Ar dzirdes traucējumiem

  • Dzirdes traucējumu izpausmes veidi
  • Studenta vajadzības studiju procesā
Dzirdes traucējumu izpausmes veidi

Dzirdes traucējumi var traucēt uztvert valodu un sadzīves trokšņus, ierobežot saziņu ar citiem cilvēkiem un spēju orientēties, vadoties pēc skaņas.
Dzirdes traucējumi mēdz būt dažādi. Vājdzirdība ir dzirdes pazeminājums, kad traucēta runas uztvere un patstāvīgā runa, bet ir saglabāta spēja apgūt ierobežotu vārdu krājumu. Runas apguve var būt komplicētāka gadījumos, kad dzirdes traucējumi radušies laikā pirms valodas apguves, t..i, agrā bērnībā. Dzirdamības veicināšanai tiek izmantoti palīglīdzekļi, piemēram, kabatas dzirdes aparāti, iekšauss vai aizauss ierīces, vai Baha skaņas procesors ar implantu. Nedzirdība ir dzirdes traucējums, kad traucēta arī valodas apguve. Saziņai cilvēks apgūst lasīšanas prasmi no runātāja lūpām un saziņai izmanto zīmju valodu. Savstarpējai komunikācijai mēdz izmantot arī sarakstīšanās metodi.

  Studenta vajadzības studiju procesā:

Informācijas uztveres dažādie aspekti. Studenti ar dzirdes traucējumiem mēdz apgūt spēju lasīt informāciju no runātāja lūpām. Tas atvieglo studiju darbu, taču līdztekus tam – apgrūtina pierakstu veikšanu lekciju laikā, jo studentam ir jāsadala uzmanība. Šādos gadījumos ir īpaši ieteicams pasniedzējiem laikus parūpēties par vizuālo prezentāciju un izdales materiālu izmantošanu lekcijās.

Palīglīdzekļu izmantošana darbā ar informāciju. Ņemot vērā dzirdes traucējumu pakāpi, studentam var būt nepieciešamība izmantot dažādas skaņu pastiprinošas palīgierīces. Saziņai var tikt izmantota arī zīmju valoda un kā asistents piesaistīts zīmju valodas tulks.

Lasīšana no lūpām. Lai students varētu nolasīt informāciju no lūpām, lektoram, uzrunājot auditoriju, ir jāatrodas auditorijas priekšā ar seju pret studentiem. Jācenšas runāt skaidri un jāizvairās aizklāt muti ar plaukstu. Tikpat svarīgs ir pietiekams telpas izgaismojums.

Efektīvs grupu darbs. Komunikācija grupu darbos būtu jāveido tā, lai students ar dzirdes traucējumiem runātāju sacīto varētu nolasīt no lūpām, piemēram, semināros sēdvietas var izkārtot aplī, lai runātāji viens otru labi redzētu. Ja studentu skaits semināra nodarbībā ir liels, efektīvi būs sadalīt auditoriju mazākās darba grupās.

Skaņas kvalitātes nodrošināšana. Dažkārt ir nepieciešams studentus iedrošināt sēdēt auditorijas pirmajās rindās - tuvāk pasniedzējam, lai tie varētu labāk dzirdēt pasniedzēju. Kvalitatīvās skaņas nodrošināšanai auditorijās, ja tehniskais aprīkojums to ļauj, pasniedzēji var izmantot mikrofonu, kā arī  izvēlēties auditoriju ar labu akustiku.

Uztveramības veicināšana, izmantojot vizualizēšanu. Pieminot lekcijā jaunus svešvārdus, terminus, ir ieteicams tos uzrakstīt arī visiem uz tāfeles. Mācību materiālu vizuālai uztveramībai ir ļoti liela nozīme. Ieguvums ir arī izdales materiālu klātesamība lekcijās.

Audioierakstu veikšana un izmantošana studiju procesā. Ir studenti, kuriem mācīšanās efektivitātes veicināšanai veiksmīgi noder lekciju ierakstīšana audiālā formātā un vēlāk – mācīšanās no šiem ierakstiem, gatavojoties pārbaudījumiem. Studentam, kuram ir nelieli dzirdes traucējumi, mācīšanās no nepieciešamajā skaļumā atskaņota audioieraksta ir viens no risinājumiem, kā optimāli apgūt lekciju tēmas. Studējošajiem ir ieteicams laicīgi saskaņot  ar pasniedzējiem jautājumu par ierakstu veikšanu. Dažkārt gan šis jautājums tiek uztverts kā pašsaprotama vajadzība un to savstarpēji nemaz nepārrunā. Taču arī pasniedzēji var izvirzīt savu iniciatīvu šo jautājumu ar studentu pārrunāt.

Pārbaudījumu organizēšana. Pārbaudījumu kārtošanai ir nozīmīgi, lai pārbaudījumu forma būtu pielāgota studenta iespējām, t.i., rakstisku uzdevumu pildīšanai ir nepieciešama rakstiska instrukcija, savukārt mutiska eksāmena kārtošanai ir jāierēķina pietiekams laiks. Studentam ar dzirdes traucējumiem var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai atbildētu uz eksāmena jautājumiem.