problēmas nebūtu vērts risināt? Lūk, šī grāmata ir lielisks rīks, lai mēs izaudzinātu labāku sabiedrību, krietni tolerantāku daudzos jautājumos un dzīves sfērās. Vēlos oponēt izvirzītajai kritikai par to, ka šī grāmata sagrautu bērnu identitāti un individualitāti, manuprāt, tieši pretēji - tā palīdzētu to formēt. Nav nekā slikta, ja puikas spēlējas ar lellēm un meitenes ar mašīnām, tas uzreiz nesagrauj viņu identitāti. Redziet, šādas lietas nākotnē palīdzētu radīt arī skolas kā daudz labvēlīgāku vidi, kurā jaunieši viens par otru neņirgātos tādēļ, ka it kā intereses nesakrīt ar dzimumu. Nav nekā slikta, ja puisis interesējas par ēst gatavošanu un meitene par amatniecību (šeit uzsvaru lieku uz mājturības stundām un faktu, ka daudzās skolās meitenēm un puišiem nav iespējas izvēlēties - iet uz mājturību vai amatniecību, proti, sadalījums tiek veikts uz dzimuma pamata), kā arī tas, ka vīrietis ir frizieris vai sieviete celtniece, uzreiz nenozīmē, ka viņiem ir problēmas ar seksuālo orientāciju vai greiza izpratne par to, kādai/kādam jābūt sievietei/vīrietim. Mūsu sabiedrībā akūti pietrūkst tolerances vienam pret otru, un šādi mācību materiāli palīdzētu gūt šo toleranci dzimumsocialitātes jautājumos. Vēlos aicināt tautu domāt pozitīvi un ārpus "kastītes", saskatīt plusus, ko šādi mācību materiāli sniegs. Tas, ka liela daļa no jums uzskata, ka šādas grāmatas traumēs bērna psihi un individualitāti, ir visnotaļ nepamatoti. Ļoti daudzos gadījumos tieši jūs, mani dārgie sabiedrības locekļi, esat tie, kas traumē bērna individualitāti, apspiežot viņa intereses un vēlmes, jo, jūsuprāt, tas neatbilst viņu dzimumam. Lūdzu, nejauciet šeit iekšā reprodukcijas un seksuālās orientācijas jautājumus, jo ne par to ir šīs grāmatas (tiesa gan, šīs tēmas šeit esmu aizskārusi, jo tās parādās komentāros). Šīs grāmatas ir par dzimtes lomām, pienākumiem, vērtībām, uzvedību un to SOCIĀLO dabu, jo neviens no dzimtes komponentiem nav dabisks vai bioloģiski noteikts - tas viss ir sociāli radīts un kultūrspecifisks produkts. Būsim toleranti, mācīsimies saprast, ka cilvēki ir dažādi. Un ņemsim vērā faktu, ka šīs grāmatas tikai palīdzēs bērniem izprast dzimtes un dzimuma jautājumus, un ja viņi nākotnē vēlēsies domāt savādāk, nekā šajās grāmatās informācija ir pasniegta, tad tā būs viņu izvēle. Tas nevis graus identitāti, bet gan paplašinās redzes loku un palīdzēs mūsu sabiedrībai kļūt atvērtākai un cienošākai, nevis tādai, kāda tā lielā mērā ir tagad - gatava uzbrukt visiem, kas domā savādāk.
|
|
|
|
|
Gikka
Viesis
|
|
Ievietots: 27. 09. 2012 [22:28]
|
|
Ļoti pozitīvi izskaidrojošs komentārs. Pilnīgi pievienojos. Arī tam, ka nosaukums nav pārāk veiksmīgs, jo mūsu homofobiskajā sabiedrībā, diemžēl, jebkāds mazākais mājiens par seksualitātes tēmu (par ko grāmatiņā pat runa īsti nav) uzreiz uzjunda naida vilni. Diemžēl, pat, ja tēma būtu " Kad Rihards bija zaķis" - ar domu, ka bērns iztēlojas sevi zaķa lomā- uzreiz radītu vienīgās asociācijas, ka burkāns ir dzimumloceklis etc. Tāpēc arī - varbūt aizliedzam arī svētkos bērnudārzā pārģērbties par pīlēniem, vilkiem un vāverēm- sak, ka tik tā identitāte nesajūk un bērns par zoofīlu nekļūst....
|
|
|
|
|
Karlīna
Viesis
|
|
Ievietots: 19. 11. 2012 [12:09]
|
"Alise" rakstīja:
Kopumā mans viedoklis ir balstīts uz šo rakstu un tā komentāriem: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/43738…
Vispirms, lūdzu, paklausieties mūsu ministres Viņķeles skaidrojumu par šo grāmatu un jūs sapratīsiet, kāds ir galvenais grāmatas mērķis. Manuprāt, pilnīgi atbalstāmi un apsveicami.
Kā jau lielākā daļa zina, plašu ažiotāžu ir izsaucis lēmums par grāmatu «Diena, kad Kārlis bija Karlīna» un «Diena, kad Rūta bija Rihards», kā arī par metodisko materiālu pedagogiem «Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm» ieviešanu pirmsskolas izglītības mācību materiālos. Tad nu par to arī šīsdienas raksta tēma.
Rodas sekojošs jautājums - kādēļ tāda brēka no sabiedrības puses? Tam varētu būt vairāki skaidrojumi, taču viens no tiem - neizpratne par dzimtes nozīmi un, iespējams, neveiksmīgs grāmatas nosaukums, ko ieteiktu mainīt, jo nezinošiem cilvēkiem tas raisa asociācijas ar dzimuma maiņu, kas nav šo grāmatu fokuss. Šo rakstu esmu veltījusi tam, lai izskaidrotu, kādus plusus dotu šādu materiālu ieviešana mācību vidē, un vēl jo vairāk - ko tas dotu mūsu sabiedrībai.
Tātad, vispirms sāksim ar to, kas ir dzimte un kas ir dzimums. Kā jau visiem zināms, terminu "dzimums" izmanto, lai apzīmētu bioloģisko piederību vīriešu vai sieviešu kārtai, par pamatu ņemot ģenitāliju atšķirības. Turpretim, termins "dzimte" apzīmē sociālās lomas, uzvedību, pienākumus u.tml., kas konkrētajā kultūrā tiek piedēvēti sievietēm un vīriešiem, proti, dzimte ir sociālais konstrukts. Nereti šis sociālais konstrukts tiek būvēts uz bioloģisko atšķirību pamata, piemēram, tā kā sieviete iznēsā bērnu, tad viņas pienākums ir rūpētas gan par bērnu, gan par mājsaimniecību, bet, tā kā vīrietis šajā procesā ir mazāk iesaistīts, tad par viņa pienākumu izvirzās ģimenes aprūpēšana finansiālā sfērā. Lūk, šis ir tāds klasisks piemērs, lai parādītu, kā uz bioloģisko atšķirību pamata tiek būvētas sociālās atšķirības, tai skaitā, atšķirīga pieeja darba tirgum, interešu sfērām utt. Daudzas no šīm lietām sekojoši rada problēmu - dzimumu nevienlīdzību. Mūsu valstī šī problēma, protams, ne tuvu nav tik izteikta kā Arābu valstīs, bet pastāv zināmas atšķirības arī šeit. Piemēram, sievietēm ir grūti ieiet vīriešu darba sfērās un otrādi; ģimenēs rodas nesaskaņas par pienākumu sadali; cilvēki tiek diskriminēti dēļ viņu vēlmēm un pasaules redzējuma, jo tas it kā neatbilst viņu dzimumam; atšķirīgi uzskati par to, kurš ir atbildīgs par kontracepciju un abortiem; vardarbība mājsaimniecībā, kas balstīta uz dzimumjautājumiem utt.. Pārsvarā visas šīs lietas savā būtībā ir cieši saistītas ar mūsu izpratni par dzimtes jautājumiem, to sasaisti ar dzimumu. Un vai šīs problēmas nebūtu vērts risināt? Lūk, šī grāmata ir lielisks rīks, lai mēs izaudzinātu labāku sabiedrību, krietni tolerantāku daudzos jautājumos un dzīves sfērās. Vēlos oponēt izvirzītajai kritikai par to, ka šī grāmata sagrautu bērnu identitāti un individualitāti, manuprāt, tieši pretēji - tā palīdzētu to formēt. Nav nekā slikta, ja puikas spēlējas ar lellēm un meitenes ar mašīnām, tas uzreiz nesagrauj viņu identitāti. Redziet, šādas lietas nākotnē palīdzētu radīt arī skolas kā daudz labvēlīgāku vidi, kurā jaunieši viens par otru neņirgātos tādēļ, ka it kā intereses nesakrīt ar dzimumu. Nav nekā slikta, ja puisis interesējas par ēst gatavošanu un meitene par amatniecību (šeit uzsvaru lieku uz mājturības stundām un faktu, ka daudzās skolās meitenēm un puišiem nav iespējas izvēlēties - iet uz mājturību vai amatniecību, proti, sadalījums tiek veikts uz dzimuma pamata), kā arī tas, ka vīrietis ir frizieris vai sieviete celtniece, uzreiz nenozīmē, ka viņiem ir problēmas ar seksuālo orientāciju vai greiza izpratne par to, kādai/kādam jābūt sievietei/vīrietim. Mūsu sabiedrībā akūti pietrūkst tolerances vienam pret otru, un šādi mācību materiāli palīdzētu gūt šo toleranci dzimumsocialitātes jautājumos. Vēlos aicināt tautu domāt pozitīvi un ārpus "kastītes", saskatīt plusus, ko šādi mācību materiāli sniegs. Tas, ka liela daļa no jums uzskata, ka šādas grāmatas traumēs bērna psihi un individualitāti, ir visnotaļ nepamatoti. Ļoti daudzos gadījumos tieši jūs, mani dārgie sabiedrības locekļi, esat tie, kas traumē bērna individualitāti, apspiežot viņa intereses un vēlmes, jo, jūsuprāt, tas neatbilst viņu dzimumam. Lūdzu, nejauciet šeit iekšā reprodukcijas un seksuālās orientācijas jautājumus, jo ne par to ir šīs grāmatas (tiesa gan, šīs tēmas šeit esmu aizskārusi, jo tās parādās komentāros). Šīs grāmatas ir par dzimtes lomām, pienākumiem, vērtībām, uzvedību un to SOCIĀLO dabu, jo neviens no dzimtes komponentiem nav dabisks vai bioloģiski noteikts - tas viss ir sociāli radīts un kultūrspecifisks produkts. Būsim toleranti, mācīsimies saprast, ka cilvēki ir dažādi. Un ņemsim vērā faktu, ka šīs grāmatas tikai palīdzēs bērniem izprast dzimtes un dzimuma jautājumus, un ja viņi nākotnē vēlēsies domāt savādāk, nekā šajās grāmatās informācija ir pasniegta, tad tā būs viņu izvēle. Tas nevis graus identitāti, bet gan paplašinās redzes loku un palīdzēs mūsu sabiedrībai kļūt atvērtākai un cienošākai, nevis tādai, kāda tā lielā mērā ir tagad - gatava uzbrukt visiem, kas domā savādāk.
Vai, pasē rakstot "dzimums", mēs tiešām domājam tikai par ģenitāliju atšķirībām.Vai arī tikai par gramatiku? Nu, nē taču! Gender ir sociāla konstrukcija, bet tā pamatā tomēr dzimumu bioloģiskās atškirības. Tas, ka cilvēks ir biosociāla būtne, ir skaidrs jau diezgan sen. Cilvēka biosociālo raksturojumu latviešu valodtomēr ietver jēdziens "dzimums".
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 19. 11. 2012 [12:18]
|
Vai, pasē rakstot "dzimums", mēs tiešām domājam tikai par ģenitāliju atšķirībām? Vai arī tikai par gramatiku? Nu, nē taču! Gender ir sociāla konstrukcija, bet tā pamatā tomēr dzimumu bioloģiskās atškirības. Tas, ka cilvēks ir biosociāla būtne, ir skaidrs jau diezgan sen. Cilvēka biosociālo raksturojumu latviešu valodā tomēr ietver jēdziens "dzimums".
Piekrītu:
Cilvēka būtību reducēt uz gramatiku ir primitīvi.
Vismaz lietuviešu valodā gender butiski netulko, arī krievu, franču un spāņu valodā automātiski netulko, un tam ir iemesli, ja cilvēks grib saprast, par ko ir runa.
Kāpēc latviešu valodā cilvēka dzimuma vietā pēkšņi panesusies dzimte...
|
|
|
|
|
Simona de
Viesis
|
|
Ievietots: 19. 11. 2012 [12:53]
|
Ja Bovuāru tagad tulkotu angliski, tad sanāktu "The Second Gender" un "Otrā dzimte"?
Tas gan būtu stulbums. Bovuāras teksts taču nebija par ģenitālijām, vismaz ne pirmkārt par ģenitālijām.
|
|
|
|
|
EV
Viesis
|
|
Ievietots: 11. 12. 2012 [12:39]
|
|
kādēļ Universitātes forumā tiek popularizēts pseidozinātniskums?
|
|
|
|
|
Māra_
Viesis
|
|
Ievietots: 03. 01. 2013 [10:46]
|
|
"EV" rakstīja:
kādēļ Universitātes forumā tiek popularizēts pseidozinātniskums?
Kādēļ Tu diskusijā neiesaisties konstruktīvi un nepiedāvā savu viedokli? Piemēram, kāpēc uzskati, ka pseidozinātniskums un kāda būtu zinātniska attieksme pret šo jautājumu. Citādi tagad sanāk, ka Tu atnāci, atstāji čupiņu un aizgāji.
|
|
|
|
|
3737333673
Viesis
|
|
Ievietots: 15. 01. 2013 [21:21]
|
|
"Māra_"]
[quote="EV" rakstīja:
kādēļ Universitātes forumā tiek popularizēts pseidozinātniskums?
Kādēļ Tu diskusijā neiesaisties konstruktīvi un nepiedāvā savu viedokli? Piemēram, kāpēc uzskati, ka pseidozinātniskums un kāda būtu zinātniska attieksme pret šo jautājumu. Citādi tagad sanāk, ka Tu atnāci, atstāji čupiņu un aizgāji.
Kāds var būt zinātniskums, ja netiek ņemta vērā cilvēka psiholoģiskā attīstība dažādos vecumos?
|
|
|
|
|
EV
Viesis
|
|
Ievietots: 17. 01. 2013 [20:59]
|
|
"Māra_"]
[quote="EV" rakstīja:
kādēļ Universitātes forumā tiek popularizēts pseidozinātniskums?
Kādēļ Tu diskusijā neiesaisties konstruktīvi un nepiedāvā savu viedokli? Piemēram, kāpēc uzskati, ka pseidozinātniskums un kāda būtu zinātniska attieksme pret šo jautājumu. Citādi tagad sanāk, ka Tu atnāci, atstāji čupiņu un aizgāji.
Zinātnisku atbildi ir formulējis urbānais antropologs un ne tikai Franks Salters:
"What can be done to prevent departments of gender studies from teaching as true what is known to be false! As a result real damage is being done to the knowledge of generations of students and to the nation’s political culture".
Plašāk lasīt Austrālijas intelektuālajā žurnālā Quadrant rakstus ""The War against Human Nature: Gender Studies" un "The War Against Human Nature in the Social Sciences "(http://www.quadrant.org.au/magazine/issue/2012/7-8/the-war-against-human-nature-ii-gender-studies-part-1); ( http://www.quadrant.org.au/magazine/issue/2012/6/the-war-against-human-nature-in-the-social-sciences )
Ir arī citi gabali, protams!
|
|
|
|
|
kaķis uz akmens
Viesis
|
|
Ievietots: 05. 02. 2013 [21:09]
|
|
kāpēc šis pamācošais teksts ir publicēts universitātes forumā? ne jau studenti un izglītoti cilvēki masveidā bļaustījās (un joprojām bļaustās) par tām grāmatiņām.
|
|
|
|