| Autors |
Ziņojums |
|
Redaktors
Reģistrēts kopš: 30.08.2005
Ziņojumi: 95
|
|
Ievietots: 06. 12. 2007 [14:24]
|
a. vai ir nepieciešami vienoti principi LU pamatstruktūrvienību (fakultāšu, institūtu u.c.) izveidē?
b. lielas, mazas vai dažādas fakultātes (institūti, centri)?
c. vertikāls (nozaru), horizontāls (līmeņu) vai jaukts institucionālās organizācijas princips?
d. cik tālu sniedzas struktūrvienību akadēmiskā, cik tālu – organizatoriskā, saimnieciskā un finansiālā autonomija?
e. kā optimizēt LU akadēmisko, apkalpojošo un administratīvo struktūrvienību sadarbību?
f. kā veicināt struktūrvienību pārnozaru sadarbību?
g. kā savienot institucionālās organizācijas noturību ar akadēmiskās attīstības dinamiku?
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 16. 12. 2007 [14:00]
|
patiešām labi, ka rektors sava pilnvaru laika sākumā vēršas pie personāla ar priekšlikumu diskutēt par Universitātes nākotni. Veiksmīgs lozungs, šajā gadījumā - "zinātne universitāte", nav mazsvarīga lieta.
Cik saprotu, runa pēc būtības ir par nākošā perioda stratēģijas izstrādi. Taču ir vairāki BET.
1) LU vadībai vispirms būtu jāsniedz pārskats par pašreizējās stratēģijas izpildi, norādot, kas izdevies, kas nē, kas tomēr no neiespētā būtu jāizdara, bet ko darīt izmainījušos apstākļu vai citu apsvērumu dēļ vairs nevajadzētu pat mēģināt. Es kārtējo reizi izlasīju stratēģiju un atradu, ka tā ir gluži laba vēl joprojām. Protams, šis tas jāpiekoriģē.
2) Pašreizējā stratēģijā tikai vienā vietā pieminēta 'zinātnē sakņota universitāte' un vēl vienā - 'zinātnes universitāte'. Nav paskaidrots, ko tieši šie jēdzieni nozīmē. Varēja pat domāt, ka LU jau tāda ir. Ja nu tomēr zinātnes universitāte vēl tikai jārada, es gribētu, ka šīs idejas auklētāji sniegtu savu iespējami koncentrētu vīziju, obligāti norādot raksturlielumus un to sliekšņa vērtības, kas atšķir zinātnes universitāti no pārējām universitātēm. Izplatītajā materiālu gūzmā šādas informācijas nav. Prezentācija ar virsrakstu "Kā definēt zinātnes universitāti" definīciju nemaz nesatur, bet runā par pavisam ko citu - par universitāšu ranžēšanu.
3) Dodot korektu zinātnes universitātes definīciju, būtu arī godīgi jāpasaka, kā zinātnes universitāte ir (nav?) salāgojama ar nacionālas un klasiskas (plaša profila) universitātes statusu, kas taču LU patlaban ir. Manuprāt, zinātnes universitāte diezin vai var nebūt kosmopolitiska. Kur paliks nacionālā universitāte? Manuprāt, pārskatāmā nākotnē sasniegt augstāko līmeni itin visās LU pārstāvētās zinātnes nozarēs nav reāli. Vai tāpēc atteiksimies no klasiskās universitātes?
4) Visbeidzot, resursi. Valstij, kuras iedzīvotāju kopskaits nesasniedz pasaules 100 (200? 300?) lielākās pilsētas, ir un paliks salīdzinoši nepietiekama izaugsmes bāze, ar ko nevar nerēķināties. Brauna universitātes (ASV) mājaslapā pirms kāda gada vai diviem bija publicēta apņemšanās gada laikā piesaistīt no sponsoriem 1 miljardu (jā, ar deviņām nullēm) dolāru un izstāstīts, kādu laboratoriju u.tml. atvēršanai tie tiks izmantoti. Un Brauna universitāte nav pasaules pirmajā desmitniekā. Esmu nereti dzirdējis, ka zinātnes universitātes pazīme ir tajā strādājoši Nobela prēmijas laureāti. Cik tādu ir bijis Latvijas augstākās izglītības 145 gadu laikā? Ļoti labvēlīgi skaitot, pusotra - Vilhelms Ostvalds un Svante Areniuss.
Vēlreiz uzsveru, ka lozungs ir labs un diskusija, cerams, būs svētīga.
Cieņā,
Juris Borzovs
profesors
LU senators
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 31. 12. 2008 [19:57]
|
Vienam vadītājam vēlami ne vairā kā 5+/-2 padotie (padotas struktūrvienības).
Nozarei specifiskus jautājumus jālemj nozares profesionāļiem.
Ja nepieciešama ātra reakcija uz ārējiem apstākļiem, lēmuma pieņemšanai nepieciešamai administratīvai ķēdei jābūt iespējami īsai.
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 31. 12. 2008 [20:02]
|
a. vai ir nepieciešami vienoti principi LU pamatstruktūrvienību (fakultāšu, institūtu u.c.) izveidē?
Būtu vēlami.
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 31. 12. 2008 [20:05]
|
Skaidrs, ka dažādas.
Apstākļi un resursi taču atšķiras.
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 31. 12. 2008 [20:08]
|
c. vertikāls (nozaru), horizontāls (līmeņu) vai jaukts institucionālās organizācijas princips?
Jaukts, ņemot vērā labas pārvaldības principus.
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 31. 12. 2008 [20:10]
|
d. cik tālu sniedzas struktūrvienību akadēmiskā, cik tālu – organizatoriskā, saimnieciskā un finansiālā autonomija?
Pilnvaras un atbildība jādeleģē līdz struktūrvienībai, kas vēlas un spēj to uzņemties.
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 31. 12. 2008 [20:12]
|
e. kā optimizēt LU akadēmisko, apkalpojošo un administratīvo struktūrvienību sadarbību?
Vai ir konstatēta tāda nepieciešamība?
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 31. 12. 2008 [20:13]
|
|
Viena zināma iespēja - iedalīt finansējumu pārnozaru sadarbības projektiem.
|
|
|
|
|
pasniedzējs un pētnieks
Viesis
|
|
Ievietots: 02. 01. 2008 [10:43]
|
Diskusija jau ir ti kā laba lieta. Bet vai tad normāli nebūtu tā, ka vadība !!! pati izstrādā savu vīziju un piedāvā apspriešanai un tad pieņem lēmumus. Jājautā, kā mūsu LU vadība izprot savu uzdevumu.
Otrkārt, Eiropa ir pilna ar universitātēm, vai LU vadība nevarētu apkopot populārākos modeļus un piedāvāt diskusijai ? Vai mēs neizgudrojam divriteni atkal.
Un par "zinātnes universitāti" - nu šis ir vienkārši PR kaut kāds lozungs. Jo ir skaidrs, ka normālā Eiropas universitātē pētniecības komponente vienmēr būs, tā ir bijis un būs arī LU. Un pasniegšana arī, ieskaitot arī tādu pasniegšanas daļu, kas māca pamatus un tādejādi nav cieši saistīta ar pētniecību. Domāju, ka termina "zinātnes universitāte" lietošana ir vienkārši traucējoša un kaitīga.
|
|
|
|
