| Autors |
Ziņojums |
|
Redaktors
Reģistrēts kopš: 30.08.2005
Ziņojumi: 95
|
|
Ievietots: 06. 12. 2007 [14:22]
|
a. vai mēs skaidri zinām, ko saucam par nozari (apakšnozari) un kādas nozares (apakšnozares) mēs pārstāvam?
b. kā saistāms nozares (apakšnozares) veiktspējas vērtējums ar tās attīstības redzējumu?
c. vai zinātnes universitātē var būt tikai uz mācīšanas kvalitāti, nevis uz zinātnisko darbību orientētas struktūrvienības vai pat nozares?
d. kā nozares struktūra ir saistāma ar institucionālās organizācijas kārtību?
e. kā harmonizēt sadarbību starp LU struktūrvienībām un zinātniskajiem institūtiem - aģentūrām (sadarbību, iekšējo mobilitāti)?
f. kā padarīt efektīvāku nozaru vai struktūrvienību sadarbību ar zinātniskajām institūcijām ārpus universitātes, sociālajiem partneriem?
|
|
|
|
|
alfa
Viesis
|
|
Ievietots: 13. 12. 2007 [12:40]
|
|
par jautājuma c daļu mans viedoklis - jā- ja ir kvalitāte struktūras, kas nenodarbojas ar zinātni, var pastāvēt! Universitātes vienam no mērķiem būtu jābūt augstai izglītības kvalitātei - tāda, lai universitātes beidzējs nonācis vadošos amatos firmās, valsts struktūrās utt. varētu darīt godu savai izglītībai, kas iegūta LU. Man personīgi ir vienalga vai šis cilvēks savas spējas attīstijis ar vai bez darbības zinātnē, taču runas kultūra, domas skaidrība, domāšanas ātrums un attieksme pret lietām - tai ir jābūt! Zinātne ir ļoti noslēgta padarīšana, kas ir piemērota retam un negribētu, lai būtu tā kā ir tagad - spožie prāti darbojas pa zinātni, bet vadošos amatos lēmumus un sistēmu veido cilvēki, kuru līmenis ir uzkrītoši zems. Spožie prāti darbojas pa zinātni tāpēc, ka Latvijā nav atbilstošas alternatīvas! Alternatīva ir nepieciešama un tā ir kvalitāte arī bez zinātniskas darbības.
|
|
|
|
|
alfa
Viesis
|
|
Ievietots: 17. 12. 2007 [11:17]
|
|
Par zinātnes (un tikai?) universitāti: šajā sakarā man patika prof. Borzova teiktais "Kur paliks nacionālā universitāte? Manuprāt, pārskatāmā nākotnē sasniegt augstāko līmeni itin visās LU pārstāvētās zinātnes nozarēs nav reāli. Vai tāpēc atteiksimies no klasiskās universitātes?"
|
|
|
|
|
a
Viesis
|
|
Ievietots: 17. 12. 2007 [18:27]
|
|
par a punktu: Es tiešām gribētu domāt, ka katrs viennozīmīgi zin, kuru apakšnozari pārstāv un parasti, kad iepazīstina ar sevi stāsta par saviem darbiem nevis min apakšnozares nosaukumu. Cilvēkam un pētniekam psiholoģiski vajadzīga sajūta, ka viņš ir kādai no tām (nozarēm) piederīgs. Es piekristu, ka LU vairākas nozares ir koncentrējušās uz pētījumiem virzieniem, kurus citās valstīs R-Eiropā veic pētnieki, kas apvienojušies "zem cita nozares nosaukuma". Nozaru un pētījumu atbilstība cik novērots starp valstīm nav ideāla un es uzskatu, ka visas nozares un apakšnozares jāsaglabā, ja ir grupas, kas ar tām aktīvi nodarbojas (grūti iedomāties kādu, kuru man būtu doma likvidēt), ja nepieciešams (vienkāršākai nosaukuma sapratnei R-Eiropā), mainot to nosaukumu.
|
|
|
|
|
a
Viesis
|
|
Ievietots: 17. 12. 2007 [18:36]
|
|
par b punktu - veiktspēju varbūt labāk saistīt ar reālas, eksistējošas pētnieku grupas un institūcijas veiktspēju nevis "nozari/apakšnozari". Ienāca prātā doma, ka varētu dot "zaļo gaismu" cilvēku kolektīviem, kuriem ir idejas, iestrādnes un varēšana nevis "nozarei nozares pēc"? ko citi domā? Protams saglabājas problēma - kā noteikt kuriem un kurš būs tas, kurš to noteiks?
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 27. 12. 2007 [16:50]
|
|
Par punktu a: domāju, ka vajadzētu pārdefinēt no jauna nozares /apakšnozares, caur diskusijām fakultāšu līmenī, jo pašlaik tur ir putra un neatbisltība lietu stāvoklim
|
|
|
|
|
Viesis
|
|
Ievietots: 30. 12. 2007 [15:25]
|
vai mēs skaidri zinām, ko saucam par nozari (apakšnozari)
ja katrs LU darbinieks kaut reizi būtu iegājis LZP mājas lapā, tad arī atrastu nozares (apakšzozares) skaidrojumu.
un kādas nozares (apakšnozares) mēs pārstāvam?
Sis jautājums jau ir sarežģītāks
pāstāvm to nozari, kurā bija brīva vieta vēlot amatā
Bet ja mēs runājam par vēlēšanu amatā, tad vēlam uz apakšvirzienu, bet iekšā sīki aprakstam uzdevumos tieši to ko mēs daram, līdz pat sīkumam, lai konkurents nepieteiktos uz izsludināto vietu.
Cik daudz ir vēlēšanas kur ir tikai viens kandidāts - 90%
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 31. 12. 2008 [15:17]
|
Balstoties uz starptautiski atzīto UNESCO ISCED-97 klasifikatoru (http://www.uis.unesco.org/TEMPLATE/pdf/isced/ISCED_A.pdf), kā arī uz Latvijas Republikas izglītības klasifikatoru (http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/mk-noteikumi/932.html), Latvijas Universitātē varētu būt vai nu 5 fakultātes (Teacher training and education science; Humanities and Arts; Social sciences, business and law; Science; Health and welfare) , vai nu 11 (Teacher training and education science;. Humanities; Social and behavioural science; Journalism and information; Business and administration; Law; Life sciences; Physical sciences; Mathematics and statistics; Computing; Health)
Taču ir 13, turklāt, piemēram, Humanities pārstāv pat veselas četras LU fakultātes (Teoloģijas fakultāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Filoloģijas fakultāte, Moderno valodu fakultāte), pie tam pat vienā ēkā atrodas divas valodnieciskas fakultātes.
Ja nu Universitāte nav varējusi palikt 5 fakultāšu līmenī, kas labai pārvaldībai būtu ieteicamais skaits, tad jāatzīst, ka ikvienai no augstāk minētām zinātnes nozarēm ir tiesības būt nepastarpināti pārstāvētai Universitātes līmenī.
Juris Borzovs
LU senators
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 31. 12. 2008 [19:02]
|
Jautājums nav korekti formulēts. Vai runa ir par
a) tautsaimniecības nozari?
b) izglītības nozari?
c) pētniecības nozari?
Katrai ir atšķirīgas un pat vairākas klasifikācijas shēmas.
Domāju, ka ikviens no mums labi zina, kurai nozarei un apakšnozarei saskaņā ar konkrētu klasifikatoru ir piederīgs.
|
|
|
|
|
Juris Borzovs
Viesis
|
|
Ievietots: 31. 12. 2008 [19:08]
|
b. kā saistāms nozares (apakšnozares) veiktspējas vērtējums ar tās attīstības redzējumu?
Atbilde banāla - konstatētie trūkumi pieejamo resursu dotu iespēju robežās būs jānovērš. T.i., būs nepieciešams attiecīgās nozares attīstības plāns (ja tāds jau ir, tad gandrīz noteikti būs nepieciešami plāna grozījumi).
|
|
|
|
