| Autors |
Ziņojums |
|
Andis Kalvans
Viesis
|
|
Ievietots: 04. 01. 2008 [20:31]
|
b. lielas, mazas vai dažādas fakultātes (institūti, centri)?
Vienonzīmīgi atbalstu lielas fakultātes. Fiziķi joko, ka ķīmija ir fizikas speciālgadījumus... tik pat labi ķīmiķi var teikt, ka bioloģija ir ķīmijas speciālgadījumus.. un tā uz priekšu.
Ja nopietni, "mazliet" smieklīga liekas pašreizējā situācija, ka fakultātes vadība nevēlas piesaistīt docētāju no radniecīgas fakutlātes, lai gan pašas fakultātes personāls ir gana pārslogots un ar krietni vājākām zināšanām konkrētā jautājumā. Šāda rīcība samazin studiju kvalitāti un nedaudz vēlāk, kad studenti tiks iesaistīti zinātniskā darbā, arī pētniecības kavlitāti.
Iemesls "nepatikai" pret citu nozaru speciālistiem ir finanses, jo tad fakultātei atvēlātie līdzekļi itkā "aizplūst "uz citu fakultāti. Tāpēc viennozīmīgi atbalstu dažas lielas fakultātes, no kurām viena būtu Dabas zinātņu fakultāte.
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 04. 01. 2008 [23:19]
|
Pēc Jūsu "viennozīmīgās" loģikas iznāk, ka Universitātē vajadzētu vienu vienīgu fakultāti.
Mehāniska atrašanās vienā fakultātē nebūt negarantē sadarbību starp studiju programmām.
|
|
|
|
|
Andis Kalvans
Viesis
|
|
Ievietots: 06. 01. 2008 [03:47]
|
Iespējams es pārspīlēju sakot "vienonzīmīgi", liela fakultāte tiešām neatrisinās šādas problēmas, tomēr lielā fakultātē risinājums varētu būt vienkārš.
Cits aspekts, kas saistās ar fakulātes izmēru - vai lielā fakultātē ir vieglāk "apdalīt" mazākos - vājus, bet iespējams perspektīvus vai nozīmīgus virzienus. Savukārt liela fakutlāte var akumulēt lielākus līdzekļus investīcijām atsevišķos virzienos.
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 07. 01. 2008 [15:53]
|
Kolēģi!
Struktūra kā tāda ne vienmēr palīdz. Pat svarīgāki var izrādīties "spēles noteikumi" struktūras iekšienē. Ja līdzekļi tiek strikti sadalīti starp "lielās fakultātes" apakšvienībām, piemēram, proporcionāli studentu skaitam, nekāda akumulācija nevar notikt. Zinu vienu palielu fakultāti, kur tieši tā arī ir.
Ja "lielā fakultāte" nozīmē vēl vienu administratīvu līmeni, tad galu galā var izrādīties, ka pieaug laiks, kas jātērē dažādās sanāksmēs, kurās vairākums klātesošo var nebūt ne ieinteresēti, ne kompetenti konkrētos jautājumos (Senāts ir viens tāds, tiesa - neizbēgams, "ļaunums".). Var pagarināties lēmumu pieņēmēju ķēde, samazinot jau tā pavājo operativitātes līmeni.
Ar šo es gribēju uzsvērt, ka jautājums nav no sērijas "tu esi par vai pret padomju varu ?".
Cieņā,
Juris Borzovs
|
|
|
|
|
Sociālo zinātņu fakultāte
Viesis
|
|
Ievietots: 11. 01. 2008 [14:55]
|
SZF mācību spēki, pētnieki, studenti un darbinieki, diskutējot SZF Domes sēdē un e-pastos, izteikuši šādus viedokļus:
a.
Pamata principiem vajadzētu būt šādas pamatruktūrvienības ekonomiskā dzīvotspēja un lietderīgums pētniecībā vai studijās.
b.
• Nosacījumi izlemšanai – visu veidu rentabilitāte (no atpazīstamība pasaulē …. līdz zemes nodoklim vai kam citam).
• Tam vajadzētu būt atkarīgam no stratēģiskajiem mērķiem.
c.
Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem.
d.
• Tie ir ļoti dažādi aspekti, un kopīgas ‘robežas’ nav nosakāmas.
• Autonomija reizēm, šķiet, robežojas ar anarhiju, jo daudzus jautājumus LU vadība vispār nav spējīga pārvaldīt, jo LU administrācija nav pietiekami profesionāla un motivēta strādāt ar max augstu lietderīgumu.
e.
Neskaidra stratēģija, neprecīzi definētas funkcijas, minimāla atbildība … tikai dažas no problēmām, kuras vajadzētu risināt.
f.
Kāda gan te problēma?
|
|
|
|
