Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Par infrastruktūras modernizācijas plāniem
Autors Ziņojums
Redaktors
Reģistrēts kopš: 30.08.2005
Ziņojumi: 95
Ievietots: 06. 12. 2007 [14:24]
a. kādus kritērijus izvēlēties, nosakot prioritātes ieguldījumiem LU infrastruktūras modernizācijā?
b. vai esam gatavi izmaksu efektīvas, uz LU konkurētspējas pieaugumu orientētas infrastruktūras modernizācijas dēļ mainīt vēsturiski izveidojušos LU institucionālo organizāciju?
c. kā ieinteresēt struktūrvienības infrastruktūras resursu maksimāli efektīvā izmantošanā?
d. kāds varētu būt esošo vai iespējamo LU struktūrvienību optimālais izvietojums esošajos vai iespējamajos akadēmiskās darbības centros – „daudzkodolu akadēmiskajā apmetnē”?
e. kādu politiku veidot attiecībā uz LU tēlam piederīgo akadēmiskā darba atbalsta struktūrvienību attīstību (Zinātnes un tehnikas vēstures muzejs, Botāniskais dārzs, Astronomiskā observatorija, prakšu bāzes)?
f. kā saskaņot LU un LU zinātnisko institūtu – aģentūru infrastruktūras attīstības plānus?
Sociālo zinātņu fakultāte
Viesis
Ievietots: 11. 01. 2008 [14:52]
SZF mācību spēki, pētnieki, studenti un darbinieki, diskutējot SZF Domes sēdē un e-pastos, izteikuši šādus viedokļus:
a.
• Novērtēt, kāda ir attieksme pret esošo infrastruktūru, cik optimāli tā tiek izmantota/uzturēta, kāda ir modernizācijas jēga un vajadzība, cik rentabls ir šis pasākumu utt. Un – kāda atdeve sagaidāma!!
• Izstrādājot LU infrastruktūras attīstības stratēģiju, kas būtu bāzēta uz pētniecības un akadēmiskās vides attīstības redzējumiem, racionāliem aprēķiniem par objektu lietošanas izmaksām un orientāciju uz studējošu, pētnieku un mācībspēku darba vides kvalitāti.
• Vajadzētu LU redzējumu kādā tālākā perspektīvā Rīgas kontekstā.
b.
• Stratēģiski skaidri jāiezīmē iespējamie zaudējumi un ieguvumi, vienlaicīgi izbeidzot kaut ko finansēt no kopējā katla pēc tradicionāli vēsturiskā principa. Jābūt skaidriem aprēķiniem, kas korelēti ar studentu skaitu.Un tad, vienādojot izmaksas, katram to, kas pienākas pēc vienotā algoritma. Tad izvēle pašu ziņā- kur un kādā dzīvoklī, cik daudzi, ar kādām ērtībām utt.
• Precīza, argumentēta un motivēta LU vadības stratēģija, nepopulāri lēmumi, vesels lērums neapmierinātu klaigātāju, bet noteikta virzība uz progresu, pārvarot krīzes un izmainot orientāciju uz pagātni...
• SZF to ir izdarījusi, un ir liela vinnētāja. Jautājums ir diezgan vienkāršs, un tas attiecas tikai uz akadēmisko personālu, kas LU strādā ilgi, jo studenti mainās. Un akadēmiskajam personālam vajadzētu šo jautājumu formulēt citādāk – vai esam gatavi nepalielināt savas algas, finansējumu pētniecībai utt., bet palikt dārgās vietās un pierastajās ēkās?
c.
• Struktūrvienību pamatbudžetā „pa tiešo” sasiet kopā DAF ar infrastruktūras izdevumiem. Tas mudinās domāt, kā ekonomēt resursus!
d.
• Veidojot atsevišķas ‘salas’, lai koncentrētu resursus un tos optimālāk izmantotu.
‘Salu’ dislokāciju plānot, orientējoties uz LU Stratēģiju un Rīgas perspektīvo attīstību (transports, LNB ēka, perspektīvā apbūve, maksimāla labuma iegūšana no LU īpašumā esošajiem zemes gabaliem un ēkām utt.).
e.
• Zinātnes un tehnikas vēstures muzejs un prakšu bāzes nez vai veido LU tēlu, jo to muzeju un tās prakšu vietas vairums LU darbinieku nav redzējuši, kur nu vēl – plaša publika. Botāniskajam dārzam un Astronomiskai observatorijai vajadzētu sen jau būt zinātniskām institūcijām, kas nodarbojas ar pētniecību un zinātnes popularizēšanu. Un Astronomiskā observatorija no malas pēc tādas izskatās. Botāniskais dārzs – tā kā vairāk velk uz parku vai ko tml.
f.
• Zinātnes un tehnikas vēstures muzejs un prakšu bāzes nez vai veido LU tēlu, jo to muzeju un tās prakšu vietas vairums LU darbinieku nav redzējuši, kur nu vēl – plaša publika. Botāniskajam dārzam un Astronomiskai observatorijai vajadzētu sen jau būt zinātniskām institūcijām, kas nodarbojas ar pētniecību un zinātnes popularizēšanu. Un Astronomiskā observatorija no malas pēc tādas izskatās. Botāniskais dārzs – tā kā vairāk velk uz parku vai ko tml.
• Zinātniskie institūti – aģentūras arī ir LU, un ja pašā jautājumā tiek ielikts diskurss LU un zinātniskie institūti – aģentūras, tad droši vien LU kaut kas nav kārtībā ar korporatīvo identitāti, saliedētību utt. Un tās ir pamata problēmas, kas būtu risināmas, lai pēc tam apcerētu, ka veicinātu sadarbību ES projektu īstenošanā.