Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
"Esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā" individuālo grantu programmas nolikums
Pēdējās izmaiņas veiktas:
24.05.2016

Katra valstiskuma forma sakņojas noteiktā idejā, kas pamato tās leģitimitāti.[1] Šādu ideju attīstību Latvijas teritorijā ir iespaidojuši pretrunīgi vēsturiskie apstākļi, valsts ideju konkurence un transformācija dažādos laikmetos. Vēsturiskie apstākļi un idejas ir veidojuši noteiktas politiskās un sociālās attiecības, formējuši kultūrtelpas aprises.

Šīs individuālo grantu programmas mērķis ir veicināt intelektuālu Latvijas valstiskuma vēstures apzināšanu un izvērtējumu, rosināt skaidrojumus par valstiskuma vēstures slāņiem. Svarīgi apjēgt gan valststiesību kontekstu, gan ekonomisko, sociālo un kultūras kontekstu, jo katrs no tiem ir ietekmējis valstiskuma formas, to attīstību un pēctecīgo nomaiņu vēstures gaitā. Tāpat nepieciešams aptvert kopsakarības, kas Latvijas valstiskuma vēsturi padara ne tikai par pašpietiekamu fenomenu, bet iekļauj to plašākā Eiropas politiskās, ideju un kultūras vēstures stāstā.

Grantu programma ir tapusi Latvijas simtgades ietvaros, sadarbojoties Latvijas Universitātei, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Latvijas Republikas Kultūras ministrijai. Simtgades svinību virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu un piederības sajūtu savai valstij, rosinot pašorganizējošus procesus un sadarbību.

Programmas ietvaros tiks atbalstītas esejas, kas piedāvā sintezējošu skatu. Ar „eseju” šajā programmā tiek saprasta faktos balstīta refleksija par Latvijas valsts idejas dziļākajām saknēm, to vērtējumu mūsdienīga latviešu nācijas un Latvijas valsts vēsturiskā naratīva kontekstā.

Granti tiek piešķirti projektiem, kas analizē sakarības, kuras bija latviešu nācijas valstsgribas pamatā, pirms tā īstenojās 1918. gada 18. novembrī. Tiem jāapskata vēstures gaitā veidojošie faktori, kā tos ietekmējuši konkrēti sociālpolitiskie procesi, valstiskuma idejas un Latvijas un Eiropas kultūrtelpas attīstība, sabiedriskās grupas un vēsturiski personāži. Atsevišķas tēmas var aptvert laika periodu arī pēc 1918. gada.

Uz grantiem var pieteikties doktori, zinātniskā grāda pretendenti un doktoranti. Atbalstītie projekti tiek īstenoti laika periodā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 31. decembrim. Līdztekus citiem projektā sasniedzamajiem rezultātiem granta saņēmēja pienākums ir latviešu valodā sagatavot esejas manuskriptu (apjoms – vismaz 30 tūkstoši vārdu), kā arī prezentēt to zinātniskā konferencē. Esejas tiks apkopotas un izdotas krājumā 2018.  gadā.

Viena individuālā granta apjoms ir 5000 EUR (bruto); tas tiek izmaksāts autoratlīdzības formā – divās vienādās daļās.

Granta pretendentiem šī uzsaukuma pielikumā tiek piedāvātas eseju tēmas ar strukturētu izvērsumu. Strukturētais izvērsums ir priekšlikums, pretendents var piedāvāt arī daļēji vai pilnīgi citādu esejas tēmu vai tās struktūru, ņemot vērā visas programmas fokusu uz Latvijas valstiskuma vēsturi.  

Granta pretendentam ir jāiesniedz projekta pieteikums – CV un apraksts (ne vairāk par 700 vārdiem), kurā ir izklāstīta esejas struktūra un galvenās esejā izvirzītās tēzes. Darba gaitā esejas struktūra un tēzes var mainīties. Aprakstam jāpievieno arī pamatliteratūras saraksts. Projekta pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2016. gada 27. jūnijam LU Vēstures un Filozofijas fakultātē, Aspazijas bulvārī 5, Rīgā, 233. telpā, ar norādi „Individuālo grantu konkursam „Esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā””. Projekta iesniegumus vērtē neatkarīga komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija), kurai darba procesā ir arī tiesības piesaistīt papildus ekspertus.

Granta saņēmējam līdz 2016. gada 15. oktobrim un 2017. gada 1. jūnijam ir jāiesniedz atskaite vērtēšanas komisijai par padarīto, pievienojot manuskriptu attiecīgā gatavības stadijā. Pēc katras atskaites apstiprināšanas granta saņēmējam uz kontu tiek pārskaitīta puse no individuālajam grantam paredzētā finansējuma (neto). Vērtēšanas komisijai ir tiesības granta tālāku saņemšanu pārtraukt, ja esejas izstrāde nav apmierinoša vai neatbilst programmas mērķim.

Iespējamās esejas tēmas

1. Valstis Senlatvijā un Livonijā, Latvijas teritorijas iekļaušana Eiropas sociālajā, politiskajā un kultūras telpā.

2. Modernās teritoriālās valstis Latvijā absolūtisma laikmetā (1561–1795).

3. Latvija Krievijas impērijas sastāvā (1710/1795–1917/1918).

4. Pašnoteikšanās ideja, tās attīstība un izpausmes Latvijas valsts idejas tapšanā.

5. Latvijas valsts dibināšana Viduseiropas un Austrumeiropas nacionālās atdzimšanas viļņa kontekstā.

6. Latvijas vēsture postkoloniālās perspektīvas skatījumā: Vācu koloniālisms.

7. Latvijas vēsture postkoloniālās perspektīvas skatījumā: PSRS koloniālā politika Latvijā.

8. Modernizācija Latvijā: idejiskie strāvojumi un 1905. gada revolūcija.

9. Pirmā pasaules kara nozīme Latvijas valsts tapšanā.

10. Valsts ideja, naratīvs un vēsture.

11. Nacionālisms un valsts


[1] „Valstiskums” ir politisks un juridisks jēdziens, kas apzīmē cilvēku sasaisti neatvasinātā (suverēnā) varas kopienā. Valstiskuma jēdziens ir attiecināms gan uz moderno teritoriālvalsti, gan uz viduslaiku un senākiem valstiskiem veidojumiem, kurus raksturo cilvēku personīga sasaiste ar publisku varu. Tādējādi Latvijas teritorijā valstiskums ir pastāvējis kopš laika, kad lielģimenes varas attiecības transformējās publiskās varas attiecībās.

NOLIKUMA PIELIKUMS