Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Par nozaru attīstības redzējumu
Autors Ziņojums
Juris Borzovs
Viesis
Ievietots: 31. 12. 2008 [19:19]
c. vai zinātnes universitātē var būt tikai uz mācīšanas kvalitāti, nevis uz zinātnisko darbību orientētas struktūrvienības vai pat nozares?

Jā, intuitīvi man par to nav šaubu.
Konkrēti gan tas būtu secināms tikai pēc tam, kad jautājuma uzdevēji būs definējuši zinātnes universitātes jēdzienu.

Starp citu, loģiski empīriskā pasaules izziņa, kas raksturīga pēdējos 100 gados dominējušajām dabas zinātnēm, nebūt nav vienīgā. Cilvēcei ir nepieciešams iespējami plašs zināšanu spektrs un to ierobežot būtu neprāts.
Juris Borzovs
Viesis
Ievietots: 31. 12. 2008 [19:31]
d. kā nozares struktūra ir saistāma ar institucionālās organizācijas kārtību?

Par kāda tipa nozari ir runa?

Šauri domājošs administrators atbildētu, ka "nozares struktūrai" jāsaskan ar "institucionālās organizācijas kārtību"(kas gan ar to domāts?).
Mans ieskats ir, ka administratīvās struktūras nevajag mainīt formālu apsvērumu dēļ, ja vien ir iespējams panākt vienošanās par sadarbību. Tomēr administratīvā struktūra noteikti jāmaina, ja tā traucē efektīvai darbībai.
Juris Borzovs
Viesis
Ievietots: 31. 12. 2008 [19:35]
e. kā harmonizēt sadarbību starp LU struktūrvienībām un zinātniskajiem institūtiem - aģentūrām (sadarbību, iekšējo mobilitāti)?

Elementāri - vajadzīga vēlēšanās harmonizēt, jāslēdz sadarbības līgums, aģentūru pētniekiem jālasa lekcijas savā pētījumu jomā, docētājiem jāpiedalās aģentūras pētījumu projektos. Ideāli - ja vienus no otriem īsti nevar atšķirt.
Piemērs - LU Matemātikas un informātikas institūts un Datorikas nodaļa.
Juris Borzovs
Viesis
Ievietots: 31. 12. 2008 [19:37]
f. kā padarīt efektīvāku nozaru vai struktūrvienību sadarbību ar zinātniskajām institūcijām ārpus universitātes, sociālajiem partneriem?

Elementāri - ar partneriem jārunā un jāslēdz vienošanās par sadarbību.
Piemērs - Datorikas nodaļai ir vairāk nekā 50 dazādu'sadarbības līgumu.
Indra Dedze
Viesis
Ievietots: 10. 01. 2008 [11:16]
c. vai zinātnes universitātē var būt tikai uz mācīšanas kvalitāti, nevis uz zinātnisko darbību orientētas struktūrvienības vai pat nozares?

Jā, protams. Tas ir atkarīgs no nozares definējuma. LU tas šobrīd ir ļoti sadrumstalots. Kaut vai doktora darbus aizstān ļoti šaurā jomā ar atbilstšu numuru.

Vairumam kursu, ko piedāvā bakalaura līmenī ir jābūt vērstiem uz mācīšanās kvalitāti, bet nez vai tajos būs daudz orientācijas uz uzinātnisko darbību.
Spciālo zinātņu fakultāte
Viesis
Ievietots: 11. 01. 2008 [15:03]
SZF mācību spēki, pētnieki, studenti un darbinieki, diskutējot SZF Domes sēdē un e-pastos, izteikuši šādus viedokļus:
a.
• Jā, kaut arī tās nav diez ko loģiskas un ne vienmēr veicina pētniecības attīstību.
• Latvijas mazajā zinātnē ieteicamāk būtu orientēties uz lielākām nozarēm, nevis ‘skaldīt matus’.
b. Nozares nav tikai LU monopols, tajās darbojas arī citu institūciju pārstāvji. Un, ja runa ir par LZP nozaru katalogu, tad pēc tā noteikti nozares kā vienoti fenomeni netiek ne pārraudzītas, ne attīstītas. Drīzāk – tur valda džungļu likumi. Nozares veiktspējas vērtējumam, protams, vajadzētu kontekstā ar attīstības redzējumu, bet kopumā šīm abām darbībām ir drīzāk hobija, nevis profesionālas nepieciešamības daba.
c.
Jā, struktūrvienības, kas orientētas uz mūžizglītību, tālākizglītību, praktisku profesionālu iemaņu apgūšanu. Kopumā – tā varētu pat būt viena no universitātes misijām, izmantojot savus resursus, veicināt sabiedrības izglītošanos.
Nē, kā nozares.
d. Tas ir atkarīgs no nozares struktūras izvērsuma (dažas ir ar tik daudzām apakšnozarēm, ka jādomā, vai Latvijā vispār ir pietiekami daudz iedzīvotāju un izglītībai atvēlēto līdzekļu, lai varētu pastāvēt nozaru struktūrām atbilstīgas institūcijas.
e.
• Formālu sadarbību var panākt ar atbilstošiem noteikumiem, lai iegūtu pētniecības projektus.
• Pēc paaudžu nomaiņas.
f.
• Formālu sadarbību var panākt ar atbilstošiem noteikumiem, lai iegūtu pētniecības projektus.
• Pēc būtības – sekmējot kopīgu interešu meklēšanu, win-win situācijas panākšanu.
• Sociālie partneri jāiesaista QM izvērtēšanā. Viņiem ,savukārt, savas datu bāzes jādara pieejamas pētnieciskiem mērķiem. Jāveido savstarpējas uzticības un partnerattiecības -bet, tas prasīs laiku.
Pāriet uz lappusi
Iepriekšēja
2