Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Par ES struktūrfondu līdzekļu izmantošanas prioritātēm
Autors Ziņojums
Redaktors
Reģistrēts kopš: 30.08.2005
Ziņojumi: 97
Ievietots: 06. 12. 2007 [14:25]
a. kā izvēlēties objektus projektu īstenošanai zinātniskās darbības un akadēmiskās infrastruktūras attīstībā ?
b. kā izvēlēties prioritātes jaunu zinātnieku grupu izveidei?
c. kā saskaņot atsevišķu pētnieku, zinātnieku grupu, nodaļu, fakultāšu un LU kopējās intereses?
d. kā novērst tēmu dublēšanos, atsevišķu nozaru, zinātnieku grupu „pārkaršanu” ES līdzekļu apguvē?
e. kā sekmēt LU un zinātnisko institūtu – aģentūru sadarbību ES projektu īstenošanā?
f. kā harmoniski saskaņot ES, valsts budžeta un LU līdzekļu izlietojumu?
Sociālo zinātņu fakultāte
Viesis
Ievietots: 11. 01. 2008 [14:43]
SZF mācību spēki, pētnieki, studenti un darbinieki, diskutējot SZF Domes sēdē un e-pastos, izteikuši šādus viedokļus:
a. Apzināt, cik lielā mērā ieguldījumi infrastruktūrā veicinās kopīgās darba vides kvalitāti, fiksēt reālos ieguvumus un salīdzināt ar izmaksām. Plānot ilgtermiņā! Sadalīt stratēģiski „no augšas” – ko katra struktūrvienība atbilstoši kopējam mērķim spēj celt un arī grib nest!
b. Orientējoties uz to ‘atmaksāšanos’ 2-3 gadu periodā (Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgi pētījumi, kas vairotu sabiedrības izpratni par zinātnes derīgumu, doktoranturu, pētniecības skolu izveidošana, līdzdarbība nozīmīgos starptautiskos pētījumos, ‘lielu guru’ piesaistīšana LU utt.).
• Domāju, ka jālūkojas kopumā uz savām nozarēm pasaulē un racionāli jānovērtē, kurās nišās mums būt iespējams gūt panākumus.
c.
• Definējot virstēmas, pētniecības virzienus, un tos ik pa laikam pārlūkojot (reizi 3-4 gados) un izvērtējot, vai tie dod pietiekamu kopējo labumu (pētniecības attīstībai, doktorantūru un MA programmu attīstībai, starptautiskai atpazīstamībai, tautsaimniecībai, sabiedrības attīstībai, piemēram, tas tiek novērtēts Helsinku Universitātes RAE);
• Dalot intereses – institucionālās, kas saistās ar doktorantūras un MA programmu veicināšanu, līdzekļu piesaisti, lai nodrošinātu pētnieku darba vietas utt. un individuālās, kad pētnieku pašu intelektuālā kapacitāte, resursu trūkums utt. var nenodrošināt pietiekamu institūciju interešu apmierināšanu. Grantu piešķiršanā varētu pastāvēt šīs abas grupas, jo no individuālajām un grupu interesēm varētu, ja dalībniekiem būtu gana liela intelektuālā kapacitāte, veidoties jaunas pētnieciskās grupas, virzieni.
• Domāju, ka nepieciešama labāka projektu pārvaldība. Latvijā trūkst zinātnes menedžeru!
• Helsinku Universitātes RAE bija ieteikums kādai institūcijai – akadēmiskā brīvība nav tas pats, kas visatļautība, un derīgi ir intereses saskaņot un novērtēt, kuras ir racionālākas un lietderīgākas institūcijas attīstītībai. Varētu teikt – no kurām lielākais kopējais labums.
d. Mazāku, bet gudrāku un labāk atalgotu pētniecības birokrātisko aparātu LU.
e. Zinātniskie institūti – aģentūras arī ir LU, un ja pašā jautājumā tiek ielikts diskurss LU un zinātniskie institūti – aģentūras, tad droši vien LU kaut kas nav kārtībā ar korporatīvo identitāti, saliedētību utt. Un tās ir pamata problēmas, kas būtu risināmas, lai pēc tam apcerētu, ka veicinātu sadarbību ES projektu īstenošanā.
f. Skaidru stratēģiju un vienotu finansu pārvaldību ( te nav runa par vienotu grāmatvedības uzskaiti, bet gan par skaidriem mērķiem : kurp un kāpēc kādas naudas plūsmas iet, kāda tam jēga un kāds rezultāts).Nu nevar studiju maksas kūrēt viens, zinātnes naudu - otrs, bet trešais vēl skaitīt ieņēmumus no īres maksām...