5.oktobrī notika LU Arodkomitejas sēde, uz kuru bija uzaicināti LU vadības locekļi, lai informētu par situāciju Universitātē un plānotajiem pasākumiem saistībā ar darbiniekiem svarīgiem jautājumiem: LU finansiālais stāvoklis, darbavietu stabilitāte, darba slodze, darba samaksa, darba apstākļi u.c. Sēdē piedalījās rektors prof. M.Auziņš, LU kanclers G.Bērziņš, LU direktors A.Peičs, Akadēmiskā departamenta direktors O.Judrups, kuri raksturoja situāciju katrs savas pārziņas jomā, kā arī atbildēja uz iepriekš iesūtītiem jautājumiem:

1) par 2010.gada 31.augusta Rīkojumu Nr.1/219 „Par prasībām studiju kursu sagatavošanai un aktualizācijai”, kurā, piemēram: punkts 3.1 paredz, ka atbildīgajiem mācībspēkiem jāaktualizē šī semestra studiju kursi līdz 01. 11. 2010, kaut gan tas pats punkts nosaka, ka LUIS darba grupa izstrādās instrukciju LUIS lietotājiem par studiju kursu aprakstu un sagatavošanu un aktualizāciju tajos pašos termiņos – līdz 01. 11. 2010.;

2) kāds mērķis ir kursu aprakstu pārveidošanai pēc jaunās formas? Kā tas veicina mācībspēku darbu? Kā tiek aprēķinātas papildus darba stundas atbildīgajiem mācībspēkiem par studiju kursu izvērtēšanu, komunikāciju ar Akadēmisko departamentu un darbu LUIS vidē;

3) kad LU administratīvais personāls pāries no direktīvu un rīkojumu formas komunikācijā uz lēmumu skaidrojumu un pamatojumu formu;

4)kā LU vadība plāno uzlabot apkalpojošo struktūrvienību darbinieku attieksmi pret mācībspēkiem (droši vien arī studentiem) un doktorantiem. Saņemtas daudzas mutiskas sūdzības par augstprātīgu attieksmi komunikācijā;

5) kā LU vadība nodrošinās, lai reālo studiju procesā  ieguldīto darbu
atbilstoši fiksētu slodzēs ? (1 stundas laikā, kas paredzētas 1 akadēmiskās
kontaktstundas sagatavošanai, nav iespējams kvalitatīvi atjaunināt lekcijas,
nomainīt tekstus Moodle utt.);

6)  vai LU jaunās apmetnes celtniecība Torņkalnā neizraisīs  darba algu
fonda samazinājumu, lai nodrošinātu projekta līdzfinansējumu;

7)  kā un cik lielā mērā  studentu skaita samazināšanās  ietekmēs darba
vietu (akadēmisko amata slodžu) skaitu un atalgojuma līmenī LU;

8)   kā ir salāgota LU vadības un administrācijas darba apmaksas sistēma
ar LU akadēmiskā personāla  darba apmaksas sistēmu un atalgojuma līmeni.

 Sēdē tika uzdoti jautājumiem par mācībspēku pieņemšanu darbā viesprofesora un vieslektora statusā, par pedagoģiskā personāla papildu darbu pie esošā darba devēja saistībā ar projektiem, par studiju kursu aktualizācijas tehnisko izpildījumu, par problēmām, ko rada LUIS un ALEPF nesavienojamība, par apgaismojumu un logu slikto stāvokli LU atsevišķās ēkās.

Rektors prof. M.Auziņš, atbildot uz LU struktūrvienību arodorganizāciju iesūtītiem jautājumiem, skaidro:

• par kursu aprakstu formu maiņu – jaunā forma ir atbilstoša ES noteikumiem, problēma radusies ar to ievadīšanu LUIS;
• par apkalpojošo struktūrvienību darbinieku attieksmi pret mācībspēkiem – neliekas, ka te būtu problēmas, ja tādas ir, tad konkrētie gadījumi jādara zināmi;
• par darba samaksu – jābūt konkurētspējīgai. 2009.gadā tika apzinātas algas Latvijas augstskolās. Problēma – vai ir iespējams vajadzīgā līmenī to finansēt. Sniedz skaidrojumu par finansējuma samazinājumu LU, uzsverot, ka, samazinoties kopējam finansējumam, fiksētiem maksājumiem ir tendence  pieaugt. Skaidrojot LU finansēšanas sistēmu, norāda, ka darba samaksa veidojas gan no valsts budžeta finansētiem līdzekļiem, gan maksas studentu iemaksām, gan projektu piesaistītiem līdzekļiem. Projektu piesaistītie līdzekļi ir daudz lielāki par budžetu, kas veidojas no valsts finansējuma un maksas studentu iemaksām. Lai pasniedzējiem nodrošinātu pienācīgu darba samaksu, tiem jābūt arī pētniekiem. Kā aktuāls jautājums, kuru nepieciešams pārskatīt un pilnveidot, ir LU budžeta veidošanas moduļu pārskatīšana, lai struktūrvienību finansēšanas sistēma būtu taisnīgāka;
• par prasībām nesamazināt augstskolu finansējumu 2011.gadā – Valdībā ir iesniegta prasība par finansējuma saglabāšanu vismaz 2010.gada līmenī, kuru ir parakstījusi Universitāšu asociācija, Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība un arodbiedrības;
• par celtniecību Torņakalnā un tā ietekmi uz LU budžetu – pamatā tiek piesaistīti ES līdzekļi, bet  nepieciešams līdzfinansējums, kas jānodrošina no LU budžeta un tas atstās ietekmi uz LU kopējo budžetu. Uzskata, ka šī iespēja ir jāizmanto, lai nākotnē nodrošinātu mācību procesu atbilstošā līmenī. 

LU kanclers G.Bērziņš, turpinot un papildinot rektora teikto

• par LU budžeta situāciju kopumā 9 mēnešos – situācija ir stabila, izpilde ir 80% no plānotā, nevienā struktūrvienība nav finansiālās grūtībās. Nelielas problēmas ir saistībā ar ieņēmumiem no kopmītnēm;
• par celtniecību Torņakalnā – celtniecībai nepieciešamais līdzfinansējums ietekmē kopējo budžeta samazinājumu, bet uzsver, ka nepieciešamie līdzekļi tiks segti no centralizētās daļas, neskarot fakultātēm paredzētos līdzekļus;
• par studentu skaita samazināšanās ietekmi uz darba vietu skaitu un atalgojuma līmeni LU – studentu skaita samazināšanās tendencei ir tieša saistība gan ar akadēmiskā, gan vispārējā personāla skaitu un arī atalgojumu, jo valsts finansējums ir saistīts ar studenta izmaksām un pašu ieņēmumi arī ir atkarīgi no maksas studentu skaita.

M.Auziņš piebilst, ka demogrāfiskais kritums, veidojot nākotnes prognozes, ir ņemts vērā, bet šā gada uzņemto studentu skaita prognozētais samazinājums nav bijis tik liels.

LU Arodorganizācijas priekšsēdētāja S.Skotele atzīmē, ka fakultātēs darba samaksa ir ļoti atšķirīga.

G.Bērziņš

• skaidro, kā veidojas darba samaksa – saskaņā ar Atlīdzības likumu izmaksas no valsts dotācijas līdzekļiem jāuzskaita atsevišķi un likums nosaka minimālās un maksimālās likmes. No pašu līdzekļiem ierobežojumu nav. Uzsver, ka, mainoties sadalījuma proporcijām starp minētajiem finansēšanas avotiem, konkrētā darbinieka kopējā darba samaksa nemainīsies un līgumi nebūs jāpārslēdz;
• par Darba samaksas nolikumu - lai darba samaksa tiktu izlīdzināta starp fakultātēm, tiek strādāts pie Darba samaksas nolikuma, kurā būtu noteikta darba samaksa pedagogiem.
• S.Skotele – pēc kādiem principiem nosaka samaksas sadalījumu starp valsts dotācijas un pašu līdzekļiem? Kas struktūrvienībās par to ir atbildīgs?
• administrācijai ir noteikta attiecība 40/60. Šāds procentu sadalījums ieteikts katrai struktūrvienībai, bet tas var mainīties, ņemot vērā katras struktūrvienības budžeta struktūras veidošanas principus. Par budžeta sadalījumu atbildīgs ir dekāns un izpilddirektors. Valsts amatpersonu darba samaksa ar šo gadu ir redzama internetā iestāžu mājas lapās.

Akadēmiskā departamenta direktors O.Judrups

• par 2010.g. 31.augusta Rīkojumu Nr.1/219 „Par prasībām studiju kursu sagatavošanai un aktualizācijai” – studiju darbu aprakstus e-vidē regulē ar rīkojumiem un pirmais bija jau š.g. janvārī. Lielākie iebildumi pret tehnisko noformējumu, uzskata, ka tā tam nevajadzētu būt, jo šajā procesā dažas daļas aprakstā bija jāsamaina vietām. Atzīst, ka ir problēma ar kursu pārkopēšanu LUIS vidē. Aktualizācija ir jāveic līdz š.g. 1.novembrim un uzskata, ka termiņš ir pietiekošs. Mērķis šim pasākumam ir noskaidrot atbildīgo par konkrētiem kursiem un veicināt pasniedzēju savstarpējo komunikāciju.

S.Skotele – septembra LU Studiju padomes sēdē par minēto jautājumu arī tika izteikts neapmierinātība.

Pirms vārds tiek dots LU direktoram, S.Skotele informē, ka pirms sēdes sākuma saņemts iesniegums no Jūrmalas gatves 74/76 apkalpojošā personāla darbiniekiem, kurā ir paustas bažas par darbinieku atlaišanu, sakarā ar pakalpojumu nodošanu firmai. Iesniegumu parakstījuši 26 darbinieki.

LU direktors A.Peičs

• par ārpus LU apkalpošanas pakalpojumiem – uzsver, ka Saimniecības pārvaldes darbinieku kustība ir ļoti liela un pakalpojumu nodošana konkrētām firmām ir aktuāls jautājums, kas tiek izvērtēts, bet ziņas nonākšana pie darbiniekiem ir priekšlaicīga. Ja minētais pakalpojums izmēģinājuma veidā tiks ieviests Jūrmalas gatvē 74/76, esošos darbiniekus mēģinās nodarbināt citās vietās:
• par Torņakalnu – dotā brīdī ir iespēja iepazīties ar arhitektu metiem. Konkursā uzvarējusi firma „Jauncilvēki”,
• par saimniecības pārvaldes finansēm – jau ar pagājušo gadu strādājam taupības režīmā, t.n.,
  
  • apkures sezonā telpu vidējā temperatūra tiek uzturēta - 18◦ (sniedz sīkāku pārskatu par kurināmo resursu ekonomiju un tās ietekmi uz finansēm),
  • LU telpu samazināšanas politika,
  • apgaismojuma maiņa uz dienas gaismas lampām (sniedz sīkāku informāciju par šī pasākuma rezultātiem),
  • algas fonda samazinājums par 30%.

Juridiskās fakultātes arodbiroja priekšsēdētājs, lektors M.Krūmiņš – atgādina, ka dienas gaismas ietekme uz cilvēku tika uzskatīta par kaitīgu, vai LU ietaupa uz darbinieku veselības rēķina? Ne vienmēr griestu apgaismojums telpā ir pietiekams, it sevišķi vakara stundās, kad nodarbības notiek nepilna laika studijās.

• ekonomisko lampu iedarbība uz cilvēku, pēc šodienas normatīviem, ir nekaitīga. Par papildu       apgaismojuma nepieciešamību vajag informēt, un problēma tiks atrisināta.

Medicīnas fakultātes arodbiroja priekšsēdētāja, profesore R.Muceniece un Bioloģijas fakultātes arodbiroja priekšsēdētāja, lektore K.Eglīte informē par logu slikto stāvokli Ķīmijas fakultātes un Kronvalda bulv. ēkās gan neremontētajās, gan renovētajās telpās, kur jaunie logi arī „pūš”.

• Ķīmijas fakultātes ēka ir kritiskā stāvoklī, remontdarbi prasa ļoti lielus ieguldījumus, atrisinājums – Torņakalns. Par logiem Kronvalda bulv. – jāskatās.

Ekonomikas un vadības fakultātes arodbiroja priekšsēdētāja, fakultātes sekretāre A.Šmite – par mācībspēku pieņemšanu darbā viesprofesora un vieslektora statusā, kas liedz operatīvi noformēt pieņemšanas dokumentus un laikā uzsākt mācību procesu, jo minētās amata vietas jāapstiprina Senātā.

S.Skotele informē, ka minētajā jautājumā konsultējusies ar mācību prorektoru J.Krūmiņu, kurš skaidrojis, ka tā ir Personāla departamenta direktores iniciatīva.

M.Auziņš – nav konkrētas atbildes. PD direktore komunicē ar ārpus universitātes iestādēm un mēģina mūsu specifiskās darbības noformēt atbilstoši likuma prasībām.

S.Skotele – mācībspēku noformēšana viesu statusā atbilstoši likumdošanai prasa Senāta apstiprinājumu.

R.Muceniece – par papildu darbu. Šodien gan pedagoģiskais, gan pētnieciskais darbs ir jāietilpina 40 stundās nedēļā. Kā tas reāli izpildāms?

M.Auziņš – skaidro vairākus darba samaksas variantus, t.sk.. arī no citu valstu pieredzes, uzsverot, ka ideāli būtu, ka visi finansu resursi nonāktu kopējā summā un samaksa tiktu veikta par kopējo darba apjomu, bet Darba likuma normas nosaka 40 stundu darba nedēļu un pārējais nostrādātais laiks ir virsstundas, kas paredz citu darba samaksu.

S.Skotele atgādina, ka Darba likuma normas dod iespēju darbiniekam strādāt pie cita darba devēja, neierobežojot viena cilvēka kopējo darba laiku 40 stundās.

R.Muceniece secina, ka mācībspēkam ir izdevīgi ar iegūto projektu doties pie cita darba devēja.

Interesējas, kāpēc studiju kursu aktualizācija no lietvežu pienākumiem pārcelta uz pasniedzējiem un vai būs iespējas LUIS iepazīties ar studentu sniegtajiem vērtējumiem par pasniedzējiem.

O.Judrups – aktualizāciju var veikt arī lietveži, atbildīgai personai jāatjauno pieejas tiesības programmai. Studentu vērtējumi LUIS būs redzami pēc 15.oktobra.

A.Šmite interesējas, kāpēc internetā nav redzamas darbinieku saistības ar Bibliotēku kā tas ir studentiem.

M.Auziņš skaidro, ka Studentu padome apstrīdēja aptaujas lapu tiesiskumu. LUIS un ALEPF, ko izmanto LU Bibliotēka, nav savienojamas. Problēma jārisina.

Noslēgumā Rektors atzīmēja sarunu lietderību un izteica gatavību tikties biežāk.

5.oktobrī Arodkomitejas Prezidijs

• kurā piedalījās arī LU direktors A.Peičs , izskatīja LU vadības 30.09.2010. iesniegumu un, uzklausot abu pušu viedokļus, deva piekrišanu darba līguma uzteikumam ar LU Transporta daļas darbinieku;
• piešķīra materiālo palīdzību no Arodorganizācijas Profesionālās attīstības atbalsta fonda  4 biedriem par kopējo summu Ls 750, atbalstot viņu piedalīšanos konferencēs un ceļot kvalifikāciju bioloģijas vasaras nometnē un izstrādājot promocijas darbu, kā arī 8 pabalstus par kopējo summu Ls 1575 no Veselības un sociālās palīdzības fonda, palīdzot mūsu organizācijas gan strādājošiem, gan nestrādājošiem arodbiedrības biedriem.

11.oktobrī S.Skotele piedalījās LU Dekānu padomes sēdē, kurā izskatīja jautājumus, kas saistīti ar studentu uzņemšanu 2010./11/ ak.gadam, 2010.g. budžeta studentu izlaiduma izpildes rezultātiem, uzklausīja LU kanclera G.Bērziņa informāciju, LU Personāla departamenta direktori D.A.Šilleri par neatbilstošo Augstskolu likuma normām viesprofesoru, vieslektoru darba attiecību noformēšanu u.c. jautājumi.

14.oktobra Augstākās izglītības padomes sēde, kurā piedalījās S.Skotele, turpināja diskutēt par studiju virzienu izvērtēšanas problēmām, par rezultātos orientētu augstākās izglītības finansēšanu un izskatīja vairākus augstākās izglītības institūciju iesniegumus par AIP kompetencei atbilstīgiem jautājumiem.

20.oktobrī notika LIZDA Informatīvā diena un Padomes sēde, kurās par LR 10.saeimas vēlēšanu rezultātu un politiskās situācijas attīstības scenārija redzējumu informēja A.Freimanis – „Latvijas Fakti” direktors; ar pētījumu „Skolotāju darba samaksa Latvijā un citās valstīs” iepazīstināja LU profesors M.Hazans, kā arī izskatīja virkni citus arodbiedrības darbā aktuālus jautājumus.

20.oktobra LU Studiju padomes sēdē diskutēja par vienotajiem uzņemšanas konkursa kritērijiem  augstākā līmeņa studiju programmās, kā arī par LU Valodu politikas īstenošanu.

Šajos pasākumos piedalījās arī LU Arodorganizācijas priekšsēdētāja.

21.oktobrī LU Arodkomitejas darbu pārbaudīja LIZDA Revīzijas komisija, atzīmējot, ka organizācijas finansiālā un saimnieciskā darbība tiek veikta atbilstoši likumdošanai un LIZDA Statūtiem.

25.oktobrī priekšsēdētāja piedalījās LU Senāta sēdē.

26.oktobra sēdē LU Arodkomitejas locekļi lēma

• no LU AK Labdarības un žēlsirdības fonda līdzekļiem atbalstīt grāmatas „Juventus 90 gadi” izdošanu;
• apmaksāt 1402 LU darbiniekiem, kuri arodorganizācijā ir iestājušies līdz 2010.gada 30.jūnijam, nelaimes gadījumu apdrošināšanu nākamajam periodam no 01.11.2010.-31.10.2011;
• iegādāties ielūgumus Ziemassvētku pasākumam biedru pirmsskolas vecuma bērniem; - piešķirt materiālo palīdzību no centralizētajiem Arodorganizācijas līdzekļiem 8 biedriem, tajā skaitā arī gadījumos, kad arodbiedrības biedrs likumīgi zaudējis bezdarbnieka statusu.

Tika skatīti arī citi jautājumi.

27.oktobrī LIZDA Augstskolu un zinātnes iestāžu komisija, kuras locekle ir arī LU Arodorganizācijas pr-ja S.Skotele un pr-jas vietniece R.Mozere, tikās ar Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju akadēmiķi A.Siliņu, lai apspriestu sadarbības iespējas zinātnes finansējuma jautājumos un diskutēja par aktualitātēm nozarē kopumā un nepieciešamajām darbībām gan komisijas, gan atsevišķu organizāciju aspektā.

Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Liepājas Universitātes arodorganizācijas vadītāju R.Ozolu.

27.oktobrī LU Finansu un budžeta komisijas sēdē notika plaša, ieinteresēta diskusija par LU budžeta veidošanas principiem. Sēdē piedalījās arī S.Skotele.

28.oktobrī Augstākās izglītības padome (locekle S.Skotele) izskatīja vairākus LU iesniegumus saistībā ar studiju programmām; par darbu uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, resursu konsolidāciju un to efektīvu izmantošanu, kā arī citus jautājumus.

Oktobra mēnesī LU Arodkomitejā sniegtas vairākas konsultācijas par darba attiecību tiesiskajiem jautājumiem, kā arī sociālo garantiju jomā.