Inta Urbanoviča
Latviešu valodas īpatnības internetā
  

Inta Urbanoviča, Ingrīda Pauniņa
Izplatītākie neprecizitāšu tipi interneta portālu ziņās
  

Dite Liepa
Ziņu žanra raksturojums  interneta portālos
  

Aija Priedīte
Kādu valodu lietojam interneta ziņu portālos – ārvalstu prakse
  

Jānis Kušķis
Moderni vārdi bez nozīmes
 

Dace Sokolova
Korektora darba specifika, strādājot ar ziņu tekstiem
 

Andra Kalnača
Virsraksti interneta portālu ziņās

Vārds internets mūsdienās ir kļuvis par vispārlietojamu sugas vārdu, kuru varētu iekļaut biežāk lietoto lietvārdu sarakstā. Sauklis – Ja tevis nav internetā, tad tevis nav vispār! – pamazām kļūst par aksiomu, tomēr izpratni par šo elektronisko vidi un tajā valdošajiem noteikumiem un tradīcijām galvenokārt veido katra paša individuālā pieredze. Daudzi lieto internetu, tomēr ne katrs var izskaidrot, kas tas ir, kā tas darbojas un kas tam raksturīgs. Aprakstīt interneta valodas īpatnības ir vēl sarežģītāk – no vienas puses, internetā valodai ir noteiktas tradīcijas, bet, no otras puses, tajā ir vērojama lingvistiskā visatļautība, kuru ir grūti pakļaut tradicionāliem valodas apraksta principiem. Ir internetā pakalpojumi, kuros valodas lietojums tiek rediģēts, bet ir arī publiski pieejams plašs materiāls, kurā fiksētā valodiskā izteiksme netiek cenzēta.

Rediģētajos materiālos tiek ievērotas līdzšinējās literārās rakstu valodas tradīcijas, tāpēc šie teksti noder, analizējot tipiskākās valodas kultūras problēmas visā rakstu valodā kopumā, savukārt nerediģētajos tekstos parādās dažādas īpatnības, kas ir raksturīgas tikai interneta vidē. Tāpēc, domājot par interneta valodas īpatnībām, galvenā uzmanība tika pievērsta tiem valodas faktiem, kas netiek rediģēti un kas nav tik izplatīti citos fiksētajos materiālos. Šim mērķim tika analizēti ziņu portālu Delfi, Tvnet, Apollo komentāru teksti.

Interneta tīkla rašanās un

piedāvāto pakalpojumu iespējas

Interneta rašanās ir saistāma ar 1969. gadu, kad ASV Aizsardzības ministrijā sāka izstrādāt projektu, kura mērķis bija apvienot kopējā tīklā kāds šīs iestādes nodaļas datorus.

Sākotnēji pētniecisko tīklu ARPAnet izmantoja tikai daži projektā iesaistītie zinātnieki, tomēr laika gaitā tas kļuva par tīklu, kurā ietilpa ne tikai vienas organizācijas datortīklu sistēmas, bet pat dažādās pasaules valstīs izvietoti tīkli. Savu pašreizējo nosaukumu tīkls ieguvis 80. gadu sākumā. Līdz 1989. gadam internets bija nekomerciāls datortīkls, bet 90. gadu sākumā tika radīta World Wide Web (WWW – globālais tīmeklis) ideja. Globālais tīmeklis ir hiperteksta sistēma, kas izmanto interneta tīklu kā informācijas transportēšanas mehānismu (10) hiperteksts ir teksts, kurā, izmantojot speciāli iezīmētus vārdus, attēlus vai simbolus, ir iespējams piekļūt jaunai informācijai.

Tā radās iespēja interneta tīklu izmantot ne tikai zinātniskiem mērķiem, bet arī prezentatīviem, komerciāliem u.tml. nolūkiem.
Galvenie interneta tīkla pakalpojumu veidi ir:
- attālais dialogs,
- elektroniskais pasts,
- failu pārraide.

Pārējie pakalpojumi tiek radīti kā pamatpakalpojumu virsbūve (8).
Elektroniskās vides piedāvātās iespējas ir neierobežotas. Atliek tikai ar dažiem datorpeles klikšķiem pārkāpt http:// slieksni, un cilvēks nokļūst citā – virtuālā – pasaulē. Šajā e-pasaulē ir e-veikali, e-bibliotēkas, e-valdība utt. Tā ir demokrātiska informācijas apmaiņas vide, kas netiek centralizēti vadīta. “Internets ir lieliska, turklāt samērā viegli pieejama informācijas krātuve, kur var atrast informāciju par visām cilvēka dzīves sfērām. Jebkurā pasaules valstī jebkuras valsts avīžu un žurnālu numurus, kuri ievietoti internetā, var lasīt to iznākšanas dienā.

Tīklā var atrast vairumtirgotājus, kuru cenas ir mazākās, sameklēt darījumu partnerus, sponsorus vai vienkārši draugus no jebkuras vietas pasaulē. Interneta tīklā var uzzināt visu par NBA vai NHL, par savu iemīļoto filmu, rokgrupu vai sportu, ieskatīties fotogrāfiju galerijā, klausīties dziesmu ierakstus utt. Internets ir arī lēts alternatīvs komunikāciju līdzeklis. Sarunāties, apmainīties ar vēstulēm, nosūtīt dokumentus, attēlus, programmas uz jebkuru pasaules vietu var dažās minūtēs. Internets nodrošina arī telefona sakarus, dod iespēju zvanīt un sarunāties ar cilvēkiem ārzemēs, nemaksājot par tālsarunām, kā arī izmantot videotelefona sakarus visā pasaulē.”(8)

Indivīds un sabiedrība

 internetā

Internets būtiski maina līdzšinējo izpratni par sabiedrības saziņas iespējām. Jaunā komunikācijas vide, apvienojot personiskās komunikācijas un masu komunikācijas raksturojumus, pieteic teorētiski salīdzinoši vēl maz

pētīto fenomenu – interaktivitāti      (1, 96).
Atšķirībā no līdzšinējā masu komunikācijas tradīcijām internetā indivīds bez telpas un laika ierobežojumiem var komunicēt ar citiem, turklāt šī saziņa var būt gan publiska, gan daļēji publiska, gan intīma. Inta Brikše norāda: “Viens no pamata jautājumiem, vērtējot internetu kā publiskās sfēras kanālu un indivīdu kā tās aktoru, ir izpratne par vārda brīvību. Tā ir interneta būtiska un visvairāk aizsargājamā brīvība, jo internetu radījusi brīva un atklāta informācijas apmaiņa, bet visas izteiksmes brīvības ir pastāvīgi jāaizstāv..” (1, 96)
Interneta lietotāji ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē nav īsti gatavi šai pilnīgajai izteiksmes brīvībai, tāpēc jāatzīst, ka personiskas atbildības trūkums rada visatļautību ne vien viedokļu formulēšanā, bet arī haosu fiksētās valodas izmantošanā. Internets ir vieta, kurā ikviens var mainīt savu identitāti, virtuālā

realitāte ļauj variēt un mainīt visu, kas reālajā pasaulē ir fundamentāls un dažkārt pat nemaināms (piemēram, vecums u.c.). Jānis Sīlis par šo savdabīgo parādību raksta: “Tā sauktā virtuālā realitāte visu padara nosacītu, tā ļauj improvizēt un “spēlēties” ar lietām, parādībām un procesiem, kas reālajā fiziskajā un sociālajā pasaulē pakļautas konstantām likumsakarībām. Interneta lietotājs var sev izveidot “virtuālu individualitāti”, kas var būt diametrāli pretēja viņa veidolam reālajā īstenībā: brīvi mainīt dzimumu, vecumu, rasi, sociālo stāvokli utt. Atšķirībā no reālās pasaules, kurā šādas izmaiņas vairumā gadījumu ir neiespējamas (piemēram, rases vai vecuma maiņa) vai arī prasa ievērojamu piepūli, laika un līdzekļu patēriņu (piemēram, sociālā stāvokļa un dzimuma maiņa), virtuālajā pasaulē to visu var izdarīt ar valodas palīdzību. [..]
Šādas lingvistiskas un sociolingvistiskas improvizācijas virtuālajā pasaulē ļauj veidot reālajā verbālajā pasaulē neiespējamus ortogrāfiskus, morfoloģiskus,

leksiskus, frazeoloģiskus un stilistiskus hibrīdus.” (9) Tā kā internetu lieto dažādu slāņu, dažāda vecuma pārstāvji, šķiet, literārās valodas normu pārkāpšana interneta neformālajā vidē ne vienmēr ir apzināts solis. Ir daudz tādu rakstu valodas īpatnību, kuras lietotāji nezina nepilnīgo latviešu valodas zināšanu dēļ, tomēr izplatītāka ir tendence apzināti ignorēt latviešu literārās rakstu valodas pieņemtās tradīcijas.
Tādā veidā var runāt par jaunu parādību latviešu valodas stratifikācijā – elektroniskās vides slengu, vārdu slengs saprotot kā dažādu valodas līmeņu elementu atkāpes no literārās normas, kas ir raksturīgas noteiktai sociālai grupai. Cilvēkam ir raksturīga tieksme pielāgoties noteiktas sociālās vides prasībām. Interneta tērzētavās (chat), e-pastu vēstulēs un citos neformālajos tīkla pakalpojumos tekstu autori pakļaujas izveidotajām lingvistiskās gaumes tradīcijām un saziņas paradumiem, un šis valodas lietojums ne vienmēr liecina par interneta lietotāju izglītības trūkumu.

Interneta valodas savdabība

No vienas puses, internetā turpinās mūsdienu publicistikai raksturīgās valodas attīstības tendences, no otras puses, te parādās līdz šim neapzināts valodas elementu kopums, kuru lieto latviešu valodas runātāji neformālā vidē, t.i., spontānā sarunvaloda. Internetā vērojams jauns valodas fenomens – ikdienas saziņas valoda fiksētā veidā, turklāt to fiksē paši runātāji, tātad neparādās t.s. informators, kas varētu izjaukt komunikatīvās vides dabiskumu. Interneta neformālajā saziņas laikā rakstu valoda pilda gan verbālās, gan neverbālās komunikācijas funkcijas, tāpēc parādās dažādi papildu izteiksmes līdzekļi, kas norāda galvenokārt uz ekstralingvistiskajiem komunikācijas faktoriem (piemēram, sejiņu apzīmējumi :-), L). Interneta valodas normas nosaka valodas lietotāju paradumi. Virtuālajā pasaulē pazūd robeža starp reālo un izdomāto. Te savijas kopā indivīda patiesā būtība un anonīmā “virtuālā individualitāte”.

Internetā valodas lietotājs var būt pasīvs patērētājs, kas izmanto gatavu tekstuāli noformētu materiālu (ziņu, vēstuli, citu indivīdu diskusiju utt.), vai arī aktīvs dalībnieks, kas veido situatīvu komunikāciju – komentē, diskutē, tērzē utt. Analizējot interneta valodas īpatnības, galvenā uzmanība jāpievērš tiem tekstiem, kurus veido e-pasaules aktīvie dalībnieki, jo tieši šajā vidē parādās interneta komunikatīvās sistēmas fenomens. Valodas lietotāju iespējas nav ierobežojamas, tāpēc pat visplašākais valodas faktu materiāls liecinās par noteiktām tendencēm valodas attīstībā, bet neaptvers visas lingvistiskās realizācijas, kas ir iespējamas internetā.

Latviešu valoda internetā tiek lietota diezgan plaši, kaut gan pagaidām vēl nav atrisinātas visas problēmas, kas saistītas ar mūsu valodas funkcionalitāti šai vidē. Eiropas Savienības institūcijās jau kopš 90. gadiem spriež par t.s. “otro Gūtenberga efektu”, kura dēļ pasaulē varētu izzust tās valodas, kas netiek lietotas internetā (7).

Latviešu valoda internetā ir ieguvusi citu veidolu – tas ir jauns saziņas kods, kas ir pakļauts noteiktiem tehniskiem un sociāli pragmatiskiem faktoriem.

Latviešu valoda internetā

1. Grafēmikas īpatnības

Grafiski interneta latviešu rakstu valodas īpatnības ir saistītas ar diakritisko zīmju atveidi, jo pagaidām vēl nav izstrādāta pilnīga programmatūra, kas automātiski pielāgotu latviešu rakstu valodas grafēmikas īpatnības visiem datoriem. Šīs problēmas ir saistītas galvenokārt ar e-pasta pakalpojumu interneta vidē, jo dažādiem datoriem, kas ir savienoti vienotā tīklā, ir atšķirīgs fontu formāts. Ja datorprogramma automātiski neatbalsta fonta formātu un datora lietotājs neprot konvertēt tekstu, tad adresāts var saņemt šādu tekstu:
Labrļt! Kolŗ»es no Vi¹óiem ¹orļt kavŗjas.
Tīkla etiķete pieprasa padomāt par adresātu un nepieciešamības gadījumā izvēlēties tādu rakstības

 veidu, kas ļautu ziņas saņēmējam saprast tekstu. Šo iemeslu dēļ 21. gs. interneta latviešu rakstu valodas veidotāji un lietotāji saskaras ar tām pašām problēmām, kas bija aktuālas veclatviešu rakstu periodā kopš 16. gs., t.i., īpatnējo, latviešu valodai raksturīgo, skaņu atveidi rakstu formā. Mūsdienās interneta izmantotāji, īpaši e-pasta lietotāji, izmanto dažādus paņēmienus, lai izveidotu izlasāmu tekstu latviešu valodā. Laika gaitā ir nostabilizējušies trīs paņēmieni, kā tikt galā ar latviešu valodas diakritisko zīmju atveidi:
- teksti tiek rakstīti bez diakritiskajām zīmēm:
Labrit! Koleges no Viskiem sorit kavejas.
- tekstā diakritiskās zīmes tiek norādītas, izmantojot citus burtus: garie patskaņi tiek norādīti, dubultojot īso patskaņu burtus (ā = aa, ē = ee, i = ī, ū = uu); mīkstinājuma zīmes vietā līdzskaņiem tiek lietots burts j (ģ = gj, ķ = kj, ļ= lj, ņ = nj), savukārt šņāceņus norāda, izmantojot burtu h (č = ch, š = sh, ž = zh);
Labriit! Koleegjes no Vishkjiem shoriit kaveejas.

- diakritisko zīmju vietā tiek lietots apostrofs (‘).
Labri’t! Kole’g’es no Vis’k’iem s’ori’t kave’jas.

Praksē bieži vien ir tā, ka visi šie paņēmieni tiek izmantoti nekonsekventi, pat pamīšus. Kopumā vērojams, ka tekstu veidotāji šiem burtiem ar papildu zīmēm nepievērš īpašu uzmanību, “paļaujoties uz lasītāja pareizrakstības zināšanām, kas lasīšanas procesa “iekšējā runā” radīs pareizās formas” (9)
Viena no tipiskām nenormētās interneta rakstu valodas pazīmēm ir grafēmas x izmantošana, kas tradicionāli tiek lietota burtu kopas -ks- aizstāšanai pēc angļu valodas parauga, piemēram, paradox, raxtelis, āxti, priex. Sākotnēji šī tendence bija vērojama tikai interneta tērzētavās kā īpašs modernas valodas marķieris, bet pašreiz to lieto ne tikai internetā – šī grafēma tiek izmantota citos elektroniskajos saziņas līdzekļos, piemēram, mobilajos tālruņos; dažkārt tā pavīd arī tekstos, kas ir rakstīti rokrakstā, piemēram, skolēnu vai studentu

rakstu darbos. Ekscerpētais materiāls liecina, ka grafēmas x funkcijas ir paplašinājušās:
- grafēma x tiek lietota skaņu -ks- vietā, maxsāt, māxliniex, atiexme, teixma;
- grafēma x aizstāj burtu kopu -kš-, iexā;
- grafēmu x izmanto, lai aizstātu burtu savienojumu -iks-, Rubx.

Dažkārt interneta latviešu rakstu valodā parādās arī grafēma w, tomēr tā netiek lietota pārāk plaši – šo burtu lieto grafēmas v vietā uzwarēt, nawa, diews, apsweicu, cilwēki, newar u.c.
Interneta rakstu valodā bieži vien parādās netulkoti elementi no citām valodām. Tā kā internets ir starptautiska saziņas vide, var gadīties, ka svešās valodas lieto citu nāciju pārstāvji, tomēr ļoti bieži citvalodu vienības izmanto latvieši un latviski runājošie. Bieži parādās vārdi vai frāzes, kas ir pārņemtas no angļu valodas, piemēram, okay, maybe, respect, anyway, crash, all rights reserved, let’s go insane, Georgia, Canada.

Arī krievu valoda interneta tekstos parādās, turklāt bieži vien šie teksti tiek rakstīti, izmantojot antīkvas burtus, nevis kirilicu, piemēram, Kuda mir katitsja? Podskaļznulsa, upal, ačnulsja, gips, zakritij perelom. Dažreiz interneta latviešu valodā svešā valoda parādās daļēji, piemēram, latviešu valodas burta k vietā lietojot c pēc angļu valodas parauga, projects, directors, vai arī, piemēram, veidojot hibrīdisku izteiksmi pēc lietuviešu valodas parauga Nu, braļukas lietuviškas!Pēdējā laikā aizvien biežāk internetā parādās teksti, kas atspoguļo kāda latviešu valodas dialekta īpatnības, izplatīti ir teksti augšzemnieku dialektā: Bļuznai voi nabļuznai, a kaita ar tū peiļi, ka is sovā laikā 90-tu godu sokumā beja īsaisteits reketā i na raizi viņ iz mažu vasts? Vērojamas arī citu dialektu formas interneta fiksētajos materiālos, tomēr tās parādās sporādiski: Grandioza blēdība, Seimā jā būt iekšā isten patriot – es, Grostiņ un cit cīnītāj par latvieš liet!

Valodas lietotāju fantāzijai robežu nav, par to liecina kaut vai šāds piemērs:
Даргие латвие ши! Я юумс нау cлынкум с,протамс. Узракст иет, лудзу: кадас лабас (эс домаю “позитивас” :) пармайняс парасту цылвеку дзывэ юс гайдат но мусу яунас Саэмас?

2. Ortogrāfijas īpatnības

Interneta tērzētavu, komentāru daļu un e-pasta tekstos parādās līdz šim latviešu rakstu valodai neraksturīga parādība – spontāna runas forma, kuru fiksē paši valodas lietotāji. Tāpēc te fiksētā veidā parādās latviešu runātās valodas fonētiskās īpatnības, piemēram, šajos materiālos rakstītā veidā tiek atspoguļotas fonēmu pozicionālās pārmaiņas.
Kontrakcija – divu blakus esošu, bet pie dažādām zilbēm piederīgu patskaņu saplūšana vienā garā patskanī vai divskanī. Šāda fonētiska pārmaiņa nav īpaši izplatīta, bet tā regulāri atkārtojas darbības vārda būt vienkāršās tagadnes 1.personas formā nēsmu.

Līdzīga kontrakcija vērojama arī darbības vārda vajadzības izteiksmes formās jāpkaro, jāpstiprina.
Asimilācija balsīguma ziņā – balsīgie līdzskaņi nebalsīgo priekšā kļūst nebalsīgi, savukārt nebalsīgie līdzskaņi balsīgo priekšā kļūst balsīgi. Šīs pozicionālās pārmaiņas latviešu runātajā valodā ir ļoti parastas un bieži sastopamas, tāpēc tās parādās arī fiksētā veidā, piemēram, laps, aukšā, apsurdums, beiksies, zakšana, isteikusi, zakt, lūkšana, blenst, kviegšana, apstrahēties, uspurņa drauks.
Vidējā artikulācijas centra rašanās – asimilācijas rezultātā noteiktās pozīcijās līdzskaņu s, z vietā stājas līdzskaņi š, ž. Šī atkāpe no normas gan varētu būt saistīta arī ar paviršu literārās rakstu valodas prasmi, piemēram, pārliecinoš, vienkārš, tukš.
Afrikātas [c] rašanās – šī asimilācija ir raksturīga, līdzskaņiem t vai d saplūstot ar līdzskani s noteiktā pozīcijā. Šī valodas īpatnība interneta rakstu valodā ir ļoti populāra un tiek uzskatīta par prestižu izteiksmes

veidu, sircapziņa, nakc, āprāc, sviesc, nosacīc, fakc utt. Dažkārt ar līdzskani c tiek aizstāta burtu kopa -tis, piemēram, Kalvīc, lācīc.
Vokalizācija – līdzskaņi v un j vokalizējas (kļūst par patskaņiem) runātā tekstā, un dažkārt tas ir atspoguļots arī rakstītā veidā, piemēram, nau, Daugaupils, vaiag// vaig (vajag), bia taisiuši, aizei. Fiksētajos materiālos vērojama arī pretēja parādība – konsonantizēšanās, piemēram, Vaj, vaij, šaj, diezvaj, skajstāka, lajks. Savdabīga, bet ļoti izplatīta parādība internetā ir burta v aizstāšana ar burtu f vārda beigās, piemēram, naf (nav), tef (tev).
Līdzskaņa zudums vai izlaidums arī ir izplatīta parādība interneta neformālajā rakstu valodā, piemēram, dumš, jābļau, simprocentīgs, ārvalsnieks, krustēvs. Izrunas dēļ rakstu valodā var pazust pat zilbe pagāšais mēnesis.
Tāpat kā citos fiksētajos materiālos, arī internetā fiksēti gadījumi, kad netiek ievērotas fonēmu vēsturiskās pārmaiņas, piemēram, kunģis, seņči, mesdamies, līztu.

Vispārpieņemtās ortogrāfijas normas neformālajā interneta rakstu valodā tiek pārkāptas regulāri:
- lielie sākumburti netiek lietoti vai arī parādās haotiski: .. pēteri un jāņi, jo ingrīda nav saeimā!, šķēle ir godmaņa kļūda;
- svešvārdi tiek rakstīti nevērīgi: koropētais, luksifori, psihatrisks, inteleģenti, narkalogs, zolīdi, komfliktēt, manjaks, ekanomika, intresanti, rengens, ideots, priviliģēts, marazms, organozātors, dilēma, intrese, televīzors, konforts, kalkulātors, nihelisms, nehelisms alkahols, dilēma utt.;
- šķirti rakstāmi vārdi ļoti bieži tiek rakstīti kopā, piemēram, takaa [tā kā, takā, kautkā, kaukā, kaukas, kautkādi diezvai, itkā, netikai, daudzko, vaitad, itsevišķi, tākātā, drošvien, ganjau, vēljovairāk, neuzkādām, starpcitu, vēljoprojām, tiktiešām, tikuntā, bet kopā rakstāmi vārdi nepamatoti tiek sadalīti, piemēram, vis dziļākais, vis komiskākais, vis traģiskākais, pus stunda, jeb ko;

- atstarpes starp vārdiem var vietumis pazust vai arī nebūt vispār, piemēram, Janešūposiestadvisugaduodikodīs.

Interneta nenormētajā rakstu valodā bieži vien parādās fonētiski atšķirīgas viena un tā paša vārda formas, kas liecina par attiecīgās rakstu valodas variatīvumu, piemēram, vārds vajag ekscerpētajā materiālā parādās dažādā rakstībā vaiag, vaig, vajg, vaiga; arī vārdam neesmu konstatētas variatīvas formas nēesmu, nesmu, neēsu, nesu; interesants piemērs ir vārds saeima, kas tiek rakstīts ļoti dažādi, saeme, seima, saima, saema, saiema. Dažkārt šādas ortogrāfiskas pārmaiņas valodas lietotāji izmanto apzināti, lai piešķirtu tekstam ironisku nokrāsu, piemēram, pendzija, pendzionāriņš u.c.
Līdzīgā veidā ir tapis vārds prihvatizēt, kas skaniski veidots pēc atbilsmes ar krievu valodas vārdu прихватить. Laika gaitā tas zaudējis savu stilistisko papildinformāciju un ir kļuvis par klišejisku izteiksmes līdzekli.

Interneta materiālos ļoti izplatītas ir pārrakstīšanās kļūdas – salīdzinot ar citiem rakstu valodas veidiem, šajā vidē pārrakstīšanās ir sastopama biežāk.

Teksti tiek rakstīti ātrā tempā, bieži vien rakstītāja acu skats ir vērsts nevis uz monitoru, kurā redzams rakstīšanas rezultāts, bet gan uz klaviatūras taustiņiem, kas ir tikai instruments. Arī te, tāpat kā citās dzīves jomās, nepieciešama profesionalitāte - mūzikas skaņas nebūs precīzas un skanīgas, kamēr muzikants drudžaini skatīsies uz instrumentu; automašīna neripos pa ceļu taisni un precīzi, kamēr autovadītājs skatīsies uz mašīnas pedāļiem vai ātruma pārslēdzēju. Spontānos e-tekstus nepārlasa un neslīpē, un tiem pagaidām nav automātiska tekstu redaktora, kāds ir pieejams, piemēram, Microsoft Office programmatūrā, tomēr tas nav attaisnojums nevērīgi rakstītajiem tekstiem, jo ar šādu necieņu pret citiem var ātri iegūt nevēlamu attieksmi pret sevi.

Analizējot interneta nenormētās rakstu valodas ortogrāfiju, var secināt, ka tajā dominē fonētiskais princips (runātai fonēmai atbilst noteikts burts) gan skaidrās, gan neskaidrās pozīcijās, bet morfoloģiskais un tradicionālais ortogrāfijas princips bieži vien tiek pārkāpts divu iemeslu dēļ – valodas lietotājam trūkst zināšanu par attiecīgā vārda pareizrakstību vai arī pareizrakstības normas tiek pārkāptas apzināti konsituatīvu iemeslu dēļ. Līdzīga nekonsekvence ir vērojama interpunkcijas zīmju lietojumā. Tā kā šajā jomā interneta neformālajā vidē valda pilnīga anarhija, attiecīgie piemēri nav iekļauti šajā aprakstā.

3. Vārddarināšanas īpatnības

Tā kā internets ir vide, kurā anonīmi var izpausties jaunrade, tas vērojams arī lingvistiskajā aspektā. Analizējot derivatīvās īpatnības interneta materiālos, uzmanību piesaista pārmērīgais jaunvārdu lietojums.
 

Inta Freimane norāda: “Mūsdienu latviešu literārās valodas praksē konstatējami dažādi faktori, kas ietekmē gan vārddarināšanu, gan, it īpaši, dažādu darinājumu lietošanu: tradīcijas, konvencija, īpaša konteksta ietekme, dažādi individuāli darinājumi un to attīstības iespējas, darinājumu pārlieks lietojums u.tml.” (3, 179) Jaunu vārdu parādīšanās leksikā ir aktuāla tendence visā latviešu valodā kopumā, un tas ir saistīts ar dažādām aktivitātēm sabiedriski politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīves sfērā. Tas, protams, atbalsojas arī internetā, kurā parādās jau valodas apritē pazīstami jaunvārdi, piemēram, padomija, saeimisti, kompartija, turienieši.
Globālais tīkls ir vide, kurā samērā ātri var izplatīties kāds individuāls darinājums, jo interneta sabiedrība parasti diskutē par aktuālām tēmām un kontekstā veiksmīgi darināti un nepieciešami darinājumi izplatās ļoti ātri.

Daudzi šādi “interneta profesionālismi” ir saistīti ar politisko dzīvi, piemēram, tēpisti (“Tautas partijas” biedri), jēlīši, jaunlaicēni, repšisti (partijas “Jaunais laiks”  biedri), ceļinieki (partijas “Latvijas ceļš” biedri). Šādus izplatītus darinājumus interneta lietotāji lieto jau kā vispārlietojamus vārdus, bez kādas stilistiskās papildinformācijas.
Tomēr bieži vien sastopami arī konsituatīvi darinājumi, kas parādās noteiktā tekstā un plašāk netiek izmantoti. Tie tiek dēvēti par okazionālismiem. Alise Laua uzskata, ka “morfoloģiskās uzbūves ziņā tie asociējas ar līdzīgi darinātiem vārdiem, kas ir neapšaubāmi valodas fakti”. (4, 194)
Tādu vārdu internetā ir ļoti daudz. Bieži parādās dažādi atvasinājumi ar afiksiem, piemēram,
apstipendijošana, nokurempēties, pašpārbaudīties, koncertzalizēt, bibliotekizēt, ministērija. Diezgan izplatīta ir arī mode lietot okazionālus salikteņus: briseļnauda, tautzagļi, vairsneatbalstītāji, smagauto, onkocentrs, aksenokveidīgie, zemnieksviestmaize, miljonārvietgaidinieki, iekšāticēji.

Vēl interneta materiālos vērojama tendence izmantot dažāda veida derivatīvos īsinājumus. Mūsu dinamiskā dzīve sader ar valodas īsākas izteiksmes meklējumiem. (5, 19) Vārdu īsinājumi var būt ļoti dažādi: tiek lietoti nepabeigti vārdi, ja tie ir gari, admin (administrators), gym (ģimnāzija); tiek lietoti īsinājumi, kuru pamatā ir vārda pirmais burts un beigu daļa, inets (internets), v-pils (Ventspils), zsvētki (Ziemassvētki); parādās arī vārdu strupinājumi cilvis (cilvēks), koments (komentārs), info, infa, infs (informācija), incanti (interesanti) u.c.
Saistībā ar īsināšanu minama vēl kāda interesanta parādība internetā – abreviatūru lietošana. Ļoti bieži tiek izmantotas visiem zināmas un pazīstamas abreviatūras, piemēram, ANO, ES, ASV utt., bet tikpat bieži parādās arī tādi abreviatūru tipi, kas ir ieviesti interneta saziņā, piemēram,
- par abreviatūrām tiek pārvērsti pazīstami personvārdi, piemēram, VVF, WF (Vaira Vīķe-Freiberga), K L-Š (Kristīne Lībane-Šķēle); KU gatve (Kārļa Ulmaņa gatve);

- abreviatūras lieto valstu nosaukumu vietā, piemēram, LV (Latvija), LT (Lietuva);
- par zilbju abreviatūrām kļūst salikteņi, piemēram, ģen-seks (ģenerālsekretārs), socdems (sociāldemokrāts).
Dažkārt gluži pretēji abreviatūra tiek pārveidota par lokāmu sugas vārdu, piemēram, vids (VID), knābs, (KNAB)
Dažādi leksiskie jauninājumi var noderēt kā leksikas vēstures materiāls, turklāt tie var liecināt arī par valodas attīstības tendencēm. Varbūt latviešu terminoloģijas speciālistiem un citiem jaunu izteiksmes līdzekļu meklētājiem biežāk vajadzētu ieskatīties interneta neformālās valodas apritē, jo tur starp pelavām parādās arī lingvistisko darinājumu pērles, kas varētu lieliski bagātināt latviešu literāro valodu.

4. Gramatiskās īpatnības

Gramatiskās prasības latviešu literārajā valodā ir izstrādātas samērā detalizēti un konsekventi, šajā valodas līmenī variatīvums nav izplatīts.

Atceroties skaitāmpantiņu – Gramatika, gramatika, maziem bērniem nepatika! –, jāsecina, ka nepatika pret gramatiskajām normām atspoguļojas arī internetā.

Bieži vien gramatiskās normas tiek pārkāptas apzināti, iespējams, lai paspilgtinātu komunikācijas neformalitāti, tomēr daudzās neprecizitātes neitrālā kontekstā diemžēl liecina arī par valodas kultūras zemo līmeni.
Tekstos tiek variētas dažādas gramatiskās kategorijas – tā ir raksturīga pazīme, bet kopumā nav pārāk izplatīta. Biežāk metamorfozes vērojamas nomeniem. Tiek mainīta dzimtes kategorija, turklāt tas tie darīts apzināti, piemēram, oficiāls peldviets, ano kampanis, teksti ar ironi, bet dažkārt šīs atkāpes, iespējams, var būt radušās pārrakstīšanās dēļ, piemēram, sistēms, cipras (cipars). Skaitļa kategorija arī bieži vien tiek lietota neprecīzi, tomēr ekscerpētie piemēri liek domāt, ka gramatisko normu neievērošana biežāk ir saistāma ar

paviršu attieksmi pret rakstīto tekstu, piemēram, ceļa policija, sabiedriskie transporti.

Dažkārt morfoloģiskās īpatnības nepieciešams ilustrēt plašākā kontekstā:

Viens vārts visas spēles garumā.

Piedāvāju saimu vēlēt ik gadu un katreiz citus..

.. tiek apspiestas mūsu brīvības.

.. ja nevajag augstāko izglītību, tad visiem bez izņēmumiem ..

Brīvā formā tiek variēta arī lietvārdu deklinācija un locījumu paradigma, piemēram, ļauži, burbuls, biznesmens, augšgalis, onkuļam, Repšam, pieminekls, bistra, kantors. Šajos piemēros nav skaidri nosakāms, vai atkāpes no normas ir saistāmas ar izglītības trūkumu vai arī tā ir apzināta normu ignorēšana. Interneta neformālajā vidē dažas īpatnības vērojamas arī verbu izvēlē.

Latviešu rakstu valodā problēmas sagādā to 3. konjugācijas darbības vārdu pareizrakstība tagadnē, kas beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties.

Šī problēma ir ļoti izplatīta arī interneta fiksētajā valodā: jāsajaucās, liekās, gribās, rēķinam, bāžās, jāmācas, jāsākās, jūtās, veicās, sitās, pārvēršās, izpaužās, nolaižās utt. Izplatīta ir arī tendence variēt darbības vārdu personu galotnes, piemēram, bezgalotnes formām tiek pievienota galotne, dzeri, eji, nava, vajaga, ira, savukārt daži darbības vārdi tiek lietoti bez galotnēm, bij, zin. Šī īpatnība raksturīga noteiktiem darbības vārdiem, kas interneta valodā kļuvuši par klišejiskiem morfoloģiskajiem hibrīdiem.

Lai teksts būtu ekspresīvāks, valodas lietotāji izmanto dažādus morfoloģiskos pārveidojumus pēc dialektu un izlokšņu parauga,

piemēram,
Tā viš i!
Vot tai i dzeivajam!
Būtu gribējuse, būtu dabūjuse.
Lūgtum uz kārtējo tejāteri!
Ingrīda tiks par ministru, nebūtot saeime.
Tautas partijā ir vien šmucīg cilvēk iekšā.
Tas tev apmierin..

Ļoti izplatīta parādība interneta materiālos ir neliterāras vietniekvārdu formas, kas ir raksturīgas neformālajā sarunvalodā: šitais, šamais, šamējais, šitamais manīm, mumsim, tevīm, jumsim u.c. 
Gramatiskajā līmenī vērojams, ka internetā plaši izplatās tādas valodas parādības, kas literārajā valodā tiek skaustas. Piemēram, latviešu literārajā valodā netiek atbalstīta prievārda priekš lietošana nolūka nozīmē, bet interneta materiālos tā ir samērā izplatīta parādība, priekš viņa amata, cimdi priekš Nato sanāksmes, bērni ir domāti priekš skolām.

Literārajā valodā neparādās arī prievārds iekš, bet interneta tekstos tas atrodams Kura partija mēģināja pirkt tās balsis iekš Liepājas?, To var izdarīt iekš mājas lapas.
Samērā jauna, bet jau izplatīta parādība sarunvalodā ir partikula da, kas latviešu valodā aizgūta no krievu valodas: da jebkurš, da jebko, da nekas, da paņem un izlasi!, da nevienā acī. Šāda izteiksme ir populāra arī internetā.
Tipiska īpatnība interneta neformālajos tekstos ir savdabīga vārdu secība, kas  atbilst domu formulēšanas gaitai, bet neatbilst komunikatīvā izteikuma formulēšanas principiem. Lai adresāts varētu saprast teikto/rakstīto, attiecīgā ideja pirms sūtīšanas ir jāizdomā un tad jāformulē, lai to varētu uztvert kā vienu loģisku, semantisku, stilistisku un formālu veselumu.
Pretīgi uz šo sievieti skatīties un viņas dižo stilisti.
Varbūt lētāk tuneli rakt bija..
TP vairs nav homofobijas tik lielas kā agrāk.

5. Leksikas īpatnības

Interneta valodas savdabība visspilgtāk izpaužas leksiskajā apakšsistēmā – neformālai saziņas valodai internetā ir raksturīga sarunvalodas un vienkāršrunas stilistiskā pamatpozīcija. Tā kā ne vienmēr ir iespējams strikti norobežot sarunvalodas līdzekļus no vienkāršrunas līdzekļiem, tad turpmāk šis šķīrums nav akcentēts. Valodas krāsainība tiek panākta ar tādiem izteiksmes līdzekļiem, kas latviešu rakstu valodā nav atrodami vai arī ir fiksēti ļoti ierobežoti. Cilvēks cenšas būt savdabīgs, izmantojot jebkurus paņēmienus. Šajā aspektā spilgti izpaužas indivīda neprasme un nevēlēšanās uzņemties atbildību par paša teikto.
Interneta leksikā atrodami daudzi nevēlami aizguvumi – barbarismi. Viena no populārākajām barbarismu donorvalodām internetā ir angļu valoda. Andrejs Spektors par valodas angliskošanos internetā ironizē: “..bērni un jaunieši daudz laika pavada pie Internet monitoriem, kur piedāvātā informācija galvenokārt ir tikai angļu valodā.

Rezultātā daži īpatņi (dzimuši latvieši) latviešu valodu vairs neprot lietot bez angļu valodas leksisko un gramatisko formu iestarpinājumiem.” (7)
Daudz barbarismu ir saistīti ar jēdzieniem, kas ir aktuāli katram interneta lietotājam, tāpēc tie ir ļoti populāri, piemēram, čats, čekot, meils, fails, seivot, niks, interfeiss, autsaiders, apgreidot, restartēt u.c. Parādās, protams, arī citi latviešu valodā populāri anglismi, piemēram, lūzers, okei, kinderi, frendi, vīkends rullēt, šopings, praisi.

Ekscerpētie piemēri liecina, ka interneta saziņā ļoti bieži tiek izmantoti arī barbarismi no krievu valodas. Latviešu valodas neliterārajā slānī ir izplatīti gan neitrāli krievu valodas vārdi, piemēram, vot, davai, značit, šiška, rubaška, koroče, točna, sekretarša, komsomoļci, tavarishi, pribalķika, gan arī kaimiņtautas neliterārā leksika, piemēram, kruts, čuvaks, pritons, alkašs, krutka, haļava, pofig, ments utt.

Daudzi interneta lietotāji nezina krievu valodu, bet savā saziņā brīvi lieto krievu žargonu. Tas liecina par krievu valodas īpatsvaru Latvijas teritorijā, kā arī par šo aizguvumu noturīgumu.
Noturīgi latviešu neliterārajā valodā ir arī dažādi ģermānismi, piemēram, šmuce, šņabis, foršs, smuks, bišķi, šeftmaņi, štelle.
Bieži vien interneta neformālajā vidē valoda ir diezgan frivola. To galvenokārt panāk ar vienkāršrunas leksikas slāni. Jānis Rozenbergs, analizējot vienkāršrunas vārdu apakšpozīciju, norāda: “Vienkāršrunas vārdu slānis, no vienas puses, cieši robežojas ar sarunvalodas leksiku, kā jau rika minēts, no otras puses, - ar stilistiskiem vulgārismiem, kas īpaši sakāms par lietvārdiem.” (6, 174) Tādi vārdi kā čakarēt, tizls, mērglis, padauza, mūlis, purns, ņirgt, mīzējs, maucība, kverplis ir diezgan izplatīti internetā.
Parādās arī īpaši rupji vārdi, kas parasti fiksētā valodā netiek lietoti, piemēram, dirst, bļin, bļa, bļeģ,

pimpis, tomēr šajā ziņā nav vērojama pārāk plaša leksiskā daudzveidība. Tā kā dažos interneta pakalpojumu veidos pastāv zināma cenzūra, valodas lietotāji rupjības cenšas slēpt, izmantojot rakstu valodas iespējas, piemēram, sača..., ap…,ap---rš, apd:rš, d..š, di#š, d***t, atsū**t, d’rst, ats.kāt, kro**is, di@sa, piz...c, p!zdec.
Ļoti plaši internetā tiek izmantots žargons. Alise Laua norāda, ka žargons var izpausties gan visā valodas sistēmā, gan tikai leksikā (4, 159). Tā kā par citu līmeņu parādībām ir runāts jau iepriekš, atliek pieminēt tipiskākos žargonvārdus. Bieži interneta neformālajā saziņā parādās vārdi, kuriem ir raksturīga nozīmes sagrozīšana (sk. 2), piemēram, drāzt (‘trenkāt, dzenāt’), piķis (‘nauda’), kaukt (sūdzēties’), pālis (‘noteikta dzēruma pakāpe’), maukt (‘sist’), atsaldēts (‘stulbs’), aplikt (aprunāt, rupji kritizēt’), uzmest (piekrāpt’), cepties (‘pārdzīvot’), sprēgāt (‘dusmoties’), cirvis (‘ietiepīgs, dumjš cilvēks’), kost (‘dzert alkoholisku dzērienu’).

Tikpat izplatīti ir dažādi derivatīvie pārveidojumi: vārdu īsinājumi, proči (procenti), mersis (mersedess), idiņš (idiots), mikriņi (mikroautobusi), onka (onkulis), rādžiņš (radioaparāts), troļļuks (trolejbuss), prezis (prezidents), koncis (koncerts); savdabīgi atvasinājumi: amerikosi (amerikāņi), čainīzeri (ķīnieši); deformēti personvārdi: Ūdrene (I. Ūdre), Lembis (A. Lembergs), šlosis (A. Šlesers), Repsis (E. Repše), vīķene (V. Vīke-Freiberga) u.c. Interneta žargonvārdi īpaši neatšķiras no ikdienas sarunvalodā lietotā žargona, vienīgā specifika ir to blīvums interneta neformālajā vidē.

Bieži internetā tiek lietoti dažādi frazeoloģismi, kas bieži vien parādās variatīvās formās:

Izskatījās, ka uzkāpuši uz kārtīga plosta.
Laukos ir pamatīgas auzas.
Paliek skolotājs pie sasistas siles.
Nevajag bāzt degunu tur, kur tas nav paredzēts..
Bet ar putām uz lūpām cīnās..

Viņas nolikšana pie ratiem ir vismaz viens pozitīvs punkts šajās vēlēšanās.
Vai esat galvas saspieduši.
Šī tauta nav plika graša vērta.
Kaķa lāsti nekur nekāpj.

Daudz retāk interneta materiālos parādās poētismi, tomēr dažkārt tie tiek lietoti nievājuma nokrāsas radīšanai, piemēram, latvji, bāleliņi. Līdzīgā funkcijā tiek lietoti arī deminutīvi, penzionāriņi, Repšītis, krēsliņi, komentiņi u.c.
Spilgtāka emocionālā papildinformācija tiek panākta ar noteiktu izsauksmes vārdu izmantošanu tekstā, piemēram, hah, hahaha, brrr, tpu, ehhh, ooo, phe. Pēdējā laikā moderni ir izmantot izsauksmes vārdus, kas ir aizgūti no citām valodām, piemēram, yap, wou, ups, bla-bla.Interneta vidē ir izdomāts interesants veids, ka parādīt savas emocijas grafiski. Laika gaitā šis paņēmiens ir kļuvis par interneta saziņas neatņemamu sastāvdaļu. Tie ir tā saucamie sejiņu apzīmējumi, kas liecina par noteiktu emocionālo noskaņojumu.

Šīs ir izplatītākās simbolu kombinācijas, bet ir vērojams, ka interneta lietotāji tās cenšas papildināt un dažādot. Interneta uzvedības noteikumos, piemēram, e-pasta sarakstē, šīs sejiņas tiek uzskatītas par noteiktu saziņas sastāvdaļu. (8)

Vēl viena tipiska interneta saziņas tradīcija ir lielo burtu izmantošana noteiktu emociju izteikšanai – teksts, kas rakstīts ar lielajiem burtiem, tiek uztverts kā kliedziens.
Emocijas var paspilgtināt arī ar dažādu elementu atkārtošanu, piemēram, Ai, ai, ai, ai!, pozitīvvvvvoooo u.c.

Kā jau iepriekš tika minēts, internetā vērojama valodas līdzekļu ekonomēšanas tendence, tāpēc šajos materiālos parādās dažādi saīsinājumi.

Tradicionāli izplatīti ir saīsinājumi, kas aizgūti no angļu valodas, piemēram, pc (personal computer), kā arī tieši interneta videi raksturīgie noteiktu klišejisku elementu

saīsinājumi, piemēram, plz (please), Wtf (what the fuck?), Wfn (why fuck not?), BBL (be back later), CU (see you), IMHO (in my humble opinion) u.c.
Pēc šī parauga ir parādījušies arī latviešu valodas vārdu un dažādu žargonvārdu saīsinājumi, piemēram, vnm (vienmēr), vnk (vienkārši), utjp (un tā joprojām) u.c.
Noteikts valodas līdzekļu taupīšanas paņēmiens ir arī ciparu lietojums skaitļa vārdu vietā, piemēram, 16-ā gadadiena, ne1 (neviens), 1)kārt, 1ns veids, 2istabu dzīvoklis, 4 gadi, kā arī citu grafisko paņēmienu izmantošana, piemēram, &.
Kopumā vērtējot interneta valodas īpatnības, jāpiekrīt Sociālo zinātņu fakultātes dekānes Intas Brikšes teiktajam, ka “interneta lietotāji ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē nav gatavi interaktīvās komunikācijas dotajai reālajai pozitīvās brīvības iespējai, kas no aktora prasa aktīvu un radošu darbību, uzņemoties arī atbildību.” (1, 96)

Interneta lietotāji izmanto šo publisko telpu, lai demonstrētu visu, kas līdz šim kaut kādā veidā ir ticis liegts vai apslāpēts. Atbrīvojušies no visdažādākajām važām (politiskajām, ekonomiskajām, estētiskajām, tikumiskajām utt.), interneta lietotāji haotiski cenšas izmantot visu, kas ienāk prātā. Tas rada anarhiju. Arī anarhiju valodā un līdzšinējās valodas tradīcijās. Tomēr nevar noliegt, ka interneta vide liecina par mūsdienu valodas attīstības tendencēm, tāpēc tos procesus, kas notiek interneta valodā, nevajadzētu vērtēt negatīvi, bet gan uztvert kā objektīvu noteiktas komunikatīvās vides realizāciju.

Lliteratūra:

1. Brikše, I. Publiskās sfēras attīstība Latvijā: Indivīda un interneta aspekts. Komunikācija: Kultūra, sabiedrība, mediji. 648. sēj., 2002, 88. – 98.lpp.

2. Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2006. 574 lpp.

3. Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga: Zvaigzne, 1993. 470 lpp.

4. Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. 4. lab. izd. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 160 lpp.

5. Nītiņa, D. Moderna cilvēka valoda. Rīga: Valsts valodas aģentūra, 2004. 112 lpp.

6. Rozenbergs, J. Latviešu valodas stilistika. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. 230 lpp.

7. http://www.ailab.lv/ai1/teksti
8.http://www.liis.lv/mspamati/5.gramata

9. http://www.lvavp.lv
10. http://www.termini.lv