Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
50. numurs (2013/2014)
Pēdējās izmaiņas veiktas:
20.10.2015

Ilgars Grosvalds
Akadēmiskā Dzīve – zinātnei un tēvzemei
Žurnāla galvenajā – rakstu – daļā dažādu nozaru speciālisti varēja izteikt savas atziņas zinātniskā vai populārzinātniskā veidā. Aktuālas un svaigas domas bija gaidītas no jaunajiem zinātniekiem

Andris Ambainis
Kvantu skaitļošana un mans ceļš zinātnē
Zinātnē ļoti nozīmīgs ir zināšanu plašums. Jo vairāk zini, jo lielāka ir iespēja, ka izdosies savienot kopā divas šķietami nesaistītas lietas un izmantot to, lai atklātu kaut ko pilnībā jaunu

Gatis Bažbauers, Ineta Kurzemniece
Zinātnes nozaru izvērtējums specializāciju noteikšanai pētniecībā
Latvijā būtu nepieciešams nodrošināt pētījumu starpdisciplinaritāti un novatoru ideju rašanos, efektīvāk koncentrēt finanšu un cilvēkresursus un veidot ciešāku sadarbību ar industriju

Aija Zobena
Nacionālā identitāte: globālais un lokālais
LU 72. konferences Socioloģijas sekcijā Nacionālā identitāte: globālais un lokālais nolasītie referāti raksturo daudzveidīgas pašidentitātes kontekstā pieņemto lēmumu dimensijas

Inese Šūpule
Politikas plānošanas nacionālās īpatnības: izlikšanās un neīstenojamu vēlmju plānošanas dokumenti kā valsts pārvaldes elements
Sistēmisku plānošanas dokumentu izstrādāšanu un īstenošanu veicina galvenokārt ārēji faktori: EK prasības jaunajam ES fondu plānošanas periodam un starptautisko aizdevēju noteikumi

Oksana Žabko
Izšķirošie faktori privātās un publiskās partnerības politikas veidošanai un ieviešanai
Septiņu ES dalībvalstu ar atšķirīgu PPP lietošanas intensitātes pieredzi salīdzinājums rāda, ka trīs faktori būtu uzskatāmi par tādiem, kas sekmē PPP politikas īstenošanu un PPP lietošanu

Dace Līkanse
Paaudžu pēctecība zemnieku saimniecībās un lauku kopienu dzīvotspēja
Pētījumi, kuros uzmanība vērsta uz zemnieku saimniecību izpēti piensaimniecībā un gaļas liellopu nozarē, iezīmējuši kopīgas tendences par to, kādi ir draudi kopienu dzīvotspējai Latvijas laukos

Evija Kļave, Aija Tūna
Mazā lauku skola Latvijā kā vietējās kopienas attīstības un dzīves kvalitātes resurss
Motivācijai mainīt ierasto skolas darbības modeli ir jānāk no pašām skolām un vietējām kopienām atbilstoši politikas veidošanas un īstenošanas modelim „no apakšas”

Antra Mieze
Skolēni kā uztura aģenti: Latvijas ekoskolu piemērs
Skolēnam kā veselīga uztura aģentam ir raksturīga vāja rīcībspēja, ko nosaka dažādi faktori, kuru pārvaldīšana skolēnam joprojām ir iespējama tikai ar pieaugušo starpniecību

Brigita Zepa, Evija Kļave, Inese Šūpule
Nacionālās identitātes konstruēšanas stratēģijas mazākumtautību diskursos
Līdzīgi kā austriešu pētījumā, arī Latvijā atklājam, ka minoritāšu pārstāvjiem raksturīgi izmantot vienas un tās pašas stratēģijas savas nacionālās piederības interpretācijai

Renāte Cāne
Latvijas padomju dokumentālā kino komunikatīvo funkciju diskursa analīze
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka, mainoties izteiksmes līdzekļiem, ar kuriem tika īstenotas Latvijas padomju dokumentālā kino komunikatīvās funkcijas, notika arī pašu funkciju transformācija

Viesturs Pauls Karnups
Latvijas lauksaimniecība no pagātnes uz nākotni: ieskats ekonomikas vēsturē
Lauksaimniecība nekad nebūs dominējošā Latvijas ekonomikas nozare kā starpkaru laikā, bet būs kā bāze lauksaimniecības pārstrādes (pārtikas) rūpniecībai, kā tas ir pašlaik

APSKATI

Andris Roze
Ierosinu atgādināt Latvijas demokrātijas sapņa atjaunošanas mēģinājumu

Andra Mangale, Andris Nātriņš
Jāņa Stradiņa gads

Andra Mangale
Zināšanu loma valsts attīstībā

Silvija Lagzdiņa
Ainas Galējas-Dravnieces piemiņai

Ainārs Dimants
Gudrais Andrieva Eiches mūžs

HRONIKA

Akadēmiskā vienība Austrums

Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība Dzintars

Studentu biedrība Fraternitas Rusticana

DOKUMENTĀCIJA

Aivars Markots
Akadēmiskā Dzīve – jau 50. numurs

IN THIS ISSUE