Pētniecības, augstākās izglītības un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības veiksmīga norise ir atkarīga no pētnieku iespējām zinātniskās informācijas piekļuvē un izplatīšanā. Informācijas tehnoloģiju attīstība un digitālās publicēšanās sniedz jaunas iespējas informācijas izplatīšanā un apmaiņā. Iespēja publicēt zinātniskās pētniecības rezultātus elektroniskā vidē rada jaunus piekļuves un zinātniskās informācijas apmaiņas veidus – iespējams tūlīt iepazīties ar darbu uzreiz pēc tā publicēšanas, var organizēt savstarpēju komunikāciju un domu apmaiņu jau agrīnā pētniecības stadijā u.c.

Mainījušās arī lietotāju vajadzības un prasības – lietotāji vēlas tūlītēju piekļuvi informācijas resursam jebkurā vietā un laikā. Tiešsaiste sniedz iespējas nekavējoties piekļūt informācijai un to ātri izplatīt, ir iespējams izgūt informāciju no nepārtraukti veidotas zinātniskās informācijas telpas – no neapstrādātiem datiem līdz publikācijām.

Mūsdienās arvien pieaug elektroniskās informācijas apjoms un tās izmantošana zināšanu izplatīšanā, e-vidē tiek publicēti e-žurnāli, konferenču tēzes, disertācijas, pētījumu rezultāti u.c. dokumenti. Izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, iespējams daudz efektīvāk un ātrāk veikt zinātniskās informācijas recenzēšanu, publicēšanu un izplatīšanu. Aptuveni 90 procenti zinātnisko žurnālu ir pieejami tiešsaistē, taču lielākajai to daļai piekļuve iespējama, tikai tos abonējot.

Līdz ar to rodas šķēršļi informācijas ieguvē, īpaši mazāk attīstītās valstīs. Zinātniskā darba rezultāti kļūst pieejami samēram šauram lietotāju lokam - to ietekmē nepārtrauktais abonēto datubāzu un žurnālu abonēšanas cenu kāpums, izdevniecību un datubāzu veidotāju monopols, budžeta samazinājums bibliotēkām u.c. faktori.

Lai veicinātu zinātniskās informācijas brīvu pieejamību, vairākas zinātniskās institūcijas, zinātnisko pētījumu finansētāji, augstākās izglītības iestādes, kā arī atsevišķi zinātnieki atbalsta Open Access nostādnes.

Open Access ir kustība jeb iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt un atbalstīt bezmaksas brīvpieeju elektroniskajiem resursiem izglītības un akadēmiskajā vidē. Open Access piekļuve ir bezmaksas, brīva, tūlītēja, nemainīga tiešsaistes piekļuve pilnteksta zinātniskai informācijai, kas ļauj lietotājiem to lasīt, lejuplādēt, kopēt, izplatīt, drukāt, meklēt un citēt, indeksēt, pārraidīt kā datus vai izmantot jebkurā citā legālā veidā bez finansiāliem, tiesiskiem vai tehniskiem ierobežojumiem. Izmantojot zinātnisko informāciju, lietotājiem ir jāsaglabā darba integritāti, attiecīgi norādot citētā darba autoru. Darba autoram ir tiesības apturēt kļūdaina vai sagrozīta darba izplatīšanu vai tā izmantošanu komerciālos nolūkos.

Šāda pieeja nodrošina piekļuvi e-resursiem ikvienam, jebkur un jebkurā laikā tiešsaistē. Open Access resursu klāstā parasti tiek iekļauti resursi, kas tiek publicēti bez autoratlīdzības, jo pētnieki publicē zinātniskos rakstus, lai izplatītu sava pētījuma rezultātus, veicinātu zinātnes turpmāku attīstību, nodrošinātu savas zinātnieka karjeras izaugsmi, nevis lai saņemtu naudu par sava darba publicēšanu. Tādējādi brīvpieejā tiešsaistē parasti ir pieejami recenzēti zinātniski raksti, konferenču materiāli u.c. informācija. Open Access nav pieejami pētījumi, kas nevar atklāti publicēt, kā arī, ja pētniecības darba rezultāti ir patentējami vai pētījuma autors var publicēt sava darba rezultātus, piemēram, monogrāfijas veidā, un saņemt atlīdzību.

Open Access iniciatīvu attīstība sākās 80. gadu beigās, kad sāka publicēt pirmos tiešsaistes Open Access žurnālus, 1991. gadā sāka veidot pirmo nozaru repozitāriju – arXiv, 1997. gadā tika izveidots brīvpieejas digitālais arhīvs PubMed. 2001. gada decembrī Budapeštā notika Atvērtās sabiedrības institūta organizēta konference, kas kļuva par nozīmīgāko pasākumu plašākas Open Access iniciatīvas attīstības aizsākumam. Konferencē tika pieņemta Open Access definīcija un pamatnostādnes (Budapest Open Access Initiative), kas tika publicētas 2002. gada februārī. 2003. gada aprīlī ASV, Mērilendas štata pilsētā Čevičeisā, tika sarīkota tikšanās, ko organizēja Hovarda Hjūdža medicīnas institūts. Sapulcē tika pieņemtas un tā paša gada jūnijā publicētas brīvpieejas publicēšanās nostādnes - Bethesda Statement on Open Access Publishing. 2003. gada oktobrī Berlīnē notika nākošā nozīmīgā konference par brīvpieeju informācijai, kurā tika pieņemta Berlīnes deklarācija (Berlin Declaration on Open Access to Knowledge in the Sciences and Humanities).  

Open Access mērķis ir uzlabot un veicināt zināšanu izplatību, līdz ar to palielinot zinātnisko atklājumu efektivitāti un ieguldīto investīciju atdevi. Viena no Open Access iniciatīvas atbalstītāju galvenajām nostādnēm ir - sabiedrības finansētas pētniecības rezultātiem jābūt brīvi pieejamiem visiem sabiedrības locekļiem. Zinātnes pētījumu finansētāju, akadēmisko un zinātnisko institūciju vidū arvien vairāk tiek akceptēts viedoklis, ka veikt pētniecisko darbu ir tikai puse no uzdevuma – svarīgi ir, lai tā rezultāti būtu visiem pieejami, arvien vairāk tiek uzsvērta prasība pētījumu rezultātus publicēt brīvpieejā tiešsaistē.

Zinātnisko darbu publicēšanā brīvpieejā ir vairāki pozitīvi aspekti. Open Access var palielināt zinātniskās pētniecības ietekmi un inovāciju rašanos, jo piedāvā brīvu pētniecības rezultātu pieejamību un izplatību, tie tiek vairāk izmantoti un citēti. Eiropas Padome uzskata, ka stratēģiska nozīme Eiropas zinātniskajai attīstībai ir ilgtspējīgu projektu izveide Open Access nodrošināšanai.  Brīva piekļuve zinātniskajai informācijai augstākajā izglītībā, zinātnē un pētniecībā ir ļoti nozīmīga un veicina visas sabiedrības attīstību.

Open Access:

• veicina zinātnes efektivitātes palielināšanos,
• paātrina pētījumu veikšanu un investīciju atdevi,
• novērš pētījumu dublēšanos,
• nodrošina lielāka skaita informācijas resursu izmantošanas iespējas pētījumu veikšanai - iespējams iegūt vairāk informācijas,
• veicina starpdisciplināru pētījumus,
• veicina augstvērtīgākas izglītības iegūšanas iespējas,
• paplašina komunikācijas iespējas starp pētniecības iestādēm.

Open Access parasti iedala divos veidos – publicēšanās Open Access žurnālos (gold Open Access) un publikāciju deponēšana institucionālajos vai nozaru repozitārijos  (green Open Access).

Open Access (prezentācija)

Open Access - brīva pieeja zinātniskajai informācijai (buklets)

Open Access - brīva pieeja zinātniskajai informācijai (plakāts)

Eiropas zinātnieku viedoklis par Open Access
Videomateriāls, kurā apkopotas trīs sarunas ar zinātniekiem, kuri izsaka savu viedokli par Open Access.
Eindhovenas tehnoloģijas universitātes (Eindhoven University of Technology) profesors, Open Access žurnāla „The International Journal of Internet Science” izdevējs un līdzfinansētājs Dr. Uve Matzats (Uwe Matzat) sarunā atklāj Open Access žurnāla izdošanas iemeslus un problēmjautājumus.
Utrehtas universitātes pētnieks, ģeologs Dr. Api Slajs (Appy Sluijs) sarunā stāsta par Open Access žurnālu izdošanu, plašajām zinātnieku iespējām komentēt to saturu, uzsverot brīvpieejas izdevējdarbības lielo nozīmi zināšanu izplatīšanā.
Eindhovenas tehnoloģijas universitātes tiesību zinātņu profesors Jans Smits (Jan Smits) izsaka savu viedokli par Open Access, uzsverot, ka pētniecības rezultātiem, kuru iegūšana ir finansēta no sabiedrības līdzekļiem, jābūt brīvi pieejamiem.

Open Access Scholarly Information Sourcebook (OASIS) - pieejama informācija dažādām interesentu grupām – pētniekiem, izdevējiem, bibliotekāriem u.c. - par Open Access, skaidrotas Open Access pamatnostādnes un priekšrocības, kā arī sniegta informācija par Open Access attīstību pasaulē, pieejamas saites uz citiem resursiem.