| Autors |
Ziņojums |
|
Redaktors
Reģistrēts kopš: 30.08.2005
Ziņojumi: 95
|
|
Ievietots: 06. 12. 2007 [14:23]
|
a. kādi principi jāizmanto profesoru vietu noteikšanā?
b. kādai jābūt jaunu profesoru vietu izveides kārtībai?
c. kā panākt intensīvāku jauna augsti kvalificēta akadēmiskā personāla piesaisti LU?
d. kā (un vai vajag) internacionalizēt LU personālu?
e. vai un kā jāvērtē esošo profesūras virzienu darbības lietderība?
f. kā korelēt akadēmiskā personāla kopējo struktūru ar profesoru vietām?
g. kādai jābūt mūsu attieksmei pret akadēmisko amatu, tai skaitā profesora amatu, savienošanu LU ietvarā, ar darbu LU institūtos – aģentūrās, arī ar akadēmisku vai citu darbību ārpus LU?
|
|
|
|
|
alfa
Viesis
|
|
Ievietots: 13. 12. 2007 [12:56]
|
par internacionālu personālu - vēlamāk, manuprāt, ekspertus no ārzemēm aicināt apmācīt LU personālu un labākos studentus, ja tas nepieciešams kādās specifiskās nozarēs vai arī slēgt sadarbības līgumus ar nosacījumu, ka pusgadu Jūsu eksperts strādās pie mums tad, ja Jūs uz pusgadu ņemsiet darbā kādu no šejienes. Par patstāvīgu pieņemšanu darbā - varbūt pretimnākšanu kādam, kurš grib atvērt savu zinātniesko grupu Latvijā (tas ir rada jaunas darbavietas , maz ticams, ka pie pašreizējās birokrātijas kādam būtu skaidrs - kā tas darāms. Katrā ziņā prioritātei vajadzētu būt vietējiem un ja tiešām ne, tad jābūt pamatam, kādēļ cilvēku nevar aizstāt ar kādu no LV.
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 27. 12. 2007 [17:05]
|
|
par a. punktu: Manuprāt, lai noteiktu profesoru vietas, mums būtu jāvadās pēc pētnieciskiem virzieniem un studiju programmām, nevis pēc kaut kādiem administratīviem apsvērumiem un ierobežojumiem. Piemēram, es zinu konkrētu gadījumu: ir vesels studiju un pētniecības virziens ( humanitārais ), kas tiek pārstāvēts visās nacionālās universitātēs, bet pie mums tam nav un nevar būt profesora vieta, jo, lūk, profesoru skaits fakultātei ir noteikts un vietas aizņemtas un naudas vēl vienam profesoram fakultātei nav ( vismaz, tādas atbildes es dzirdu, kad par to interesējos ). Tātad, ir jāatbrīvo šī lieta no piesaistes pie konkrētiem cipariem un no finansēm. Ja ir tāda nopietna nozare, vesels pētījumu un studiju virziens, tad jābūt arī profesoram un jābūt arī attiecīgai naudai. Tātad, uzskatu, ka šis jautājums ir jāvērtē pēc lietas būtības, nevis pēc administratīviem kritērijiem!
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 28. 12. 2007 [16:46]
|
|
Viesis rakstīja:
par a. punktu: Manuprāt, lai noteiktu profesoru vietas, mums būtu jāvadās pēc pētnieciskiem virzieniem un studiju programmām, nevis pēc kaut kādiem administratīviem apsvērumiem un ierobežojumiem. Piemēram, es zinu konkrētu gadījumu: ir vesels studiju un pētniecības virziens ( humanitārais ), kas tiek pārstāvēts visās nacionālās universitātēs, bet pie mums tam nav un nevar būt profesora vieta, jo, lūk, profesoru skaits fakultātei ir noteikts un vietas aizņemtas un naudas vēl vienam profesoram fakultātei nav ( vismaz, tādas atbildes es dzirdu, kad par to interesējos ). Tātad, ir jāatbrīvo šī lieta no piesaistes pie konkrētiem cipariem un no finansēm. Ja ir tāda nopietna nozare, vesels pētījumu un studiju virziens, tad jābūt arī profesoram un jābūt arī attiecīgai naudai. Tātad, uzskatu, ka šis jautājums ir jāvērtē pēc lietas būtības, nevis pēc administratīviem kritērijiem!
Vispār jau sanāk, ka par profesoru var kļūt tikai tad, kad esošais nomirst / aiziet pensijā... Tas nav sevišķi cerīgi un tā akadēmiskās karjeras shēma, kas šeit tiek piedāvāta, var teikt, ka līdz galam nestrādā.
Kopumā es uzskatu, ka katedras ir jālikvidē un tas būs risinājums šādiem gadījumiem, jo vajag, lai būtu institūcija cilvēkam, nevis cilvēks institūcijai. Par to sen jau runā, bet galu galā tas ir jāizdara. Katedras vispār nav vajadzīgas! Lai paliek pētnieku grupas attiecīgos pētījumu virzienos un viss, ar to pietiek!
|
|
|
|
|
Docents
Viesis
|
|
Ievietots: 29. 12. 2007 [21:32]
|
a) Gan tas, vai attiecīgajā nozarē ir nepieciešams profesors, gan tas, vai kāds no esošā akadēmiskā parsonāla ir spējis sevi pierādīt, lai kļūtu par profesoru.
c) Jāļauj jaunajiem strādāt, pamazām viņus iesaistot universitātes akadēmiskajā vidē. Jau pensijā esošajam akadēmiskajam personālam jāapzinās situācija un jāprot dot vietu jaunajiem.
d) Universitāšu modernizācijas programma iesaka internacionalizēt augstskolu personālu, jo tas ir viens no faktoriem, kas ļauj bagātināties. Turklāt, ļaujot citu valstu akadēmiskajam personālam kandidēt uz LU izsludinātajām akadēmiskā personāla vakantajām vietām, veidosies reāla konkurence, kas, savukārt, liks esošajam LU akadēmiskajam personālam izvērtēt savu darbu un, iespējams, veicinās aktīvāku zinātnisko darbību un kvalifikācijas celšanu.
g) Uzksatu, ka nav iespējams savienot pilnas slodzes profesora darbu ar kāda institūta vadītāja posteni pilnā slodzē. Finansiāli tas, protams, ir izdevīgi, bet izdarītā darba apjoma ziņā zaudētājs ir abas institūcijas.
|
|
|
|
|
to Docents
Viesis
|
|
Ievietots: 30. 12. 2007 [15:36]
|
par konkurences radīšanu un piedāvājumu internacionalizēt personālu. Ir nozares, kurās konkurence jau ir - jo kas izvēlas iegūt doktoru un vēlas palikt LV visdrīzāk arī vēlas savu dzīvi saistīt ar akadēmisko vidi, jo ekvivalenta līmeņa vietu jau ārpus akadēmiskām aprindām daudzās nozarēs nav vai nu tās doktoriem pašiem jārada vai arī jābrauc uz ārzemēm...
|
|
|
|
|
martins
Reģistrēts kopš: 03.01.2008
Ziņojumi: 3
|
|
Ievietots: 03. 01. 2008 [20:59]
|
|
Manuprāt, ir nepieciešams piesaistīt internacionālu akadēmisko personālu, jo tas noteiktu var dot savādāku redzējumu uz dažādām lietām.
|
|
|
|
|
Andis Kalvans
Viesis
|
|
Ievietots: 04. 01. 2008 [19:31]
|
Personāla politkā, manupārt, viens no svarīgākajiem soļiem, kā rakstīja kāds no kolēģiem, ir izbeigt "institucionālo incestu". Svaigas vēsmas attīstība viss efektīvāk pienesīs cilvēki kas izglītību un pieredzi ir ieguvišu citā vidē, ir redzējšu pasauli. Tas kas notiek tagad ir gluži pretējs princips, fakultātes darbojas kā klani, kas nevienu no ārpuses nepieņemt.
Tā pat par vēlēšanām akadēmiskos amatos - cik es esmu novērojis, jauns amats tiek, visbiežāk, izveidots, kad kādam no vecajiem kolēģiem ir pienācis laiks saņemt paaugstinājumu... Un protams nekāds konkurs arī nenotiek - amata apraksts ir tik šaurs ka tam atbilst tikai konrkētais paaugstināmais kolēģis. Šāda perosnāla politika tikai veicna stagnāciju un pie agustiem zinātniskiem sasniegumiem diezin vai novedīs.
Ir jānodrošina atklāts konkurs nevis konkrusa imitācija un uz profesoru vietām konkursam ir jābūt starptautiskam.
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 04. 01. 2008 [23:29]
|
Tomēr lieta ir noslēpta daudz dziļāk - Augstskolu likumā, kas ir konstruēts, lai ierobežotu ārēju konkurenci.
Augstskolu likumā ir noteikts, ka profesorus un asociētos profesorus ievēl īpašas profesoru padomes, kurās vairākumu veido pašas augstskolas attiecīgās nozares jau esošie profesori.
Komplektā ar Satversmes tiesas atcelto vecuma ierobežojumu, prasību profesora amata pretendentam vismaz 3 gadus kalpot asociētā profesora amatā, konkursa izziņošanu tikai Latvijas avīzēs ir saveidots pamatīgs "Berlīnes mūris" pat tādiem ārvalstu pretendentiem, kas spētu lasīt lekcijas latviski.
|
|
|
|
|
Indra Dedze
Viesis
|
|
Ievietots: 10. 01. 2008 [10:38]
|
LU strūktūrvienībām un profesūrām būtu jābalstās uz piedāvāto mācību programmu vajadzībām. Tas nozīmē, ka ja tiek veidota jauna starpdisciplināra studiju programma, tad tur arī vajadzētu veidot jaunu profesūru.
Par universitātes struktūrvienībām, - šeit būtu jābūt skaidram priekštatam, ko grib panākt, likvidējot katedras. Ja tas ir saistīts ar administratīvo resursu optimizāciju un/ vai starpdisciplināru nozaru veidošanos, tad tas ir apsveicami. Ja katedras ir tas kodols, kas ap sevi organizē kādu noteiktu studiju programmu un izstrādā un realizē šīs studiju programmas kursus, tad ir jābūt uzmanīgam.
|
|
|
|
