Par zinātniskās darbības kvalit. starptautisko novērtējumu
| Autors |
Ziņojums |
|
Redaktors
Reģistrēts kopš: 30.08.2005
Ziņojumi: 95
|
|
Ievietots: 06. 12. 2007 [14:27]
|
a. kādu vērtēšanas metodi izvēlēsimies ?
b. ko vērtēsim (nozari, apakšnozari, fakultāti, katedru, nodaļu)?
c. kādus kritērijus, ar kādiem svariem un vai vienādi visām nozarēm izvēlēsimies?
d. kā izvēlēsimies vērtētājus?
e. kādas sekas būs vērtējumam?
|
|
|
|
|
C Nots
Reģistrēts kopš: 12.12.2007
Ziņojumi: 1
|
|
Ievietots: 12. 12. 2007 [16:21]
|
a. Domāju, ka jāizmanto piedāvātā Helsinku Universitātes RAE shēma. Tā ir vienkārša un caurspīdīga.
b. Javertē tā struktūra, kura precīzāk atbilstu nozarei. Tā varētu būt nodaļa, fakultāte, kura atbilst nozarei, tāpat LU institūts vai Aģentūra.
d. Jāpiesaista atzītas autoritātes nozarē, bet līdzīgi kā Helsinku variantā, jāizvairās no interešu konflikta. Tas nozīmē, ka šoreiz nevarēsim izmantot tikai sadarbības partnerus.
e.
1) fiksēsim esošo situāciju un tas varētu pamats lēmumu pieņemšanai
2) Zinātnes attīstības un iespējams arī ar IZM atbalstu citus līdzekļus novirzīt labākajiem.
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 13. 12. 2007 [22:06]
|
|
Gribu atgādināt par vienu daudziem jau doši vien labi zināmu skatījumu šajā sakarā: www.arwu.org/rank/2007/ranking2007.htm. Akcenti šajā ķīniešu pētījumā, protams, ir atšķirīgi, taču šis tas varbūt var noderēt.
|
|
|
|
|
SZF docētāji
Viesis
|
|
Ievietots: 11. 01. 2008 [14:33]
|
a. Vērtēšanas metodes izvēlē būtu jāorientējas uz metodes optimālu lietderību: (1) datu salīdzināmība ar universitātēm, kas atrodas mūsu interešu un aktivitāšu reģionos, un būtu pat pietiekami - Baltijas jūras reģions (arī norvēģi); (2) visai apjomīgā un dārgā pasākuma lietderība LU attīstības veicināšanā un (3) metodes izmantojums gan visas universitātes, gan zinātnes nozaru, gan fakultāšu, nodaļu, atsevišķu pētniecības institūciju (centru utt.) novērtēšanā. Un pēc šiem kritērijiem, šķiet, optimālākā ir Helsinku Universitātes (HU) pieeja.
• Galvenais – ietekme Latvijas sabiedrībā un Latvijas zinātniskās pētniecības procesos, jo runa taču nav par “pelēkās vielas” eksportu.
• Mums būtu svarīgi iegūt ne tikai rīku naudas sadalīšanai un pasaulē atpazīstama zīmola būvēšanai, bet arī rīku, kas skaidri rādītu, kādi mājas darbi veicami. Ja par zīmolu- tad reizi piecos sešos gados LU varētu izdot apmēram pusmiljonu eiro sevis izvērtēšanai (Helsinku Universitātei tā vērtējums izmaksājis 1999. gadā).
• HU metodi var ieviest sākot ar iekšējo LU pašnovērtējumu. HU metode ir laba arī tāpēc, ka elastīgi apvienot kvantitatīvo un kvalitatīvo datu vākšanu un analīzi, ievērojot zinātņu atšķirīgo dabu.
• Derīgi paskatīties arī http://www.che.de/ - tur ir ļoti labs un detalizēts teksts vācu valodā uz 233 lappusēm, bet – būtu jānodala ranking no excellence ranking (atbilstoši četriem kritērijiem) gan Latvijas, gan Baltijas reģiona, gan ES mērogā. Metode ir praktiski derīga cilvēkiem, jo palīdz izvēlēties augstskolu.
b. Ar šo jautājumus HU metode labi tiek galā.
Galvenais jau tomēr laikam ir iedarbināt tādu kvalitātes menedžmenta (QM) sistēmu, kas padara mūs starptautiski salīdzināmus.
• Būtu lietderīgi, starp citu, izvērtēt arī pēc kādiem starptautiskiem kritērijiem valst prioritāros zinātnes virzienus…
c. Ja gribam ar kādu salīdzināties, tad – mums vajadzētu turēties pie tās metodoloģijas, ko lieto citi, ar kuriem mēs gribētu salīdzināties. Bet iekšēji LU atbilstoši kādām stratēģiskām attīstības interesēm, katra vērtējuma īpatsvaru kopīgā vērtējumā varētu mainīt, ja tas saistītos ar resursu stratēģisku koncentrāciju kādu mērķu sasniegšanai. Kritēriju visām nozarēm gan būtu turami vienādi, jo gribam taču tikt pie skaidrības – kādi esam?
d. Ārzemju ekspertus, orientējoties uz ļaudīm, kam (a) ir vārds zinātnes nozarē un (b) pieredze šādos vērtēšanas procesos (jo mums jau vēl no viņiem jāiegūst arī vērtēšanas pieredze).
e. Šis jautājums no LU vadības puses ir visai liekulīgs – šiem vērtējumiem visur ir finansiālas sekas - jo atbilstoši tiem tiek dalīti finansu resursi.
• Pasākuma ieviešana būtu veicama 2 kārtās – pirmā, iekšējais pašnovērtējums, iespējams, ar dažiem ārzemju ekspertiem ( tas būtu realizējams 2008. gadā), kas uzrādītu veicamos mājas darbus, un, otrā, 2010. gadā (jo ātrāk nevar uzlabot situāciju) ar ārzemju ekspertu iesaistīšanu. Un pēc otrās kārtas gan varētu būt jau izmaiņas finansu piešķīrumos.
|
|
|
|
|
zinātnieks
Viesis
|
|
Ievietots: 16. 01. 2008 [11:20]
|
Dabas (un ne tikai) zinātnēs ir sen zināms vērtēšanas veids - zinātniskās publikācijas RECENZĒJAMOS, STARPTAUTISKOS žurnālos ar (vēlams) augstu impakta faktoru. Trūkumu nav, bet priekšrocības:
1. neatkarīga un kompetenta izvērtēšana no attiecīgās nozares ārpus Latvijas speciālistiem/ekspertiem;
2. bezmaksas;
3. jo žurnālam augstāks impakta faktors (SCI), jo nopietnāka vērtēšana un attiecīgi zinātniskā darba kvalitāte, novitāte utt;
4. tā ir visā zinātniskajā pasaulē atzīta vērtēšanas sistēma.
|
|
|
|
|
Kaapeec
Reģistrēts kopš: 04.02.2006
Ziņojumi: 322
|
|
Ievietots: 30. 01. 2008 [08:26]
|
|
zinātnieks rakstīja:
Dabas (un ne tikai) zinātnēs ir sen zināms vērtēšanas veids - zinātniskās publikācijas RECENZĒJAMOS, STARPTAUTISKOS žurnālos ar (vēlams) augstu impakta faktoru. Trūkumu nav, bet priekšrocības:
1. neatkarīga un kompetenta izvērtēšana no attiecīgās nozares ārpus Latvijas speciālistiem/ekspertiem;
2. bezmaksas;
3. jo žurnālam augstāks impakta faktors (SCI), jo nopietnāka vērtēšana un attiecīgi zinātniskā darba kvalitāte, novitāte utt;
4. tā ir visā zinātniskajā pasaulē atzīta vērtēšanas sistēma.
Kolēģis zinātnieks laikam nezina, ko par Ietekmes Faktoru saka pats tā izgudrotājs un ieviesējs Garfīlds. "Impact Factor: Use and Missuse". Akla paļaušanās uz 3. un 4. punktu pie zinātnieka/grupas/institūcijas darba vērtēšanas ved dziļā, atvainojiet, bezdibenī. Vissliktākā atbilde un vislabākais jautājums...
|
|
|
|
|
zinātnieks
Viesis
|
|
Ievietots: 05. 02. 2008 [16:54]
|
Kāpēcītim>
Acīmredzot kāpēcīts ir vairāk muldētājs nekā pētītājs un rakstītājs. Protams, ka tādus no publikācijas šķir ka ne bezdibenis, bet tad arī nevajag uzstāties ar prtenzijām par zinātnisko kvalifikāciju!
|
|
|
|
|
Kaapeec
Reģistrēts kopš: 04.02.2006
Ziņojumi: 322
|
|
Ievietots: 07. 02. 2008 [18:45]
|
|
zinātnieks rakstīja:
Kāpēcītim>
Acīmredzot kāpēcīts ir vairāk muldētājs nekā pētītājs un rakstītājs. Protams, ka tādus no publikācijas šķir ka ne bezdibenis, bet tad arī nevajag uzstāties ar prtenzijām par zinātnisko kvalifikāciju!
"Zinātnieka" vārdā, acīmredzot, saucas pumpains doktorants, kuram ir problēmas ar saziņas kultūru gan reālajā dzīvē, gan interneta vidē. Tas vēl nebūtu tas trakākais, bet "Zinātnieks" neatšķir vēlamo no esošā, un tas jau liek aizdomāties par viņa iespējamo datu zinātniskuma līmeni. Vissliktākā atbilde un vislabākais jautājums...
|
|
|
|
