Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
49. numurs (2012/2013)
Pēdējās izmaiņas veiktas:
11.12.2014

Baiba Bela
Nacionālās identitātes diskursi mūdienu Latvijā: piezīmes par dažādību
Padziļināta diskusija būtu nepieciešama par to, kā veidot iekļaujošu integrācijas politiku ārpus binārās loģikas ietvariem, kas nostāda pilsoniskās un etniskās vērtības kā pretstatošas, nevis kā papildinošas

Jānis Broks
Nacionālā identitāte: vispārējie modeļi un Latvijas gadījums
Var runāt ne tikai par atsevišķu cilvēku vai grupu neviendabīgo kolektīvo identitāti tās nacionālajos aspektos, bet arī par pašas Latvijas valsts neviendabību nacionālās identitātes ziņā

Ieva Garda-Rozenberga, Maija Krūmiņa
Agrīno pieaugušo nacionālās identitātes izjūta Latvijā pēc 20. gs. 90. gadiem
Neskatoties uz drīzāk neitrālu vai pat vienaldzīgu nekā entuziastisku nacionālās identitātes pašapziņas izjūtu, gandrīz visi respondenti uzskata, ka nacionālās identitātes apziņa Latvijā ir kopjama un uzturama

Inese Runce
Reģionālās identitātes veidošanās procesi Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas
Latgales reģionālās identitātes atzīšanas un attīstības procesi veicināmi, stiprinot stabilus pamatus šī apgabala kultūrvides saglabāšanai, ekonomiskajam uzplaukumam un atsvešināšanās pārvarēšanai

Vladislavs Volkovs
Nacionālās identitātes veidošanās: individuālās un kolektīvās vērtības
Vismaz Daugavpilī sabiedriskā integrācija tiek uztverta kā institūts, kurā liberālās, individuālās vērtības un etniskās, kolektīvās identitātes vērtības nebūt nav pretrunā, tās netiek īpaši pretstatītas

Edmunds Šūpulis
Nacionālās identitātes nostiprināšanās un izmaiņu process: valodas lietojums  un kolektīvā atmiņa
Par nacionālo identitāti var runāt vismaz divos atšķirīgos veidos – tā var tikt konstruēta gan no etniskiem, gan pilsoniskiem elementiem, paplašinot mēs robežas, iekļaujot tajās pēc iespējas vairāk līdzcilvēku

Inga Sergeiceva, Jeļena Avanesova
Kas ietekmē nacionālās identitātes apziņas veidošanos Latvijā: latviešu un krievvalodīgo skatu punkts
Krievvalodīgo respondentu atbildes liek secināt, ka, neatkarīgi no tā, cik veiksmīgi viņi integrējušies Latvijas sabiedrībā, viņi bieži vien jūtas nedaudz atstumti no nacionālās identitātes veidošanās procesiem

Aleksejs Šņitņikovs
Nacionālās identitātes subjektu veidošanās īpatnības Latvijā 21. gadsimtā
Nacionālās apziņas veidošanas nosacījums ir „institucionālā integrācija” jeb līdzdalība, kas ļauj abstrahēt un apzināt teritoriālās un kultūras saiknes ar svešiniekiem. Vēl arī „konstituējošas saites” ar Latviju

Nadežda Pazuhina
Nacionālās un kultūras identitātes krustceļos: Latvijas krievu minoritātes pašrefleksijas pieredze (1991–2011)
Diskusijās pašā krievu kopienā reti kad tiek aplūkots jautājums par kritisku pieeju savai vēsturei. Īpašā, emocionālā saikne ar kultūrģeogrāfisko Latvijas telpu, iespējams, ir viņu kultūras identitātes pamats

Māra Zirnīte
Nacionālās identitātes apziņa pēc kara dzimušo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos

Ja valsts attīstības redzējums pievērsīs uzmanību arī „mazajai politikai”, tad nacionālās identitātes apziņa var gūt krasi pozitīvu pavērsienu, jo cieši saistīta ar to, kā cilvēki redz sevi valstī, kā izprot varas jēdzienu

Dagmāra Beitnere
Nacionālās pašapziņas un vēstures attiecības Latvijā
Nācijai ir jādodas pārbaudīta ceļa virzienā, jāsāk attīstīt industriju. Tā ne tikai veicina nodarbinātību un ceļ dzīves kvalitāti, bet arī iemāca nācijai sevi identificēt ar noteiktu produktu, kuru pieprasa starptautiskā tirgū

Māra Lēruma, Līga Bērziņa-Cimdiņa
Ķīmijas tehnoloģija Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1863–1918)
Attīstības pamatā – RP un RPI nodrošinātās zināšanas un prasmes ķīmijas tehnoloģijā, kas pamatojas uz fizikālķīmisko un ķīmisko paņēmienu un metožu lietošanu izejvielu pārstrādei gatavā produkcijā

Agrita Kiopa, Kaspars Bērziņš, Jūlija Melkere
Baltijas zinātnieku un pētniecības integrācija pasaules zinātnes telpā
Rezultātu atšķirību, iespējams, būtiski ietekmējušas zinātnes politikas un administrēšanas atšķirības. Lietuvā un Igaunijā augstāko mācību iestāžu finansējums ir būtiski atkarīgs no zinātniskās darbības rezultātiem

Anda Rožukalne
Latvijas mediju “ēdienkarte”. Kurš un kā ietekmē kvalitāti?
Žurnālisti arvien vairāk apzinās, ka informācijas pārpilnības laikmetā tomēr ir daži visai sabiedrībai svarīgi temati, tāpēc to atklāšanai nepieciešami profesionāli žurnālisti. Notiks būtiskas izmaiņas

Eduards Bruno Deksnis
Trimdas arhīvos atrodamās liecības par politiskām aktivitātēm 1945.–1991. gadā
Pateicoties trimdas aktīvistu talantam atrast noturīgus sabiedroto spēkus mītnes zemes politiskā vidē, tika paturēta spēkā doma, ka 1990.–1991. gadā Latvijas neatkarība tika atjaunota, nevis iegūta no jauna

Inese Grumolte
Leģitīma sabiedrības pārvalde: Raiņa priekšstati antīkās un modernās politiskās domas debašu kontekstā
Rainis ir uzticīgs republikāniskās pārvaldes principam, ka leģitimitāte izriet vienīgi no vairākuma piekrišanas, šeit nevar būt runa par kādiem īpašā veidā privileģētiem indivīdiem vai to grupām

APSKATI

Ivars Pavasars
Dzīvības un gaismas noslēpums

Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte rezolūcija

Pēteris Bolšaitis
Akadēmiskā vienība Austrums 125 gados

Ainārs Lerhis
Pirmais apkopojošais darbs par Miķeli Valteru

Santa Dzene
Jāņa Poļa piemiņai

Dace Dārziņa
Aina Vāvere – rakstniece, skolotāja, universitātes mācībspēks, mīļš draugs

HRONIKA

Akadēmiskā vienība Auseklis Melburnā

Akadēmiskā vienība Austrums

Akadēmiskā vienība Latviete

Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība Dzintars

Studentu biedrība Fraternitas Rusticana

IN THIS ISSUE