| Autors |
Ziņojums |
|
nesapratis
Viesis
|
|
Ievietots: 20. 06. 2012 [22:57]
|
"revalds" rakstīja:
"Kristīne" rakstīja:
Jau gandrīz gadu skaidri zinu, ka vēlos studēt tieši angļu filoloģiju, jo mani interesē tieši valoda kā tāda, nevis valodas pielietošana.
Bet ir vēl daudzi jautājumi, uz kuriem neesmu radusi atbildes.
1. Kā ir ar iespēju tikt budžeta grupā? Ar kādiem eksāmenu līmeņiem ir cerība iekļūt šajā grupā? Un ja nu es tomēr netieku, tad cik liela varbūtība ir iekļūt, piem., 2. kursā (cik noprotu, rotācijas princips pastāv)?
2. Tikai nesen uzzināju svarīgu faktu - to, ka lekcijas notiek angļu valodā un tas manī raisīja pamatīgas pārdomas. Cik viegli vai grūti ir `aprast` ar šo faktu un vai pasniedzēji (arī kursa biedri) ir saprotoši un izpalīdzīgi un paskaidro, ja kaut kas tomēr nav skaidrs?
3. Kādas ir nākotnes perspektīvas? Cik noprotu, tikai ar bakalauru es neesmu nekas, vai tiesa?
4. Kas vēl būtu tāds, kas man (kā topošajai studentei) būtu jāzin?
Un būtu jauki arī dzirdēt vienkārši subjektīvus viedokļus - tie reizēm ir tie labākai!
Paldies jau iepriekš ikkatram, kas veltīs mirkli sava dārgā laika, lai viestu manī skaidrību.
Direktore cilvēks, kam nekad nav laika, kura īpaši nevēlās uzņemties atbildību par studiju daļas pieļautajām kļūdām. Direktore nevēlās risināt studentu problēmas, bet gan norāda tikai uz studentu kļūdām, kaut arī daudzos gadījumos pats students nemaz nav vainīgs! Daži pasniedzēji atļaujās pārāk daudz - nerespektējot studentu, kā personību savā veidā viņu pazemojot un nostādot viņu neveiklā situācijā, kā arī jāpiemin, ka ne direktore, ne studiju daļa tam uzmanību nepievērš!
LU tomēr ir jau augstākā mācību iestāde, kur, manuprāt, nav jāizturas pret studentiem, kā pret pamatskolas skolniekiem. Tas ir līmenis, kad pasniedzējs un students ir savā ziņā vienlīdzīgs-kolēģis.
Mīļo draudziņ, kas ir Direktore???
|
|
|
|
|
Mag.phil.
Viesis
|
|
Ievietots: 20. 06. 2012 [22:58]
|
Esmu absolvējusi gan bakalaura, gan maģistrantūras studijas šajā fakultātē, nu jau pirms vairākiem gadiem. Principā piekrītu "bijušajai studentei" un "stud" - daudzi atnāk uz angļu filologiem, nemaz nezinot, kas tas īsti ir, tāpēc arī vilšanās. Jo, nākot uz angļu filologiem, valoda jau ir jāzina, tie nav nekādi valodu kursi. Tur mācās visu PAR un AP valodu. Šaubos, vai tie, kuri te "noliek" visu fakultāti, ir mēģinājuši studēt vēl kāda nopietnā augstākās izglītības iestādē.
Un tagad, pa punktiem-
1. Es budžetā tiku ar A līmeni angļu valodā un B latviešu valodā (tolaik abus šos skatījās, kā tagad - nezinu), bet pašā sākumā biju zem strīpas - tiku budžetā, jo pirms studiju gada sākšanās pāris bija pārdomājuši. Rotācija notiek, un ja sekmes 8-10, ir visas iespējas ierotēt budžetā. Un galvenais, lai nav parādu.
2. Lekcijas notiek angļu valodā (Un arī starpbrīžos pasniedzēju lielākā daļa runā angliski), bet es neatceros, ka kādam būtu bijušas problēmas. Es teiktu, ka ja jau to valodu zina, tad tikai pierašanas vaina. Atceros gan kursa biedrus, kuriem gāja grūti, bet viņi jau atnāca uz fakultāti ar ļoti švakām angļu valodas zināšanām. Viena pat uz maģistriem sadomāja aiziet, vidusskolas līmenis bija joprojām Lieki laikam teikt, ka mocījās ne pa jokam.
3. Taisnība - ar pliku bakalauru filoloģijā ir kā ir (Tāpat kā jebkurā citā nozarē), jāpiemācās klāt, bet liela daļa strādā par pasniedzējiem valodu kursos, starptautiskās kompānijās (Jo normālam cilvēkam ikdienā runājot angļu valodā tā valoda gribot negribot iestrādāsies "asinīs" utml. Par tulku laikam bija +1,5 gadi, maģistrantūrā - +2 metodika, tulkošana vai lingvistika, un tad jau tu esi cilvēks.
4. Jāapmeklē lekcijas, jādara viss laicīgi, un ja ar apķērību viss ok, tad jau tiksi galā.
Par tiem pasniedzējiem - nu, kā jau visur - ir labie un ne tik labie piemēri. Ir pāris pasniedzēju, kurus patiesi cienu un apbrīnoju un viemēr atcerēšos ar labu vārdu.
Vēl bakalaura programmā ir iespēja izvēlēties otro valodu.
Lai veicas!
|
|
|
|
|
Džonijs
Viesis
|
|
Ievietots: 03. 07. 2012 [10:05]
|
|
Par programmas kvalitāti pārāk dažādi viedokļi (kā jau vienmēr), tāpēc par to nejautāšu, bet labāk ko tādu - kā šajā programmā ar džeku pārstāvniecību? Zinu, ka maz, bet tieši cik maz?
|
|
|
|
|
uzticams avots
Viesis
|
|
Ievietots: 03. 07. 2012 [11:18]
|
dažādi viedokļi par programmu ir tādēļ, ka ir divas studentu grupas:
1. kuri ir atnākuši pareizajā vietā un kuriem ir interese par filoloģiju;
2. kuri ir atnākuši.... nezināmu iemeslu dēļ, bet viņiem noteikti kaut kas cits padodas daudz labāk.
Esmu pirmajā grupā, un man viss (mācību ziņā) te ļoti patika. Iesaku vispirms saprast, ko vēlies no dzīves un kas tev visvairāk interesē un padodas, lai nav pēc tam jākritizē laba programma, labi pasniedzēji utt.
|
|
|
|
|
Džonijs
Viesis
|
|
Ievietots: 03. 07. 2012 [16:25]
|
|
"uzticams avots" rakstīja:
dažādi viedokļi par programmu ir tādēļ, ka ir divas studentu grupas:
1. kuri ir atnākuši pareizajā vietā un kuriem ir interese par filoloģiju;
2. kuri ir atnākuši.... nezināmu iemeslu dēļ, bet viņiem noteikti kaut kas cits padodas daudz labāk.
Esmu pirmajā grupā, un man viss (mācību ziņā) te ļoti patika. Iesaku vispirms saprast, ko vēlies no dzīves un kas tev visvairāk interesē un padodas, lai nav pēc tam jākritizē laba programma, labi pasniedzēji utt.
Pavisam noteikti - ja nepatīk, tad jau vienmēr vainīgi pasniedzēji, universitāte un sazin kas vēl. Pats jau nu noteikti nē
|
|
|
|
|
dace
Viesis
|
|
Ievietots: 11. 07. 2012 [20:38]
|
|
"Un" rakstīja:
Nu par to Šekspīru - tas vēl neko neliecina. Es, piemēram, Šekspīru neesmu lasījusi nevienā valodā (mani interesē cita veida literatūra). Nu un ko tas liecina par manām angļu valodas zināšanām? Manuprāt, neko. Pēdējos 10 gadus es lielājoties lasu tikai angliski (mani interesējošo grāmatu tulkojumu neesamības dēļ). Gan vienu otru romānu, gan, galvenokārt, non-fiction. Lasu daudz un ar prieku. Bet redz, ne Šekspīru.
Mīļie kolēģi! Paldies par interesantajām domām. Nu par to Šekspīru - angļu valodas speciālistiem Šekspīrs ir tas pats, kas Ģēte vācu filologiem. Stūrakmens, jaunvārdu ieviesējs, utt. Lasot Šekspīra valodu, var pārliecināties, cik labi zini moderno valodu. Protams, pasaule mainās, viss iet uz priekšu, kāda jēga skatīties atpakaļ.Tas viss nav vajadzīgs. Vispār nekas nav vajadzīgs, jo tālāk par kukaiņu muižu jau neviens netiks. Ar sveicieniem un visa laba vēlējumiem, Liepiņa
|
|
|
|
|
Dace
Viesis
|
|
Ievietots: 11. 07. 2012 [20:49]
|
"galva" rakstīja:
"Kristīne" rakstīja:
Jau gandrīz gadu skaidri zinu, ka vēlos studēt tieši angļu filoloģiju, jo mani interesē tieši valoda kā tāda, nevis valodas pielietošana.
Bet ir vēl daudzi jautājumi, uz kuriem neesmu radusi atbildes.
1. Kā ir ar iespēju tikt budžeta grupā? Ar kādiem eksāmenu līmeņiem ir cerība iekļūt šajā grupā? Un ja nu es tomēr netieku, tad cik liela varbūtība ir iekļūt, piem., 2. kursā (cik noprotu, rotācijas princips pastāv)?
2. Tikai nesen uzzināju svarīgu faktu - to, ka lekcijas notiek angļu valodā un tas manī raisīja pamatīgas pārdomas. Cik viegli vai grūti ir `aprast` ar šo faktu un vai pasniedzēji (arī kursa biedri) ir saprotoši un izpalīdzīgi un paskaidro, ja kaut kas tomēr nav skaidrs?
3. Kādas ir nākotnes perspektīvas? Cik noprotu, tikai ar bakalauru es neesmu nekas, vai tiesa?
4. Kas vēl būtu tāds, kas man (kā topošajai studentei) būtu jāzin?
Un būtu jauki arī dzirdēt vienkārši subjektīvus viedokļus - tie reizēm ir tie labākai!
Paldies jau iepriekš ikkatram, kas veltīs mirkli sava dārgā laika, lai viestu manī skaidrību.
Briesmīgi te ir lasīt, ko saka tie, kuriem ir pārāk grūti. Pats jau esmu, var teikt, pēdējā kursā un varu pāris novērojumos padalīties. Pirmkārt, ja tev nav labas priekšzināšanas vai, kā tagad saka, labs pamats angļu valodā, tev būs ļoti smagi. Pat tagad, trešajā kursā, ir cilvēki, par kuriem tikai pabrīnīties var, kā viņi tur ir tikuši, klausoties, kā viņi runā un kādas kļūdas pieļauj. Kāds te atkal teica, ka visi eksāmeni esot biļešu formā, kur izvelc un rakstiski atbildi ar visu, ko zini. Tādi eksāmeni ir bijuši tikai daži, tai skaitā, briesmīgā lingvistika un 1.kursa un 3.kursa fonētika- visi šie priekšmeti pie pasniedzējas M. Brēdes, kurai tā nu ir sanācis, ka jāpasniedz tik sarežģīti un plaši priekšmeti. Skolotājiem šeit nav jābūt pārlieku draudzīgiem vai kādiem tur, te nav ne pamatskola, ne vidusskola, lielajās auditorijās skolotājiem neinteresē, kā tevi sauc un kas tu esi, interesē tas, kā tu esi mācījies semestra laikā un kā savu centību materializē eksāmenā. Cilvēki no A un B grupām šeit ir soli priekšā visiem pārējiem, kas ir arī manāms apliecinājums tam, ka cilvēkiem labi gājis vidusskolā un viņiem ir labas priekšzināšanas; tikai retie ielaužas budžetniekos no zemākām grupām, to panākot ar brown-nosing vai slimu zubrīšanos. Ja neesi spējīgs valodā, nedomā, ka šeit var nākt bez pamata; pasniedzēja Liepiņa pirmajās lekcijās savos priekšmetos bieži liek pacelt rokas tiem, kas ir lasījuši Šekspīru oriģinālvalodā- tici vai nē, no 100-150 cilvēkiem rokas paceļ 2-3.
Sliktās lietas šeit ir tās, ka vairāki priekšmeti pārklājās nedaudz. Tad atkal ir moments par literatūru, par ko daudzi sūdzās, ka 2.-3. kursā ir pārāk daudz jālasa, sešas vai septiņas grāmatas pa semestri, kā arī, sākot ar 5. semestri, katru semestri jāraksta kursadarbs.
Apdomā labi, citiem priekšmetiem ir jāvelta daudz laika, citi atkal ir vienkāršāki, bet nepiekrītu, ka visi skolotāji ir nesaprotoši. Kā nekā, te ir universitāte- vai tiešām ir jācer, ka sesijas būs vienkāršas un, kā saka, pastaiga pa parku? Padomā labi- ja jūti, ka esi spējīga un katru dienu veltīt ap stundai mājasdarbiem un 2-3 nedēļas pastresot eksāmeniem, pievienojies droši.
Dear colleagues,
Kas ir izlasīt sešas vai septiņas grāmatas semestrī? Vai tad Jūs lasāt vienu lappusi stundā??? Valodās jo plašāks iepazītais apjoms, jo drošāks cilvēks jūtas, pielietojot valodu praksē. Varat man ticēt. Un vēl - nu, nav universitātē skolotāju, tie palika vidusskolā. Tāpat nav audzinātāju, kas atrisinās visas nu jau pieaugušo studentu problēmas. Universitātē ir docētāji, mācību spēki - asistenti, lektori, asociētie profesori, profesori, un katra šī pakāpe nāk ar smagu darbu, augstām prasībām, kas ir jāizpilda. Gan docētāji, gan studenti ir atbildīgi par savu darbu. Visu izšķir valodas prasme, ja tā pagaidām vēl ir nepilnīga, to var uzlabot, pilnveidot, bet tikai ar ikviena paša individuālu, neatlaidīgu, ikdienā veiktu darbu.Valodas prasmi pilnveido visu mūžu, jo arī tā ierūsē, kaut kas piemirstas utt.
Visu to labāko vēlot, Liepiņa
|
|
|
|
|
Crate
Viesis
|
|
Ievietots: 19. 07. 2012 [13:57]
|
Labdien, Dace!
Jūs rādiet nepareizu priekšzīmi jaunatnei. Gramatika Jums klibo (piem. aiz nu nav jāliek komats)! Neieteiktu Jums mācīt citus, jo pašai ir problēmas ar valodu, nerunājot jau par Jūsu izrunu.
Ceru, ka sāksiet apmeklēt savu kolēģi prof. M. Brēdi vai kādu citu runas un fonētikas jautājumos. Plus vēl tas, ka runājiet tik klusi, ka pēdējās rindās nevar dzirdēt.
Kāpēc apzināti gatavojiet filologus, ja ziniet, ka tālāk par kukaiņu muižu netiks? Ai, ai, nav labi smieties par tautiešiem. Tas
Jums var nākt atpakaļ. Students maksā un tāpat raujas uz pusēm strādājot un mācoties. Kam kāda darīšana, ka Jums šī karjera bija smags darbs. Tās ir Jūsu problēmas! Par darbu Jums maksā piekājīgu naudu, tādēļ šāda sūdzēšanās ir nevietā.
Lai veicas turpmākā attīstībā kukaiņu muižas pašdarbnieku korī!
"Dace" rakstīja:
"galva" rakstīja:
"Kristīne" rakstīja:
Jau gandrīz gadu skaidri zinu, ka vēlos studēt tieši angļu filoloģiju, jo mani interesē tieši valoda kā tāda, nevis valodas pielietošana.
Bet ir vēl daudzi jautājumi, uz kuriem neesmu radusi atbildes.
1. Kā ir ar iespēju tikt budžeta grupā? Ar kādiem eksāmenu līmeņiem ir cerība iekļūt šajā grupā? Un ja nu es tomēr netieku, tad cik liela varbūtība ir iekļūt, piem., 2. kursā (cik noprotu, rotācijas princips pastāv)?
2. Tikai nesen uzzināju svarīgu faktu - to, ka lekcijas notiek angļu valodā un tas manī raisīja pamatīgas pārdomas. Cik viegli vai grūti ir `aprast` ar šo faktu un vai pasniedzēji (arī kursa biedri) ir saprotoši un izpalīdzīgi un paskaidro, ja kaut kas tomēr nav skaidrs?
3. Kādas ir nākotnes perspektīvas? Cik noprotu, tikai ar bakalauru es neesmu nekas, vai tiesa?
4. Kas vēl būtu tāds, kas man (kā topošajai studentei) būtu jāzin?
Un būtu jauki arī dzirdēt vienkārši subjektīvus viedokļus - tie reizēm ir tie labākai!
Paldies jau iepriekš ikkatram, kas veltīs mirkli sava dārgā laika, lai viestu manī skaidrību.
Briesmīgi te ir lasīt, ko saka tie, kuriem ir pārāk grūti. Pats jau esmu, var teikt, pēdējā kursā un varu pāris novērojumos padalīties. Pirmkārt, ja tev nav labas priekšzināšanas vai, kā tagad saka, labs pamats angļu valodā, tev būs ļoti smagi. Pat tagad, trešajā kursā, ir cilvēki, par kuriem tikai pabrīnīties var, kā viņi tur ir tikuši, klausoties, kā viņi runā un kādas kļūdas pieļauj. Kāds te atkal teica, ka visi eksāmeni esot biļešu formā, kur izvelc un rakstiski atbildi ar visu, ko zini. Tādi eksāmeni ir bijuši tikai daži, tai skaitā, briesmīgā lingvistika un 1.kursa un 3.kursa fonētika- visi šie priekšmeti pie pasniedzējas M. Brēdes, kurai tā nu ir sanācis, ka jāpasniedz tik sarežģīti un plaši priekšmeti. Skolotājiem šeit nav jābūt pārlieku draudzīgiem vai kādiem tur, te nav ne pamatskola, ne vidusskola, lielajās auditorijās skolotājiem neinteresē, kā tevi sauc un kas tu esi, interesē tas, kā tu esi mācījies semestra laikā un kā savu centību materializē eksāmenā. Cilvēki no A un B grupām šeit ir soli priekšā visiem pārējiem, kas ir arī manāms apliecinājums tam, ka cilvēkiem labi gājis vidusskolā un viņiem ir labas priekšzināšanas; tikai retie ielaužas budžetniekos no zemākām grupām, to panākot ar brown-nosing vai slimu zubrīšanos. Ja neesi spējīgs valodā, nedomā, ka šeit var nākt bez pamata; pasniedzēja Liepiņa pirmajās lekcijās savos priekšmetos bieži liek pacelt rokas tiem, kas ir lasījuši Šekspīru oriģinālvalodā- tici vai nē, no 100-150 cilvēkiem rokas paceļ 2-3.
Sliktās lietas šeit ir tās, ka vairāki priekšmeti pārklājās nedaudz. Tad atkal ir moments par literatūru, par ko daudzi sūdzās, ka 2.-3. kursā ir pārāk daudz jālasa, sešas vai septiņas grāmatas pa semestri, kā arī, sākot ar 5. semestri, katru semestri jāraksta kursadarbs.
Apdomā labi, citiem priekšmetiem ir jāvelta daudz laika, citi atkal ir vienkāršāki, bet nepiekrītu, ka visi skolotāji ir nesaprotoši. Kā nekā, te ir universitāte- vai tiešām ir jācer, ka sesijas būs vienkāršas un, kā saka, pastaiga pa parku? Padomā labi- ja jūti, ka esi spējīga un katru dienu veltīt ap stundai mājasdarbiem un 2-3 nedēļas pastresot eksāmeniem, pievienojies droši.
Dear colleagues,
Kas ir izlasīt sešas vai septiņas grāmatas semestrī? Vai tad Jūs lasāt vienu lappusi stundā??? Valodās jo plašāks iepazītais apjoms, jo drošāks cilvēks jūtas, pielietojot valodu praksē. Varat man ticēt. Un vēl - nu, nav universitātē skolotāju, tie palika vidusskolā. Tāpat nav audzinātāju, kas atrisinās visas nu jau pieaugušo studentu problēmas. Universitātē ir docētāji, mācību spēki - asistenti, lektori, asociētie profesori, profesori, un katra šī pakāpe nāk ar smagu darbu, augstām prasībām, kas ir jāizpilda. Gan docētāji, gan studenti ir atbildīgi par savu darbu. Visu izšķir valodas prasme, ja tā pagaidām vēl ir nepilnīga, to var uzlabot, pilnveidot, bet tikai ar ikviena paša individuālu, neatlaidīgu, ikdienā veiktu darbu.Valodas prasmi pilnveido visu mūžu, jo arī tā ierūsē, kaut kas piemirstas utt.
Visu to labāko vēlot, Liepiņa
|
|
|
|
|
spell-checker
Viesis
|
|
Ievietots: 19. 07. 2012 [14:56]
|
Pirms labot citu kļūdas, Crate, Jums derētu pamācīties pašam (-ai) (gan atšķirt pavēles izteiksmi no īstenības izteiksmes, gan pačekot, kas ir gramatika un kas ir pareizrakstība un interpunkcija).
Augstākā izglītība Latvijā nav obligāta, tā ka, ja nevēlaties "rauties", varat tak augstskolā nestāties. Vai arī stāties tur, kur nav jāraujas, nav jālasa grāmatas un jāklausās, ko tur tie pasniedzēji muld.
|
|
|
|
|
stud
Viesis
|
|
Ievietots: 19. 07. 2012 [15:53]
|
|
"Crate" rakstīja:
Labdien, Dace!
Jūs rādiet nepareizu priekšzīmi jaunatnei. Gramatika Jums klibo (piem. aiz nu nav jāliek komats)! Neieteiktu Jums mācīt citus, jo pašai ir problēmas ar valodu, nerunājot jau par Jūsu izrunu.
Ceru, ka sāksiet apmeklēt savu kolēģi prof. M. Brēdi vai kādu citu runas un fonētikas jautājumos. Plus vēl tas, ka runājiet tik klusi, ka pēdējās rindās nevar dzirdēt.
Ir, ir jāliek komats pēc 'nu' šajā gadījumā, jo tas kontekstā nepilda apstākļa funkciju!
|
|
|
|